Neretas pagasts
Neretas pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Pilskalnes un Zalves pagastiem un Jēkabpils novada Saukas un Rites pagastiem.
Neretas pagasts | |
---|---|
![]() | |
Novads: | Aizkraukles novads |
Centrs: | Nereta |
Kopējā platība:[1] | 125,7 km2 |
• Sauszeme: | 122,7 km2 |
• Ūdens: | 3,0 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 396 |
Blīvums (2022): | 11,4 iedz./km2 |
![]() |
Daba Labot
Dienvidaustrumu daļa atrodas Sēlijas paugurvalnī, ziemeļrietumu daļa - Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā. Augstākā vieta - Andžānu kalns (120,4 m vjl.).
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Ezeri Labot
- Štulva ezers (18,1 ha), atrodas Štulva purvā
Purvi Labot
- ziemeļrietumu stūrī atrodas daļa no Čeidānu purva. Purva kopējā platība 1 263 ha
- Štulva purvs (461 ha)
- Rēķa purvs (296 ha)
Vēsture Labot
Pēc 1920. gada agrārās reformas Neretas muiža sadalīta 185 vienībās ar kopplatību 2372 ha, Neretas mācītājmuiža sadalīta 131 vienībā ar kopplatību 692 ha.[4] 1935. gadā Neretas pagasta platība bija 156,4 km² un tajā dzīvoja 3113 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Neretas, Pilskalnes un Salates ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Neretai piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet Neretas ciemu 1954. gadā pievienoja Lones ciemam. 1957. gadā Neretas strādnieku ciematam pievienoja Salates ciemu, izveidojot Neretas lauku teritoriju, kurai 1961. gadā pievienoja daļu Lones ciema. 1990. gadā Nereta zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Neretas pagastu.[5] 2009. gadā Neretas pagastu iekļāva Neretas novadā. 2021. gadā, kā viena no Neretas novada administratīvajām teritorijā iekļāva Aizkraukles novadā.
Pieminekļi Labot
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:
- nr. 3.: rakstnieka J.Jaunsudrabiņa dzīves vieta "Riekstiņos" (1880-1886)
- nr. 119.: Muldenieku pilskalns (Upurkalns) pie Muldeniekiem
- nr. 6161.: Neretas luterāņu baznīca Rīgas iela 2, Nereta (1593. - 17. gs. s.)
- nr. 2900.: Cilnis Neretas luterāņu baznīcas fasādē (1593)
- nr. 2901.: Neretas luterāņu baznīcas ērģeles (1893)
- nr. 2904.: Kapa plāksne - piemineklis G. Efernam Neretas luterāņu baznīcā (1596)
- nr. 2908.: Neretas luterāņu baznīcas vitrāža (1900)
- nr. 6162.: Neretas muižas apbūve (16. gs. b. - 19. gs.)
- nr. 6163.: Neretas muižas pils (16. gs. b. - 18. gs.)
- nr. 6164.: Neretas muižas parks (18. gs. 2. p.)[6]
Iedzīvotāji Labot
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Nereta (pagasta un novada centrs), Neretaslauki, Svajāni.
Ievērojamas personības Labot
Neretas pagastā dzimuši:
- Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905), latviešu etnogrāfs un folklorists
- Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962), rakstnieks un gleznotājs
- Jānis Veselis (1896—1962) — rakstnieks
- Velta Toma (1912—1999), dzejniece
- Mirdza Kļava, (1924—2019) īstajā vārdā Mirdza Grigule, latviešu rakstniece, māksliniece un skolotāja
Saimniecība Labot
Pagastā darbojas Nertas HES.
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija Labot
-
Skats no Audzes kalna -
Dižkoks pie Neretas mežniecības -
Neretas muižas parks -
Neretas muižas drupas -
Neretas muižas drupas -
Muižas durvis -
Celiņš uz muzeju "Riekstiņi" -
Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" -
Muzeja plans -
Robeža Neretaslaukos -
Indulānu kapi -
Smiltaines kapi -
Tilts pāri Dienvidsusējai pie Neretas -
Dienvidsusēja pie Neretas -
Autocels P75 starp Neretu un Neretaslaukiem -
Dūņupe pie autoceļa P73
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XV. sējuma 28786-28788 slejas. Rīga: 1937.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |