Kalsnavas pagasts

Kalsnavas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Jaunkalsnava
Kopējā platība:	147,0 km2
• Sauszeme:	144,1 km2
• Ūdens:	2,9 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 441
Blīvums (2024):	10,0 iedz./km2
	Kalsnavas pagasts Vikikrātuvē

Kalsnavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumu daļā Aiviekstes un Vesetas starpupē. Robežojas ar sava novada Bērzaunes, Ļaudonas un Mārcienas pagastiem, Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastiem un Jēkabpils novada Variešu pagastu. Pagasta centrs ir Jaunkalsnava.

Daba

Pagasta teritorijā pārsvarā ir skujkoku un jauktā tipa meži. Teritorijas platība ir 14 716 ha, no tiem meži aizņem 7 233 ha (52,9%), bet lauksaimniecības zeme 5 404 ha. Augstumi vjl no 239 m (Lidneskalns pagasta ziemeļaustrumos) līdz 75 m (pie Aiviekstes).^[4]

Pagasts atrodas Aronas paugurlīdzenumā, kas iezīmē pāreju starp diviem dabas reģioniem — Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumu. Aronas paugurlīdzenums ir Austrumlatvijas zemienes augstākā daļa.

Klimats

Klimatu nosaka galvenokārt reljefa īpatnības. Vidzemes augstienes vēja puses nogāzes sekmē atmosfēras frontu attīstību, mākoņainums Aronas pauguraines daļā ir lielāka nekā pieguļošajos līdzenumos. Gadā vidēji ir 171 apmākusies diena, it īpaši no novembra līdz janvārim, kad saule spīd tikai 11-18% no iespējamā. Saulainākie mēneši ir no maija līdz augustam, kad saules spīdēšanas ilgums ir 50-55% no iespējamā.^[4]

Vidējā temperatūra janvārī -7 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums līdzenumā 620 — 700 mm gadā, kalnos pāri 800 mm.^[4]

Hidrogrāfija

Upes

Aiviekste, Antonīca, Arona, Bērzaune, Misēnīca, Savīte, Svirēja, Taleja, Taurupīte.

Ezeri

Kalsnavas ezers, Kupču ezers. Aiviekstes HES ūdenskrātuve uz Aiviekstes.

Dabas resursi

Pagastā ir 6 smilts un grants atradnes, no kurām lielākā ir Jāņukalnā (28 km²). No šīm atradnēm tikai Aronas un Kalsnavas atradnes tiek izmantotas. Ir kūdras atradnes.^[4]

Vēsture

Kalsnavas pils (Calcenoide) bijusi zināma jau kopš 14. gadsimta. 1935. gadā pagasta platība bija 278 km². 1945. gadā pagastā izveido Jāņukalna, Jaunkalsnavas un Veckalsnavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidē. 1951. gadā likvidē Veckalsnavas ciemu, tā teritoriju pievieno Jāņukalna un Jaunkalsnavas ciemiem. 1954. gadā Jaunkalsnavas ciemu reorganizē par Kalsnavas ciemu. 1964. gadā Kalsnavas ciemam pievieno Jāņukalna ciemu.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizē par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Iedzīvotāji

2011. gadā pagastā dzīvoja 1951 iedzīvotāji. No tiem darbspējas vecumu nebija sanieguši 12,20%, darbspējas vecumā bija 67,45% un pārsnieguši to 20,55%. 1807 jeb 92,62% Kalsnavas pagasta iedzīvotāju bija latvieši.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	1 500	—
1959	2 100	+1.41%
1967	2 225	+0.73%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	2 153	−0.27%
1989	2 191	+0.18%
2000	2 268	+0.31%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	1 770	−2.23%
2021	1 524	−1.49%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas: Jaunkalsnava, Veckalsnava, Aiviekste, Jāņukalns.

Ievērojamas personības

Kalsnavas pagastā dzimuši:

Teodors Debners (Theodor Doebner, 1835-1903) — mācītājs
Teodors Debners (Theodor Doebner, 1875-1942) — vācu/latviešu gleznotājs, iepriekšējā dēls
Juris Alunāns (1832—1864), latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks
Herberts Zommers (1895—1983) — aktieris un režisors
Alfrēds Čepānis (1943—2024) — Latvijas politiķis

Saimniecība

Transports

Pagastā ir dzelzceļa līnijas Pļaviņas — Gulbene un atzarojums Jaunkalsnava — Veseta, pirmajā no kurām reizi dienā (brīvdienās — divreiz dienā) kursē pasažieru vilciens. Galvenie autoceļi ir valsts 1.šķiras autoceļi P37 Pļaviņas — Madona — Gulbene un P82 Jaunkalsnava — Lubāna. Pagastu šķērso 2. šķiras valsts autoceļi V898 Jāņukalns — Veckalsnava, V879 Jāņukalns — Jaunkalsnava, V915 Koknese — Bērzaune un Jaunkalsnavas pievedceļš V878.

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 «Kalsnavas pagasta teritorijas plānojuma 2006-2018. grozījumi Nr.1».
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ OSP

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalsnavas pagasts.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

[:0-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 «Kalsnavas pagasta teritorijas plānojuma 2006-2018. grozījumi Nr.1».

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] OSP

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]