Beļavas pagasts

Beļavas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Gulbenes pilsētu un Stāmerienas, Stradu, Galgauskas, Lejasciema pagastiem, kā arī Alūksnes novada Zeltiņu un Kalncempju pagastiem.

Beļavas pagasts
Beļavas pagasts LocMap.png
Novads: Gulbenes novads
Centrs: Beļava
Kopējā platība:[1] 169,4 km2
 • Sauszeme: 165,3 km2
 • Ūdens: 4,1 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 1 365
Blīvums: 8,3 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Kortenhof
krievu: Беллавская
Beļavas pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

Reljefa formasLabot

Bankas kalns, Baznīckalniņš, Baznīckalns, Bērzu kalniņš, Bērzu kalns, Braca kalns, Cepurkalns, Cīruļkalns, Dobus leja, Egļu kalns, Jēcu kalni, Kantora kalns, Kārtenes pilskalns, Krējumkalns, Kroga kalns, Lapsu kalns, Lazdu kalns, Lielais kalns, Līkanšu kalns, Mariņkalns, Moveškalns, Patmaļu kalni, Pērļu kalns, Pinteļu kalns, Plankukalns, Priedes kalniņš, Priežu kalns, Puzuļu kalns, Ragu kalns, Razbainieku kalniņš, Rātes kalns, Rožu kalns, Ruiku kalns, Ruka kalns, Rutkastes pilskalns, Saules kalns, Sīļu kalns, Stauberu kalns, Sveķu kalniņš, Svelberģis, Sviķu kalns, Teļu kalns, Torņa kalns, Tuļķa kalns, Ūpskalns, Valmes kalns.

HidrogrāfijaLabot

ŪdenstecesLabot

Akmeņupīte, Asarupe, Augulienas strauts, Cirstupe, Dumpjupīte, Dzēsupīte, Gribiņu grāvis, Jerupīte, Kamaldiņa, Letes upīte, Līdumupe, Melderupīte, Mellupe, Mudaža, Olekšupīte, Peledņupīte, Pinteļupīte, Sīļupe, Sprīvuļu upīte, Upīte.

ŪdenstilpesLabot

Augulienas ezers, Čušļu ezers, Dindiņu ezers, Gribiņš, Letes ezers, Ludza ezers, Melderu dīķis, Omarda ezers, Opulītis, Pilskalna dīķis, Pintelis, Ragaviņas ūdenskrātuve, Sprīvulis.

PurviLabot

Drepju purvs, Letes purvs, Lūšu purvs, Sīļu purvs, Šķiņķu purvs, Vageļu purvs, Vilku purvs, Zilie kalni.

VēstureLabot

 
Fon Bergu dzimtas kapliča Beļavas muižas parkā pēc Pirmā pasaules kara (1925).

Zviedru Vidzemes laikā Kārtenes muiža piederēja Johanam Gustavam fon Bīlovam (Bülow), kura vārds iegājies muižas latviskajā nosaukumā. 1683. gadā Beļavas muižā dzimusi Vidzemes brāļu draudzes atbalstītāja Magdalēna Elizabete fon Hallarte.[4] Pēc Lielā Ziemeļu kara muižu savā īpašumā ieguva Bergu dzimta, kas 1750. gadā uz cēla tagadējo Beļavas muižas kungu māju baroka stilā. Pēc feldmaršala Frīdriha fon Berga nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. Pēc 1920. gada agrārās reformas Beļavas muižu 1546 ha kopplatībā sadalīja 69 zemnieku jaunsaimniecībās, no kurām 17 pirms tam jau bija iznomātas zemniekiem (t.s. muižas rentes mājas). Muižas kungu mājā ierīkoja sešgadīgo pagasta skolu. Savukārt Naglienas (Naglenes) muižu 1285 ha kopplatībā sadalīja 59 zemnieku jaunsaimniecībās (tai skaitā bija 15 muižas rentes mājas).[5] 1925. gadā muižas ēkā iekārtoja pagastskolu, tagadējo Krišjāņa Valdemāra pamatskolu.

1935. gadā Madonas apriņķa Beļavas pagasta platība bija 83,3 km² un tajā dzīvoja 1524 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Beļavas un K. Valdemāra ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Beļavas ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1949-1949) un Gulbenes rajonā (pēc 1949. gada). Beļavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto K. Valdemāra ciemu, 1973. gadā — likvidēto Ozolkalna ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Stradu ciemam, 1987. gadā pievienoja daļu Gulbenes pilsētas teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Beļavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Kultūras pieminekļiLabot

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Beļava (pagasta centrs), Auguliena, Auziņas, Butāni, Dumpji, Gulbītis, Letes, Naglene, Ozolkalns, Pilskalns, Sīļi, Spārīte, Spriņģi, Svelberģis, Vanagi.

Ievērojamas personībasLabot

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital[novecojusi saite]
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas II. sējuma 2069-70 slejas. Rīga: 1928.-1929.
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9