Īslīces pagasts
Īslīces pagasts viena no Bauskas novada teritoriālajām vienībām tā dienvidos. Robežojas ar Bauskas novada Bauskas pilsētu un Ceraukstes, Gailīšu un Rundāles pagastiem, kā arī Lietuvas Šauļu apriņķi. Pagasta centrs atrodas Rītausmās, Bērzos izveidots pakalpojumu centrs.
Īslīces pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
|
||||
Novads: | Bauskas novads | |||
Centrs: | Rītausmas | |||
Kopējā platība:[1] | 103,1 km2 | |||
• Sauszeme: | 101,6 km2 | |||
• Ūdens: | 1,4 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 2 452 | |||
Blīvums (2024): | 24,1 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
![]() |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Īslīces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Greizdarbes muiža (Gut Greiersdorf).
Bornsmindes pagasts izveidojās Bornsmindes un Kaucmindes muižu teritorijās. 1921. gadā pagastā iekļāva daļu no teritorijas, ko Latvija ieguva no Lietuvas bijušās Kauņas guberņas ar Viteiku, Pastališķu, Mikņunu, Rudeņu, Lībiešu, Staģeļu un Šķibeļu sādžām. 1925.gadā saskaņā ar 1924.gada 17.jūnija likumu par vietvārdu latviskošanu, Bauskas apriņķa Bornsmindes pagastu pārdēvēja par Īslīces pagastu. [4] 1935. gadā pagasta platība bija 83,8 km2 un tajā dzīvoja 2195 iedzīvotāji. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Īslīces, Lībiešu un Plānītes ciema padomes. 1954. gadā Bauskas rajona Īslīces ciemam pievienoja Plānītes ciemu, 1963. gadā daļu Rundāles ciema, 1966. gadā daļu Lībiešu ciema. Tajā pašā 1966. gadā daļu Īslīces ciema iekļāva Pilsrundāles ciema teritorijā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. [5] 2009. gadā pagastu iekļāva Bauskas novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Spradžu apmetne un senkapi[6]
- Ružu viduslaiku kapsēta
- Bajāru - Jaunzemju senkapi
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas: Adžūni, Airītes, Bērzi, Bērzkalni, Īslīči, Juknišķi, Lībieši, Lielsvirkale, Pastališķi, Rītausmas, Viteikas.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Krišjānis Berķis (1884—1942) — Latvijas armijas virsnieks
- Uldis Dumpis (1943) — aktieris
- Ziedonis Purvs (1923—1989) — dzejnieks[7]
- Ģederts Ramans (1927—1999) — komponists
- Lūcija Žurgina (1908—1999) — tēlniece[8]
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Īslīces pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. septembrī. Skatīts: 2009. gada 25. augustā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ «Ziedonis Purvs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. novembrī. Skatīts: 2011. gada 7. jūnijā.
- ↑ «Lūcija Otīlija Žurgina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. februārī. Skatīts: 2017. gada 18. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |