Dekšāres pagasts[4] (agrāk — Dekšāru pagasts[5]) ir Rēzeknes novada administratīvi teritoriāla vienība. Robežojas ziemeļos ar sava novada Nagļu pagastu, austrumos ar Rikavas un Viļānu pagastiem, dienvidos ar Preiļu novada Sīļukalna pagastu, rietumos ar Varakļānu novada Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu. Pagasta centrs atrodas Dekšārēs.

Dekšāres pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Dekšāres
Kopējā platība:[1] 104,7 km2
 • Sauszeme: 102,7 km2
 • Ūdens: 2,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 589
Blīvums (2023): 5,7 iedz./km2
Dekšāres pagasts Vikikrātuvē

Pagastā aktīvi darbojas iedzīvotāju konsultatīvā padome.

Aptuveni 43% pagasta teritorijas aizņem meži.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Pagastā nav neviena ezera.

Cauri pagastam tek Malmuta, Kaževa, Mežulne un pa pagasta ziemeļaustrumu robežu arī Malta.

Pagastā atrodas Garanču un Bobas purvs.

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā izveidoja Dekšāres[6] ciema padomi. Dekšāres ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947—1949) un Varakļānu (1949—1956), Viļānu (1956—1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. Dekšāres ciemam 1975. gadā pievienoja likvidēto Atspuku ciemu, 1979. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Murmastienes ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dekšāres pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viļānu novadā. 2021. gadā Viļānu novadu iekļāva Rēzeknes novadā.

Dekšāru pagastā ir dzimis un uzaudzis rakstnieks Alberts Sprūdžs, dzejnieks Aleksandrs Garančs, dzejnieks un mākslinieks Konstantīns Broks, rakstnieks un publicists Leonards Latkovskis, sabiedriskais darbinieks Francis Zeps, prāvesti Jānis Svilāns un Vaclavs Erels.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Pēc PMLP datiem 2016. gadā pagastā dzīvoja 788 iedzīvotāji. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Dekšāres pagastā 89,90% no iedzīvotājiem bija latvieši, bet 8,71% — krievi.

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas — Dekšāres, Jaunsaimnieki 2, Aļņi, Stiukas, Obeliškas, Jaunsaimnieki, Trokšas, Puduļi, Mālnieki, Bokāni, Armuškas, Brangova, Storas, Priedaine, Soltā, Čeveri, Cakuli, Garanči, Garvacainieki, Ikaunieki.

Galvenās ražošanas nozares pagastā ir kokmateriālu pārstrāde un lauksaimniecība. Pagastā reģistrētas un darbojas četras kokzāģētavas. Lielākās zemnieku saimniecības ir "Druva", "Tiltiņi", "Lazdu mājas", "Santa". Plašāku attīstību pagastā varētu gūt linkopība, piena un gaļas ražošana.

Pagastu šķērso valsts nozīmes šoseja Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Terehova (A12) un dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II. Turklāt dzelzceļa stacija "Varakļāni" atrodas tieši Dekšāres pagastā.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu

Dekšāru pagasta bērni apmeklē Dekšāru pamatskolu, kas 1999. gadā nosvinēja 90 gadu pastāvēšanas jubileju. Dekšāres pamatskolas sporta halle tiek izmantota ne vien mācību stundu nodrošināšanai, bet arī kultūras pasākumu organizēšanai.

Dekšārēs ir vasaras estrāde ar 600 skatītāju vietām, kurā var rīkot koncertus, teātra uzvedumus, zaļumballes.

Tūrisma objekti

labot šo sadaļu

Vairākus gadus pagastā darbojas vēstures muzejs, kurā skatāmi materiāli par pagasta, skolas un kolhozu dibināšanas vēsturi. Atsevišķas ekspozīcijas veltītas novadniekiem. Muzeja krājumos ir bagāta latgaliešu literatūras kolekcija.

Dekšāres pagastā atrodas “Latgaļu sāta” un kaņepju audzētava/muzejs “Obelisk farm”.[nepieciešama atsauce]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0. (1. daļa, 208. lpp.)
  6. Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums. 1946. g., Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1946
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9