Ērģemes pagasts ir viena no Valkas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Valkas un Kārķu pagastiem, Valmieras novada Ēveles, Jērcēnu (agrāko Sedas pilsētas lauku teritoriju) un Naukšēnu pagastiem, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Tervas pagastu (agrāk Helmes un Hummuli pagastiem). Pagasta centrs — Ērģeme. Attālums līdz novada centram Valkai — 13 km, līdz Rīgai — 173 km.

Ērģemes pagasts
Ērģemes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Valkas novads
Centrs: Ērģeme
Kopējā platība:[1] 179,2 km2
 • Sauszeme: 175,3 km2
 • Ūdens: 3,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 684
Blīvums (2023): 3,9 iedz./km2
Mājaslapa: www.ergeme.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Ermes
krievu: Эрмеская
Ērģemes pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Acupīte, Ērgļupīte, Oļupe, Omuļupe (Ehne), Pedele, Rikanda, Seda, Žukupe

Ezeri labot šo sadaļu

Kukris, Valdis, Bērzu ezers, Rūķis.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Ērģemes pilsdrupas (stūra tornis)

Ērģemes novads pirmoreiz rakstos minēts 14. gadsimta sākumā (1323. gadā), kad Ērģemes pilī notika Livonijas ordeņa vadības sanāksme par to, vai slēgt mieru ar Lietuvas Dižkunigaitiju.[4]

Ērģemes tuvumā ir notikušas divas lielas vēsturiskas kaujas, kurās lielā mērā izšķīrās vēlākais Latvijas liktenis: 1560. gada 2. augusta Ērģemes kauja starp Livonijas konfederācijas karaspēku un Vidzemē iebrukušo Krievijas caristes karaspēku un 1702. gada 18. jūlija Kauja pie Omuļiem Lielā Ziemeļu kara laikā starp krievu dragūnu pulkiem Šeremetjeva vadībā (ap 12 000 karavīru) un Volmāra fon Šlipenbaha komandēto zviedru karaspēka vienību (ap 2000 vīru). Zviedri cieta smagu sakāvi, ļaujot krieviem ieņemt Ziemeļvidzemi un gandrīz visu Igauniju.

1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Ērģemes pagasta iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasts palika Latvijas teritorijā. 1935. gadā Valkas apriņķa Ērģemes pagasta platība bija 124,4 km² un tajā dzīvoja 1709 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ērģemes un Brentu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Valkas rajona Ērģemes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Brentu un Omuļu ciemus, 1960. gadā padomju saimniecības «Smertes» teritoriju pievienoja Kārķu ciemam, 1979. gadā pievienoja daļu Kārķu ciema teritorijas, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Naukšēnu ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ērģemes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valkas novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 420—    
19591 722−28.8%
19671 519−11.8%
GadsIedz.±%
19791 235−18.7%
19891 160−6.1%
20001 150−0.9%
GadsIedz.±%
2011887−22.9%
2021692−22.0%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ērģeme (pagasta centrs), Omuļi, Staļi, Turna.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. «Ērģemes pagasts. Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. maijā. Skatīts: 2010. gada 16. septembrī.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP