Taurupes pagasts

Taurupes pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Ogres novads
Centrs:	Taurupe
Kopējā platība:	126,3 km2
• Sauszeme:	124,3 km2
• Ūdens:	2,0 km2
Iedzīvotāji (2022):	689
Blīvums (2022):	5,5 iedz./km2
Mājaslapa:	www.taurupe.lv
	Taurupes pagasts Vikikrātuvē

Taurupes pagasts (līdz 1925. gadam Aderkašu pagasts) ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar sava novada Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastiem un Cēsu novada Zaubes pagastu. Pagasta padome atrodas Taurupē.

DabaLabot

HidrogrāfijaLabot

UpesLabot

Bundulēnupīte, Kaļķupīte, Kaļķupīte.

VēstureLabot

Taurupes muižas kungu māja (tagad vidusskola, 2001).

Aderkašu Svētās Marijas Magdalēnas pareizticīgo baznīca (celta 1867).

Senākās ziņas par Taurupes apkārtni ir no 1499. gada, kad Rīgas virsbīskaps Miķelis Hildebrands iznomāja zemi Jākobam Aderkasam, no kā arī cēlies Aderkašu muižas (vācu: Fistehl, Fistehlen) un apdzīvotās vietas nosaukums. Zviedru Vidzemes laikā 1687. gadā muižai piederēja 30 zemnieku saimniecību. Aderkašos bija arī ķieģeļceplis. Līdz mūsu dienām saglabājušās tikai muižas drupas. 1709. gadā, kad krievu karaspēks ieņēma apkārtējos novadus, Taurupes apkaimē tika ievazāts Lielais mēris, kas iznīcināja lielu iedzīvotāju daļu. Cauri pagasta teritorijai jau izsenis veda ceļš no Ērgļiem uz Rīgu, tāpēc tā malā bijis daudz krogu, kur atpūtināt un pabarot zirgus, paēst un padzert alu. Pagastā bijuši Medņu, Kurmju, Pīsu, Lielmežu, Pelnu un Plaužu krogi.

18. - 19. gs. izveidojās Taurupes muižas centrs, 19. gs. celtajā muižas pilī tagad ir pamatskola. Ap pili plešas brīva plānojuma parks. 19. gs. 40. gados Taurupē un Aderkašos daudz latviešu zemnieku pārgāja pareizticībā. Apmēram 2 km no Aderkašiem Meņģeles ceļa kreisajā pusē redzama Aderkašu pareizticīgo baznīca un bijušās draudzes skolas ēka (tagadējie Krievkalni). Pareizticīgo draudzes skolā mācījies rakstnieks Sudrabu Edžus. 1880. gadā Taurupes muižas īpašnieks Tranzē dāvāja pagastam zemi un naudu skolas celtniecībai. Tā tika uzcelta pie Taurkātnītes, tomēr skolas uzturēšanai pietrūka līdzekļu. 1938. gadā skola tika iekārtota bijušajā Taurupes muižas pilī. Aderkašu pareizticīgo baznīcas tuvumā atrodas arī Aderkašu pilskalns.

1920. gada zemes reformas gaitā Aderkašu muižu sadalīja 57 vienībās (no tām 13 rentes mājas) 1757 ha kopplatībā, bet Taurupes muižu sadalīja 67 vienībās (no tām 9 rentes mājas) 1105 ha kopplatībā.^[4] 1935. gadā Taurupes pagasta platība bija 85 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Taurupes un Aderkašu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Taurupes ciemam pievienoja Aderkašu ciemu, 1959. gadā - Zaubes ciema padomju saimniecības "Taurupe" teritoriju. 1963. gadā Taurupes ciemam pievienoja Plāteres ciema padomju saimniecības "Taurupe" teritoriju, bet Taurupes ciema Oškalna padomju saimniecības teritoriju iekļāva Mazozolu ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Apskates vietas un objektiLabot

Taurupes muižas apbūve veidota 18. gadsimtā. Kungu jeb baltā māja celta pēc arhitekta V. Bokslafa projekta baronam Tranzē. Tā degusi 1905. gadā, vēlāk atjaunota. 1960. gados muižu pārbūvēja, un mūsdienās to apsaimnieko Taurupes vidusskola. Muižas kompleksā saglabājušās saimniecības ēkas un parks ar stipri cietušu dižozolu 5,6 m apkārtmērā.

Taurupes novadpētniecības muzejs ierīkots "Baltajā mājā". Tur pagasta vietējo ekstuziantu spēkiem savāktas pagātnes liecības un ievērojamu pagasta iedzīvotāju dzīvesstāsti.

Miķelēnu ozols ir Ogres novada resnākais koks, tā apkārtmērs 8,4 m, vainaga projekcija 17 x 19 m, augstums 20 m. Ozols ir izcili ainavisks, jo aug Zvirbuļu kalnā galā 152 m vjl. Koka stumbrā mūsdienās izveidojies milzīgs dobums - koksnes trupes un ļaunprātīgas dedzināšanas rezultāts.

Aderkašu Svētās Marijas Magdalēnas pareizticīgo baznīca celta 1867. gadā. Tajā ilgus gadus par priesteri kalpoja pareizticīgais latvietis Jānis Līcītis (Straumīte), grāmatas "Pareizticīgā latvieša piezīmes" autors, kā arī K. Blodons, kurš pazīstams kā reliģiska satura skolas grāmatu autors pareizticīgajiem.

Aderkašu pilskalns paceļas 15 — 17 m virs pārējās apkārtnes. Konusveida pilskalns, kura plakums ir 18 x 25 m liels, ir nedaudz stiepts ziemeļu — dienvidu virzienā. Pilskalna virsa apaugusi ar kokiem, dienvidu pusē izsekojamas vairākas terases. Nepilnu kilometru uz dienvidaustrumiem no pilskalna Ogres upes labajā krastā, ne pārāk tālu no Taukātnītes ietekas Ogrē, atrodas Ozolēnu (arī Lejasspeltu, Aderkašu) vēlā dzelzs laikmeta senkapi, kurus Ogres upe, mainīdama savu gultni, nedaudz izskalojusi, atsegdama daudz senlietu.

Vietā, kur Ogres upē ieplūst Taukātnīte, pie Meņģeles pagasta robežas, pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvas izveidota t.s. "Dullā Daukas birzs".

IedzīvotājiLabot

Vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir latvieši, 4,4% krievi, 2,5% baltkrievi. 48,3% iedzīvotāju ir vīrieši, 51,7% sievietes. Apdzīvotās vietas: Taurupe, Aderkaši, Bevulēni, Zvaigznītes, Dreimaņi, Lakstene.

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 221	—
1969	1 630	+33.5%
1979	1 209	−25.8%

Gads	Iedz.	±%
1989	1 134	−6.2%
2000	1 148	+1.2%
2011	833	−27.4%

Gads	Iedz.	±%
2021	699	−16.1%

Apdzīvotās vietasLabot

Ievērojamas personībasLabot

Pagastā ir dzīvojuši daudz ievērojami cilvēki. "Vecjaužos" dzimis izcilais latviešu gleznotājs Vilhelms Purvītis, vēl pagastā dzīvojis komponists un kordiriģents Kārlis Kažociņš, u.c.

Leopolds Blaus (1901–1943), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Pauls Sakss ( Павел Иванович Сакс, 1878–1966), latviešu tenors, vokālais pedagogs un sabiedrisks darbinieks.
Rūdolfs Bangerskis (1878–1958), latviešu ģenerālis. Krievijas-Japānas kara (1904–1905), Pirmā pasaules kara (1914–1918) un Krievijas pilsoņu kara (1918–1920) dalībnieks.
Leontīne Blaua (Viola) (1878–1944), latviešu dzejniece.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 279.. sleja.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-fc5d1d3e011f0ee67c0d34ab5e63c0a7c0c4a21e-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[3] Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.

[4] Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 279.. sleja.

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[1]

[2]

[4]

[5]