Vikipēdija

Aizkraukle

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Aizkraukle nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs. Aizkrauklei cauri tek Daugava un tai blakus atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuve.

Aizkraukle
Novada pilsēta
Aizkraukles kultūras nams
Aizkraukles kultūras nams
Karogs: Aizkraukle
Karogs		Ģerbonis: Aizkraukle
Ģerbonis
Aizkraukle (Latvija)
Aizkraukle
Aizkraukle
Koordinātas: 56°36′15″N 25°15′19″E / 56.60417°N 25.25528°E / 56.60417; 25.25528Koordinātas: 56°36′15″N 25°15′19″E / 56.60417°N 25.25528°E / 56.60417; 25.25528
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Aizkraukles novads
Pilsētas tiesības kopš 1967. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 Stučka (līdz 1990. gadam)
Platība[1]
 • Kopējā 12,9 km2
 • sauszeme 8,0 km2
 • ūdens 4,9 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 6 947
 • blīvums 864,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5101
LV-5102
Mājaslapa www.aizkraukle.lv
Aizkraukle Vikikrātuvē

Nosaukums labot šo sadaļu

Pilsētas nosaukums atvasināts no viduslaiku latīņu valodā lietotā vietvārda Ascrad vai Asscrade (latīņu: castrum Ascrad, literārajā vācu valodā Ascheraden, krievu tekstos Скровень), kas latviski skan "Ašķere'' — tā sauca strautu, Daugavas pieteku.[4]

Vēsture labot šo sadaļu

Aizkraukles līvu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā ar līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. Tad tā bijusi vistālāk austrumos novietotā līvu osta pie Daugavas ūdensceļa, vēl tālāk sākās kristīto sēļu un latgaļu zemes — Koknese un Jersika. 1205. gadā piespiedu kārtā kristīti arī Aizkraukles lībieši.[4] Ap 1229. gadu notika Aizkraukles kauja starp Zemgales ķēniņa Viestarda un Aizkraukles pilskunga Markvarta vadītajiem karaspēkiem. No 1252. līdz 1478. gadam Aizkraukle bija Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas centrs.

Mūsdienu Aizkraukles pilsēta radās 20. gadsimta sešdesmitajos gados kā Pētera Stučkas celtnieku ciemats (nosaukts par godu Pēterim Stučkam), pateicoties Pļaviņu HES celtniecībai. Celtnieku ciematam strauji augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu ar nosaukumu Stučka un tajā pašā laikā kļuva par rajona centru. Daļa celtnieku palika uz dzīvi pilsētā, tajā tika uzbūvēti rūpniecības uzņēmumi — VEF telefonu un dzelzsbetona rūpnīca, kā arī pilsētai nepieciešamā infrastruktūra. 1990. gada 25. septembrī ar Augstākās padomes lēmumu pilsēta ieguva nosaukumu Aizkraukle.[5][6]

Aizkraukles pilskalns labot šo sadaļu

Aizkraukles pilskalns ir 0,5 ha liels, ar 0,1 ha lielu priekšpili (Ernests Brastiņš, 1930.), 3 ha lielu senpilsētu un ostu. Pilskalna tuvumā atrodas divi kapulauki — Aizkraukles un Lejasžagaru, kur kopumā atsegts ap 100 uz 10.—12.gs. attiecināmu lībiešu un latgaļu apbedījumu (Urtāns, 1983.).

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Lielākā Aizkraukles daļa atrodas Lejasdaugavas senlejas augstajā labajā krastā, neliela daļa arī zemajā kreisajā krastā. Pilsēta ir visumā līdzena, tās austrumos ir dziļa grava ar Kalnaziedu pilskalnu (89 m vjl), dienvidrietumu daļā tās kreisā krasta robeža iet pa Lauces upīti.[4] Daugavas augstums virs jūras līmeņa augšpus Pļaviņu HES ir 67—72,5 m, lejpus tā — 32 m, pateicoties kam lejpus aizsprosta ir labi redzams senlejas krasts.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

1997. gadā pilsētā dzīvoja 61,2% latviešu, 27,7% krievu un 11,1% citu tautību iedzīvotāju.[4] Maksimālais iedzīvotāju skaits pilsētā bija 1992. gadā — 10 521 cilvēks.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19704 528—    
19797 144+57.8%
GadsIedz.±%
198910 062+40.8%
20009 268−7.9%
GadsIedz.±%
20117 897−14.8%
20217 031−11.0%

Transports labot šo sadaļu

2,5 km uz ziemeļaustrumiem no Aizkraukles centra atrodas dzelzceļa stacija Aizkraukle, kura ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Aizkraukle galapunkts. Tajā pietur arī dīzeļvilcieni maršrutos no Rīgas uz Daugavpili, Rēzekni, Zilupi, Madonu, Gulbeni. Ar staciju pilsētu savieno pilsētas autobusi un vairāki vietējie un starppilsētu maršruti. No dzelzceļa līnijas iet atzarojums uz pilsētu, taču tajā nav pasažieru satiksmes.

Pašā pilsētā atrodas autoosta.

Galvenie ceļi no pilsētas ir P87 (Bauska - Aizkraukle), Enerģētiķu iela, kas savieno pilsētu ar autoceļu A6 (Rīga - Daugavpils), Gaismas iela jeb V958 (Aizkraukle—Aizkraukles stacija), P76 (Aizkraukle - Jēkabpils), V954 Aizkraukle—Aizpuri un ārpus pilsētas sākošais P86 (Sērene - Kalnieši).

Apskates vietas labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

  •  
    Pļaviņu HES aizsprosts
  •  
    Autoosta
  •  
    Universālveikals
  •  
    Skola
  •  
    Pļaviņu HES tunelis
  •  
    Tirdzniecības centrs "IGA"
  •  
    Pļaviņu HES pavasarī
  •  
    Aizkraukles luterāņu baznīca
  •  
    Aizkraukles novada dome
  •  
    Pilsētas bibliotēka
  •  
    Aizkraukles katoļu baznīca
  •  
    Aizkraukles novada vidusskola

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Latvijas pilsētas. Rīga : "Preses nams". 1999. 38.—41. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
  5. ↑ Aizkraukles vēsture Arhivēts 2009. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  6. ↑ «Par Stučkas rajona un pilsētas pārdēvēšanu». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2023-03-10.
  7. ↑ CSB

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aizkraukle&oldid=3872456"