Virgas pagasts
Virgas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Priekules, Gramzdas, Kalētu, Bunkas, Bārtas un Gaviezes pagastiem.
| Virgas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Paplaka |
| Kopējā platība:[2] | 86,3 km2 |
| • Sauszeme: | 84,3 km2 |
| • Ūdens: | 2,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[3] | 722 |
| Blīvums (2024): | 8,6 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1918. gadā |
 Virgas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuPagasts atrodas Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā. Reljefu veido viļņots morēnu līdzenums. Augstums pie Paplakas sasniedz 67,9 m vjl.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļu
Pagasts ietilpst Bārtas upes baseinā, Vārtājas un Birztalas upes veido samērā dziļas ielejas. Pagasta vidusdaļā Vārtāja tek krāšņā senlejā, kas tiek saukta par Lanku. Tās platums ir 1- 2 km, krastu augstums līdz 40 m. Ieleja ir ļoti auglīga, kādreiz bijusi blīvi apdzīvota. Tā veidojusies ledus laikmeta beigu posmā, noplūstot ledāja ūdeņiem. Vārtāja ir robežupe Virgas pagasta rietumu nomalē, Birztala — dienvidu daļā. Uz Virgas izbūvēta Prūšu ūdenskrātuve.
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļuPagastā ir pieci mikroliegumi: īpaši aizsargājamai putnu sugai mazajam ērglim (Aguila pomarina), melnajam stārķim (Ciconia nigra), īpaši aizsargājamai ziedaugu un paparžaugu sugai lielajai raganzālītei (Circaea lutetiana L.) un aizsargājamiem meža biotopiem. Vietējas nozīmes aizsargājama dabas teritorija: Virgas parks.
Aizsargājamie dižkoki
labot šo sadaļu- parastais osis (5,06 m apkārtmērs),
- parastais ozols (5 m),
- parastais skābardis (1,82 m),
- parastā liepa (4,31m).
Vēsture
labot šo sadaļu
Pirms Livonijas krusta kariem Virga atradās kuršu Piemares zemes dienvidaustrumu malā. 13. gadsimtā to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, viduslaikos tagadējā Virgas muižas teritorijā bijusi nocietināta vācu bruņinieku pils. 1561. gadā šo teritoriju iekļāva Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tagadējā pagasta teritorijā atradās trīs muižas: Virgas muiža (vācu: Wirgen), Paplakas muiža (Paplacken) un Purmsātu muiža (Pormsahten).
1918. gadā Grobiņas apriņķī izveidoja patstāvīgu Virgas pagastu, teritoriju atdalot no Priekules pagasta. 1935. gadā tā platība bija 39,9 km² un tajā dzīvoja 999 iedzīvotāji.[1] 1945. gadā pagastā izveidoja Virgas ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet atjaunoja 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu. Virgas ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Virgas ciemam 1961. gadā pievienoja likvidēto Purmsātu ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Virgas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuSakarā ar 300 gadadienu kopš Zviedrijas karaļa Kārļa XII uzturēšanās Virgā 2001. gada vasarā tika atklāta piemiņas zīme „Kārļa zābaks”. Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, ideju īstenoja tēlnieks Raimonds Gabaliņš un mākslinieks Raimonds Kalniņš.
Valsts nozīmes kultūras pieminekļi:
- Brūveru pilskalns,
- Kalna Zīvertu senkapi,
- Paplakas pilskalns,
- Virgas senkapi pie Rūķīšiem,
- Purmsātu (Upes) pilskalns,
- Gabaliņu senkapi.
Vietējas nozīmes kultūras pieminekļi:
- Kalviņu viduslaiku kapsēta,
- Virgas muižas apbūve,
- Piemiņas akmens deportētajiem pagasta iedzīvotājiem,
- 1905. gada piemiņas vieta Purmsātu kapsētā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Paplaka (pagasta centrs), Virga un Purmsāti. Paplaka atrodas 201 km attālumā Rīgas.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Fricis Roziņš (1870—1919), Iskolata priekšsēdētājs
- Aina Karele (1942), aktrise
- Žanis Voldemārs Puķītis (1925-1999), novadpētnieks, grāmatas "Atmiņu stāsti. Par Priekuli un novadniekiem" autors
- Jānis Arvīds Puķītis (1932-1992), skolotājs, sabiedriskais darbinieks
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Virgas pagasts |
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |