Atvērt galveno izvēlni

Ošupes pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Barkavas pagastu, Lubānas novada Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu, Balvu novada Bērzpils pagastu, kā arī Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastiem.

Ošupes pagasts
Ošupes pagasts LocMap.png
Ošupes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Madonas novads
Centrs: Degumnieki
Platība: 224,3 km2
Iedzīvotāji (2010): 1208[1]
Blīvums: 5.4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Ošupes pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

 
Ošupes pagasts

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā. Virsas augstums 92,3 — 105,4 m vjl.

HidrogrāfijaLabot

Upes un kanāliLabot

Ap agrāk pārplūstošo Lubānu izveidoti arī kanāli:

EzeriLabot

PurviLabot

VēstureLabot

1945. gadā Madonas apriņķa Lubānas pagastā izveidoja Ošupes ciema padomi. Ošupes ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. Ošupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zvidzenes ciemu, 1979. gadā — daļu likvidētā Meirānu ciema.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ošupes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

ArheoloģijaLabot

Pagasta teritorijā atrodas Zvidzes apmetne, ko uzskata par nozīmīgu mezolīta Kundas kultūras un agrā neolīta Narvas kultūras dienvidu variantam piederīgu arheoloģijas pieminekli. Apmetne atradās senā Lubāna ezera piekrastē uz gala morēnas, kas mūsdienās pussalas veidā iestiepjas klānu (zemo purvu) teritorijā. Zvidzes apmetnes arheoloģisko izrakumi tika uzsākti 1973. — 1975. gadā, turpināti 1981. — 1984., 1999. un 2007. gadā Ilzes Lozes vadībā.[3]

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Degumnieki (pagasta centrs), Ošupe, Zvidziena, Kalnagals, Druvenieki, Iecelnieki, Stūrmežs.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  3. Ilze B. Loze. Zvidzes apmetne Latvijas arheoloģijas leksikons