Mārsnēnu pagasts
Mārsnēnu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Liepas pagastu, Beverīnas novada Kauguru un Brenguļu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastiem.
| Mārsnēnu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Cēsu novads |
| Centrs: | Mārsnēni |
| Kopējā platība:[1] | 69,2 km2 |
| • Sauszeme: | 68,0 km2 |
| • Ūdens: | 1,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 704 |
| Blīvums: | 10,4 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
DabaLabot
Atrodas Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā. Augstākā vieta pagastā (90,1 m) atrodas dienvidrietumu daļā, rietumos no Sīmaņiem.
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
EzeriLabot
- Startu ezers (13,2 ha)
- Austriņu ezers
PurviLabot
- Mārsnēnu purvs — lielākā daļa nosusināta
- Āžukalniņa purvs (165 ha)
VēstureLabot
1935. gadā Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagasta platība bija 65,92 km² un tajā dzīvoja 1232 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Mārsnēnu un Startu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Mārsnēnu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Startu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārsnēnu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekuļu novadā. 2021. gadā Priekuļu novadu iekļāva Cēsu novadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārsnēni (pagasta centrs), Mārsnēnmuiža, Klētnieki, Peņģi, Sīkuļi, Starti.
Ievērojamas personībasLabot
- Jānis Puriņš (1889—1944), Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925)
- Maksis Eglītis (1892—1974), agronoms un fitopatologs, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors un rektors (1944), viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
- Jānis Zālītis (1897—1941), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |