Mārsnēnu pagasts

Mārsnēnu pagasts ir viena no Priekuļu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Liepas pagastu, Beverīnas novada Kauguru un Brenguļu pagastiem, Smiltenes novada Blomes pagastu, kā arī Raunas novada Raunas pagastu.

Mārsnēnu pagasts
Novads:	Priekuļu novads
Centrs:	Mārsnēni
Platība:	69,18 km2
Iedzīvotāji (2016):	764
Blīvums:	11 iedz./km2
Mājaslapa:	www.marsneni.lv

Daba

Atrodas Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā. Augstākā vieta pagastā (90,1 m) atrodas dienvidrietumu daļā, rietumos no Sīmaņiem.

Hidrogrāfija

Upes

• Lisa — Abula pieteka
• Miegupe — Gaujas pieteka

Ezeri

• Startu ezers (13,2 ha)
• Austriņu ezers

Purvi

• Mārsnēnu purvs — lielākā daļa nosusināta
• Āžukalniņa purvs (165 ha)

Vēsture

1935. gadā Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagasta platība bija 65,92 km² un tajā dzīvoja 1232 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Mārsnēnu un Startu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Mārsnēnu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Startu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārsnēnu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekuļu novadā.

Iedzīvotāji

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārsnēni (pagasta centrs), Mārsnēnmuiža, Klētnieki, Peņģi, Sīkuļi, Starti.

Ievērojamas personības

• Jānis Puriņš (1889—1944), Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925)
• Maksis Eglītis (1892—1974), agronoms un fitopatologs, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors un rektors (1944), viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
• Jānis Zālītis (1897—1941), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts

Saimniecība