Rencēnu pagasts
Rencēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Ēveles, Valmieras, Burtnieku, Naukšēnu un Jeru pagastiem.
| Rencēnu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Valmieras novads |
| Centrs: | Rencēni |
| Kopējā platība:[1] | 159,7 km2 |
| • Sauszeme: | 157,4 km2 |
| • Ūdens: | 2,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 295 |
| Blīvums (2024): | 8,2 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1819. gadā |
 Rencēnu pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuAtrodas Tālavas zemienes Burtnieku līdzenumā. Augstākā vieta pagastā (91,2 m vjl) tā austrumu daļā pie «Veclietņiem».
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuSeda, Baložupe, Buļļupe, Kančupe, Dūre, Gaspaža, Ošupīte
Ezeri
labot šo sadaļuTimbas ezers (5,4 ha)
Pagastā uz nelielajām upītēm izveidotas vairākas ūdenskrātuves, tai skaitā uz Ošupītes Rencēnmuižas dzirnavezers.
Mitrāji
labot šo sadaļuPagastā atrodas vērtīgas pārplūstošās pļavas - Sedas palienes pļavas (215 ha).
Purvi
labot šo sadaļuMareņu-Kārēnu purvs (260 ha), Tautupurvs (142 ha), Vildēnu-Brožēnu purvs (120 ha)
Vēsture
labot šo sadaļu
Rencēni rakstos pirmo reizi minēti 1586. gadā. Rencēnu pagasts izveidots 1819. gadā uz Rencēnu muižas Dukuru pusmuižas zemes. 1896. gadā tam pievienoja Baložu pagastu, 1899. gadā - Lizdēnu pagastu. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lizdēnu muižā saimniekoja Haralds Loudons, kas pētīja putnu pavasara migrāciju, pirmais sāka putnu gredzenošanu un Latvijas putnu sistematizēšanu. Savā muižā viņš izveidoja milzīgu ornitoloģisko kolekciju.
1935. gadā pagasta platība bija 137,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Rencēnu, Lizdēnu un Sauliešu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Rencēnu ciemam pievienoja Sauliešu ciemu, 1954. gadā - Lizdēnu ciemu, 1963. gadā - daļu Valmieras ciema, 1981. gadā - daļu Jērcēnu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] Rencēnu pagasta padomes priekšsēdētājs no 1997. līdz 2009. gadam bija Kārlis Sedvalds. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Burtnieku novadā. 2021. gadā Burtnieku novadu iekļāva Valmieras novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuIedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Rencēni (pagasta centrs), Lizdēni, Buka, Sauļi, Rencēnmuiža, Baloži.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Haralds Loudons, muižnieks, ornitologs
- Georgs Apinis (1859—1920), latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks, Valmieras pilsētas galva (no 1906).
- Emīls Melderis (1889—1979), latviešu tēlnieks;
Saimniecība
labot šo sadaļuKopš 2000. gada pagastā uzņēmumā VARIS Toys tiek ražotas koka rotaļlietas. Visi produkti tiek pārdoti ar preču zīmi VARIS. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1988. gadā. Toreiz tika nodibināts uzņēmums "Saime", kas nodarbojās ar dažādu koka izstrādājumu ražošanu (ēvelēti dēļi, mēbeļu sagataves un masīvkoka mēbeles), kas bija paredzētas eksportēšanai uz Dāniju, Vāciju un Somiju. 2000. gadā šis uzņēmums mainīja savu produkciju un arī nosaukumu.[7]
Transports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuValsts nozīmes vēstures piemineklis Rencēnu pagastā ir Emīla Meldera dzimtās mājas “Speļģi”. Arheoloģijas piemineklis pagastā ir Lapaiņu pēdakmens. Interesanti arhitektūras, arheoloģijas un vēstures objekti ir Rencēnu zirga pasta stacija ar verstes stabu, Sīleņu dzīvojamā rija, Rencēnu muižas apbūves komplekss, Sauļu muižas kungu māja, Rencēnu laukakmens (31 m3) un Ābeļu laukakmens (37 m3).
Rencēnu pagasta kultūras namā darbojas folkloras kopa “Rota”, vokālais ansamblis “Noskaņa”, vidējās paaudzes deju kopa, bērnu deju un dramatiskais pulciņš, Dāmu klubiņš, dziesmu draugu kopa “Dedzieda”. Pagastā ir divas bibliotēkas — Rencēnos un Lizdēnos, doktorāts un aptieka.[8] Rencēnu pagastā ir divas skolas — Rencēnu pamatskola un Lizdēnu alternatīvā Valdorfa skola. Valmieras rajona Rencēnu pagastā darbojas Aktīvais sabiedriskais CAMPHILL ciemata fonds “Rožkalni”, nodrošinot dzīves, darba un kultūras apstākļus pieaugušajiem: ar garīgu atpalicību un intelektuālās attīstības traucējumiem sirgstošiem cilvēkiem.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. janvārī. Skatīts: 2017. gada 19. janvārī.
- ↑ OSP
- ↑ «varis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. novembrī. Skatīts: 2018. gada 9. septembrī.
- ↑ 8,0 8,1 «Valmieras rajons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 12. februārī.