Vangaži

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Vangaži (stacija).

Vangaži ir novada pilsēta Ropažu novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas. Izveidojusies kā dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas Oktobra strādnieku ciemats pie 1955. gadā atklātā grants karjera. Pilsētas tiesības kopš 1991. gada.

Vangaži
Novada pilsēta
Vidzemes iela Vangažu centrā
Vidzemes iela Vangažu centrā
Karogs: Vangaži
Karogs
Ģerbonis: Vangaži
Ģerbonis
Vangaži (Latvija)
Vangaži
Vangaži
Koordinātas: 57°05′33″N 24°32′47″E / 57.09250°N 24.54639°E / 57.09250; 24.54639Koordinātas: 57°05′33″N 24°32′47″E / 57.09250°N 24.54639°E / 57.09250; 24.54639
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ropažu novads
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Wangasch
Platība[1]
 • Kopējā 5,2 km2
 • sauszeme 5,1 km2
 • ūdens 0,1 km2
Augstums 20 m
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 3 246
 • blīvums 636,5 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2136
Mājaslapa www.vangazi.lv
Vangaži Vikikrātuvē

Nosaukums radies no lībiešu valodas ‘strauta pļavas vieta’ (vang — ‘strauta pļava’, aži — ‘vieta’).

Vēsture labot šo sadaļu

 
Vidzemes 19. gadsimta sākuma karte
 
Vangažu apkārtne uz 1927. gada Latvijas armijas kartes
 
Vangažu apkārtne uz 1938. gada Latvijas armijas kartes

Vangažu muiža (vācu: Wangasch) pirmoreiz rakstos minēta Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā. Vidzemes guberņas laikā tās iedzīvotāji piederēja Allažu-Vangažu (Allasch-Wangasch) baznīcas draudzei.[4] Sākotnēji Vangažu luterāņu baznīca bijusi neliela guļbūves ēka bez torņa. Jaunā mūra baznīca celta 1780.—1789. gadā, taču Pirmā pasaules kara laikā tā nopostīta.

Līdz 1816. gadam Vangažu muižā darbojās kaparāmurs (vara manufaktūra). Varu veda no Pēterburgas un izgatavoja svečturus, katlus, plīts riņķus. Pēc tam līdz 1914. gadam Vangažos bija papīrfabrika. Izmantojot tvaika mašīnas, manufaktūra ražoja papi un papīru. Aizsprosti Straujupītes krastos ir saglabājušies vēl šodien. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava atklāšanas 1889. gadā apmēram 3 km attālumā no Vangažu muižas ierīkoja Stoķu pieturu (tagad Vangažu stacija). 1920. un 1930. gados papīrmanufaktūras vietā darbojās filca darbnīca. Dzelzceļa stacijas tuvumā atradās stikla manufaktūra.

1935. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta atjaunoja Vangažu baznīcu, kas palika neskarta Otrā pasaules kara laikā, tā izpostīta pēckara gados. Tikai 1990. gados baznīcā atgriezās Latvijas PSR laikā izgaiņātā draudze un veica atjaunošanas darbus, restaurēja altāri.

Pēc Otrā pasaules kara 1955. gadā pie Vangažiem atklāja bagātīgas grants un smilts atradnes. 1957. gadā Vangažu karjerā ieradās pirmie strādnieki, sāka celt dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu "Garkalne". Pie tās izveidojās ciemats, kuru nosauca par Oktobra ciematu. Rūpnīcas un ēku celtniecībā bija nodarbināti arī ieslodzītie. 1959. gadā atklāja rūpnīcu un kultūras namu. Sāka darboties Oktobra septiņgadīgā skola, atvēra 4. celtniecības skolu, bērnudārzu-silīti, feldšeru punktu. 1961. gadā uzbūvēja 4. celtniecības skolas jauno mācību korpusu, Oktobra ciemu pārdēvēja par Vangažiem un nodibināja Vangažu darbaļaužu deputātu padomi.

1962. gadā atklāja Vangažu astoņgadīgo skolu. 1963. gadā 4. celtniecības skolu pārdēvēja par 25. Vangažu pilsētas profesionāli tehnisko skolu.

1964. gadā rūpnīcā uzsāka keramzīta betona izlaidi. Anna Ludiņa sāka veidot "Mākslinieku dārzu". 1967. gadā rūpnīcu pārdēvēja par 1. dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu, tajā uzsāka gāzbetona izgatavošanu.

1972. gadā nodibināja Vangažu vidusskolu. 1976. gadā atklāja cauri pilsētai vedošās Pleskavas-Vidzemes šosejas jauno trasi ar atdalītajiem braukšanas virzieniem. 1985. gadā izveidoja ražošanas apvienību "Vangaži".

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Vangaži ieguva pilsētas statusu. 1994. gadā Vangažu tautas deputātu padomi pārdēvēja par Vangažu pilsētas domi. 1998. gadā nodibināja Vangažu mākslu skolu. 2002. gadā darbu uzsāka Vangažu koģenerācijas stacija.

Administratīvā piederība labot šo sadaļu

Līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai Vangaži bija pašvaldība Rīgas rajonā. 2009. gada 1. jūlijā to pievienoja jaunizveidotajam Inčukalna novadam.[5] Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Vangažus iekļāva Ropažu novadā,[6] mainot pilsētas robežas (pievienots Gailīšu ciems Inčukalna pagastā).[7]

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19702 700—    
19793 363+24.6%
GadsIedz.±%
19894 366+29.8%
20004 172−4.4%
GadsIedz.±%
20113 602−13.7%
20213 278−9.0%

Etniskā struktūra labot šo sadaļu

gads iedzīvotāji kopā latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši pārējie[9]
1979 3363 1084 (32,2%) 1719 (51,1%) 248 (7,4%) 148 (4,4%) 92 (2,7%) 28 (0,8%)
1989 4401 1245 (28,3%) 2324 (52,8%) 308 (7%) 264 (6%) 106 (2,4%) 31 (0,7%)
2000 4172 1358 (33%) 2040 (49%) 264 (6%) 245 (6%) 115 (3%) 37 (1%) 113 (3%)
2011 3574 1337 (37,4%) 1658 (46,4%) 193 (5,4%) 176 (4,9%) 80 (2,2%) 27 (0,8%)
2021 3278 1372 (42%) 1249 (39%) 169 (5%) 171 (5%) 77 (2%) 20 (1%) 175 (5%)

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Pilsēta izvietojusies Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā.

Klimats labot šo sadaļu

Mēreni silto un mitro klimatu nosaka pilsētas atrašanās Piejūras zemienes klimatiskajā rajonā. Gadā vidēji ir 21 skaidra, 166 mākoņainas un 178 apmākušās dienas. Gada vidējā temperatūra ir +5,6 °C, jūlijā vidējā temperatūra ir +17 °C, janvāra vidējā temperatūra ir -5 °C. Zemākā fiksētā temperatūra -36 °C. Periods, kad gaisa temperatūra noslīd zem +8 °C (apkures sezona), ilgst vidēji 210—215 dienas gadā.

Daba labot šo sadaļu

Vangažu apkārtne pieskaitāma Piejūras zemienes ģeobotāniskajam rajonam. To klāj lieli mežu masīvi, kas plašā joslā stiepjas no Inčukalna līdz Rīgai. Uz kāpu pauguriem aug sausie priežu sili un virsāji ar ķērpju un sūnu zemsegu.

Ūdeņi labot šo sadaļu

Vangaži atrodas 2,5 km no Gaujas, cauri pilsētai plūst tās pieteka Straujupīte. Uz rietumiem no pilsētas atrodas bijušā karjera ezers, kas tiek izmantots atpūtai.

Sabiedriskās organizācijas labot šo sadaļu

  • Latvijas Invalīdu biedrības Vangažu nodaļa
  • Rīgas rajona pensionāru biedrības Vangažu nodaļa
  • Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība
  • Sarkanā krusta pirmorganizācija
  • Vangažu pilsētas jaunatnes apvienība

Attēli labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu