Atvērt galveno izvēlni

Indrānu pagasts ir viena no divām Lubānas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Lubānas pilsētu, Madonas novada Dzelzavas, Sarkaņu, Praulienas, Barkavas un Ošupes pagastiem, Balvu novada Bērzpils pagastu, Rugāju novada Lazdukalna un Rugāju pagastiem un Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastiem.

Indrānu pagasts
Indrānu pagasts LocMap.png
Novads: Lubānas novads
Centrs: Lubāna
Platība: 342,54 km2
Iedzīvotāji (2016): 822[1]
Blīvums: 2.4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Indrānu pagasts Vikikrātuvē

Satura rādītājs

DabaLabot

Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā. No pagasta kopējās teritorijas meži aizņem 21401 ha, lauksaimniecības zeme - 6201 ha.

2014. gada nogalē Latvijas Centrālā statistikas pārvalde 150 kvadrātkilometrus plašu mazapdzīvotu teritoriju Lubānas novada Indrānu pagastā atzina par nomaļāko vietu Latvijā.[2]

HidrogrāfijaLabot

Upes: Galvenās upes ir Aiviekste, Pededze, Jaunpededze, Liede, Abaine, Upsts, Mandauga, Vērde, Zvidze un Moroza grāvis.

Ezeri: Ezeri - Kapu ezers, Labāžezers, Salas ezers.

VēstureLabot

1945. gadā Madonas apriņķa Lubānas pagastā izveidoja Indrānu, Lubānas, Ošupes un Zvidzenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lubānas ciems ietilpis Cesvaines (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. 1954. gadā Lubānas ciemam pievienoja likvidēto Indrānu ciemu. 1958. gadā Lubānai piešķira strādnieku ciemata statusu un likvidēto Lubānas ciemu pievienoja tai, izveidojot Lubānas lauku teritoriju. 1975. gadā Lubānas lauku teritoriju reorganizēja par pašvaldību un izveidoja Indrānu ciemu. 1979. gadā Indrānu ciemam pievienoja daļu Meirānu ciema teritorijas.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2007. gada 16. oktobrī Indrānu pagasts apvienojās ar Lubānas pilsētu, izveidojot Lubānas novadu.[4]

Arheoloģiskie pieminekļiLabot

I un II Aboras apmetnes - auklas keramikas kultūrai piederīgu vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. g. tk. p.m.ē. - 2. g. tk. 1. cet. p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvotas vietas.

Piemiņas vietaLabot

 
Piemiņas plāksne atentāta vietā

Vietā pie Lubānas - Dzelzavas autoceļa uz bijušo Cēsu un Valkas apriņķu robežas (mūsdienu Lubānas un Gulbenes novadu robežas), kur 1920. gada 15. aprīlī pret Ulmani tika veikts atentāta mēģinājums, 1939. gada 11. augustā atklāta piemiņas plāksne. Plāksne Latvijas PSR pastāvēšanas laikā tika nopostīta un to atjaunoja 1988. gada 18. novembrī cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki 86 pārstāvji.

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Meirāni, Indrāni, Piekalnes, Ērgala.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  2. Statistiķi noskaidrojuši nomaļāko vietu Latvijā DELFI Novados 2014. gada 30. decembrī
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. «Lubānas novada dzimšanas diena». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. maijā. Skatīts: 2010. gada 8. maijā.