Neretas pagasts
Neretas pagasts ir viena no Neretas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Pilskalnes un Zalves pagastiem un Viesītes novada Saukas un Rites pagastiem.
| Neretas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Neretas novads |
| Centrs: | Nereta |
| Platība: | 125,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 1860[1] |
| Blīvums: | 14.8 iedz./km2 |
 Neretas pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Dienvidaustrumu daļa atrodas Sēlijas paugurvalnī, ziemeļrietumu daļa - Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā. Augstākā vieta - Andžānu kalns (120,4 m vjl.).
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
EzeriLabot
- Štulva ezers (18,1 ha), atrodas Štulva purvā
PurviLabot
- ziemeļrietumu stūrī atrodas daļa no Čeidānu purva. Purva kopējā platība 1 263 ha
- Štulva purvs (461 ha)
- Rēķa purvs (296 ha)
VēstureLabot
Pēc 1920. gada agrārās reformas Neretas muiža sadalīta 185 vienībās ar kopplatību 2372 ha, Neretas mācītājmuiža sadalīta 131 vienībā ar kopplatību 692 ha.[2] 1935. gadā Neretas pagasta platība bija 156,4 km² un tajā dzīvoja 3113 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Neretas, Pilskalnes un Salates ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Neretai piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet Neretas ciemu 1954. gadā pievienoja Lones ciemam. 1957. gadā Neretas strādnieku ciematam pievienoja Salates ciemu, izveidojot Neretas lauku teritoriju, kurai 1961. gadā pievienoja daļu Lones ciema. 1990. gadā Nereta zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Neretas pagastu.[3] 2009. gadā Neretas pagastu iekļāva Neretas novadā.
PieminekļiLabot
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:
- nr. 3.: rakstnieka J.Jaunsudrabiņa dzīves vieta "Riekstiņos" (1880-1886)
- nr. 119.: Muldenieku pilskalns (Upurkalns) pie Muldeniekiem
- nr. 6161.: Neretas luterāņu baznīca Rīgas iela 2, Nereta (1593. - 17. gs. s.)
- nr. 2900.: Cilnis Neretas luterāņu baznīcas fasādē (1593)
- nr. 2901.: Neretas luterāņu baznīcas ērģeles (1893)
- nr. 2904.: Kapa plāksne - piemineklis G. Efernam Neretas luterāņu baznīcā (1596)
- nr. 2908.: Neretas luterāņu baznīcas vitrāža (1900)
- nr. 6162.: Neretas muižas apbūve (16. gs. b. - 19. gs.)
- nr. 6163.: Neretas muižas pils (16. gs. b. - 18. gs.)
- nr. 6164.: Neretas muižas parks (18. gs. 2. p.)[4]
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Nereta (pagasta un novada centrs), Neretaslauki, Svajāni.
Ievērojamas personībasLabot
- Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962), rakstnieks un gleznotājs
- Velta Toma (1912—1999), dzejniece
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Skats no Audzes kalna 
Dižkoks pie Neretas mežniecības 
Neretas muižas parks 
Neretas muižas drupas 
Neretas muižas drupas 
Muižas durvis 
Celiņš uz muzeju "Riekstiņi" 
Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" 
Muzeja plans 
Robeža Neretaslaukos 
Indulānu kapi 
Smiltaines kapi 
Tilts pāri Dienvidsusējai pie Neretas 
Dienvidsusēja pie Neretas 
Autocels P75 starp Neretu un Neretaslaukiem 
Dūņupe pie autoceļa P73
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XV. sējuma 28786-28788 slejas. Rīga: 1937.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |