Raiskuma pagasts
Raiskuma pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā pie Cēsīm. Robežojas ar Vaidavas pagastu, Liepas, Priekuļu, Drabešu, Straupes un Stalbes pagastiem, kā arī Cēsu pilsētu. Pagasta centrs atrodas Raiskumā.
| Raiskuma pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Cēsu novads | |||||
| Centrs: | Raiskums | |||||
| Kopējā platība:[1] | 174,6 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 165,6 km2 | |||||
| • Ūdens: | 9,0 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 372 | |||||
| Blīvums (2024): | 8,3 iedz./km2 | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Raiskuma pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Daba
labot šo sadaļuAtrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī un Gaujas senlejā. Augstākā vieta pagastā - 103, 5 m vjl. - dienvidaustrumos no Raiskuma. Pagasts ir ļoti ainavisks un bagāts ar dabas un kultūrvēstures mantojumu.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuEzeri un ūdenskrātuves
labot šo sadaļuPagasts bagāts ar ezeriem, lielākie ir:
- Ungura ezers (394 ha)
- Raiskuma ezers (78,5 ha)
- Lielais Bauzis (uz robežas ar Vaidavas pagastu, 57,6 ha)
- Auciema ezers (41,4 ha)
- Mazais Bauzis (uz robežas ar Vaidavas pagastu, 32 ha)
- Driškina ezers (17,7 ha)
- Melnezers (12 ha)
- Mestraudzes dzelve (10,3 ha)
- Caunu dzelve (6,8 ha)
un daudz citu, mazāku ezeru. Lielākā mākslīgā ūdenskrātuve ir:
- Kalnadzirnavu dzirnavezers (uz Lenčupes, 8,9 ha)
Purvi
labot šo sadaļuPagasts bagāts ar daudzveidīgiem purviem:
- Lielais Ungura purvs (902 ha)
- Gulbju salas purvs
- Teterītis
- Grīvu purvs
- Kurmju purvs un citi.
Vēsture
labot šo sadaļu
1920. gada zemes reformas gaitā Raiskuma muižu (Raiskum) sadalīja 59 vienībās 786 ha kopplatībā, Auciema muižu (Autzem) sadalīja 41 vienībā 426 ha kopplatībā.[4] Raiskuma muižas kungu mājā iekārtoja mežsaimniecības skolu.
1935. gadā Raiskuma pagasta platība bija 52 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Raiskuma ciema padomi. 1973. gadā ciemam pievienoja daļu Kūduma ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu. 2009. gadā pagastu iekļāva Pārgaujas novadā. 2021. gadā Pārgaujas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi
labot šo sadaļu- Ungurmuižas kungu māja ir 18. gadsimta koka barokālās celtniecības paraugs, ko 1732. gadā kā savu dzimtas māju cēlis Johans Baltazars fon Kampenhauzens. Vienīgā kungu māja Latvijā, kas no šī laika saglabājusies līdz mūsdienām un kurā labi saglabājušies arī iekštelpu gleznojumi. 1734. gadā celtajā muižas skolā ierīkota konferenču telpa un istabiņas viesiem.[5]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas: Auciems, Raiskums, Kūdums, Lenči, Unguri, Vējkrogs.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 5. oktobrī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 34 865. sleja.
- ↑ «www.vidzeme.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |