Nītaures pagasts
Nītaures pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Amatas, Līgatnes, Skujenes un Zaubes pagastiem, kā arī Siguldas novada Mores un Mālpils pagastiem.
Nītaures pagasts | |
---|---|
![]() | |
Novads: | Cēsu novads |
Centrs: | Nītaure |
Kopējā platība:[1] | 173,7 km2 |
• Sauszeme: | 170,7 km2 |
• Ūdens: | 3,0 km2 |
Iedzīvotāji (2023):[2] | 712 |
Blīvums (2023): | 4,2 iedz./km2 |
![]() |
Daba labot šo sadaļu
Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines dienvidrietumu malā. Augstākā vieta Lazdukalns (252 m vjl). Pagasta ziemeļu daļu austrumu - rietumu virzienā un austrumu stūri šķērso Daugavas un Gaujas ūdensšķirtne.
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Amata, Līgatne, Mergupe, Brendupe, Silupīte, Viļumupe, Zaube
Ezeri labot šo sadaļu
Asaru ezers (23,0 ha), Ezerrožu ezers (13,0 ha), Rezguļu ezers (12,6 ha) un daudz mazāku ezeru.
Purvi labot šo sadaļu
Daļa no Gulspurva (kopplatība 351 ha), Mergupes purvs (170 ha), Lagāts (113 ha), Biržaku Lagāts (93 ha), Dunīša purvs (63 ha)
Vēsture labot šo sadaļu
1936. gadā Rīgas apriņķa Nītaures pagasta platība bija 112 km² un tajā dzīvoja 1405 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Nītaures un Lakšu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Nītaures ciems ietilpis Siguldas (1949-1962) un Cēsu (1962-2009) rajonos. 1951. gadā Nītaures ciemam pievienoja Lakšu ciemu, 1963. gadā - Ķēču ciemu. 1977. gadā pievienoja daļu Mores ciema, savukārt nelielas Nītaures ciema teritorijas pievienoja Amatas, Mores un Zaubes ciemiem.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nītaures pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Amatas novadā. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Pieminekļi labot šo sadaļu
- Ķēču pilskalns[6]
- Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)
- Asaru senkapi
- Nītaures viduslaiku pils
- Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)
- Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Virsraksta teksts labot šo sadaļu
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Haralds Marvē (1900-1983), Latvijas armijas un Vērmahta virsnieks, vieglatlēts un šāvējs;
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |