Veselavas pagasts (līdz 1925. gadam Veselauskas pagasts) sāka veidoties 1747. gadā, kad no Kuiķēnu (Kukkain) pagasts atdalījās Veselavas un Pauļu muižas, kas par atsevišķu pagastu izveidojās 19. gadsimtā. 1935. gadā pagasta platība bija 55,1 km² un tajā dzīvoja 920 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Vesalavas un Dikļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Dikļu ciemu pievienoja atpakaļ Veselavas ciemam. 1990. gadā ciems pārdēvēts par pagastu. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Priekuļu novadā. 2021. gadā Priekuļu novadu iekļāva Cēsu novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļiLabot
- Veselavas muižas kungu māja celta 19. gadsimta 40. gados U burta formā un atrodas uz savdabīga, salai līdzīga ovāla zemes gabala, ko no visām pusēm ieskauj mūsdienās faktiski izsusējis grāvis, tā imitējot viduslaiku nocietinātās pilis. Savdabīga ēkas apkures sistēma bēniņos, kā arī seno lietu un mantu kambari ar darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem. [6]
IedzīvotājiLabotSaimniecībaLabotIzglītība un kultūraLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Pasvaldibas iedzivotaju skaits pagasti. Datums=01.07.2017». Arhivēts no oriģināla, laiks: 28.01.2018. Skatīts: 09.01.2018.
- ↑ Волостныя, станичныя, сельскія, гминныя правленія и управленія, а также полицейскіе станы всей Россіи. Изд-во Т-ва Л. М. Фишъ , Кіевъ, 1913
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «vidzeme.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā.
Ārējās saitesLabot