13. gs. šī teritorija piederēja pie Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada (latīņu: castrum Negeste), netālu no robežas ar Kokneses valsti. Ogres upes labajā krastā atradās letgaļu pils. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā Negestes pilsnovads tika ordenim[4], bet 1213. gadā to piešķīra bīskapam un līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam tas kā Bērzaunes pilsnovada rietumu daļa ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā.
Arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni 14. gadsimtā uzcēla Ērgļu pili. Pēc Livonijas kara šī apkaime tika pievienota Pārdaugavas hercogistei.
Vidzemes guberņas laikā tagadējā Mazozolu pagasta teritorija ietilpa Cēsu apriņķa Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novadā (Erlaa-Ogershof), vēlāk Ogres pagastā. Līdz Pirmajam pasaules karam šeit atradās Mazozolu muiža, ko pēc 1920. gada zemes reformas sadalīja 28 vienībās 420 ha kopplatībā.[5]
1945. gadā Ogres pagasta teritorijā izveidoja Ogres un Mazozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Mazozolu ciemam pievienoja Ogres ciemu, 1963. gadā — daļu Ogreslīču un Taurupes ciema. 1977. gadā daļu Mazozolu ciema teritorijas iekļāva Ogreslīču un Sausnējas ciemos. 1990. gadā ciemu reorganizē par pagastu.[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļauj Ogres novadā.
- Ogres pilskalns — senais latgaļu pilskalns atrodas grūti pieejamā vietā Ogres krastā. Pilskalns ir ap 60 m garš un ap 10—20 m augsts. Tam ir stāvas, ar mežu apaugušas nogāzes un kails, līdzens plankums.
- Jāņkalniņš — sena kulta vieta, paugurs, kura virsotnē atrodas 1789.gadā celtās un 2. pasaules karā sagrautās mūra baznīcas drupas.
- Lazdiņu akmens "Kariete" — senā braucamrīka formu atgādinošais akmens ir 5,1 m garš, 3 m plats un 1,8 m augsts. Akmens apkārtmērs ir 13,3 m.
- Velna grāvis (klēpis) — pie Spiļviem. Ap 30 m garš laukakmēņu krāvums Nāružas upītes augšteces gravā. Ar savdabīgodabas veidojumu saistītas teikas, kas vēsta, ka senatnē velns nesis priekšautā akmeņus, līdz iedziedājies gailis, un akmeņi izbiruši tieši upītē.
- Ozolkalna ozols — stumbra apkārtmērs 5,6 m.
- Mārkutu akmens — 1,5 m augstajā akmenī iekalta nenoskaidrotas izcelsmes zīme "1021"
- Vedzes dabas taka — taka iekārtota Vedzes upes krastā uz Mazozolu pagasta un Cēsu rajona Zaubes pagasta robežas. Tā iepazīstina ar upes savdabīgajiem krastiem un apkārtnes augu pasauli.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas| Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 1935 | 1 325 | — |
|---|
| 1959 | 1 225 | −7.5% |
|---|
| 1967 | 1 154 | −5.8% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 1979 | 783 | −32.1% |
|---|
| 1989 | 794 | +1.4% |
|---|
| 2000 | 777 | −2.1% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 2011 | 562 | −27.7% |
|---|
| 2021 | 437 | −22.2% |
|---|
|
|
Lielākās apdzīvotās vietas: Līčupe, Mazozoli, Ogresmuiža.
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Lēmums par Jersikas karaļa novadu sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni[novecojusi saite]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 29646. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
Mazozolu pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
