Aizkraukle
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Aizkraukle nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs. Aizkrauklei cauri tek Daugava un tai blakus atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuve.
Aizkraukle | |||
---|---|---|---|
Aizkraukles kultūras nams | |||
| |||
Koordinātas: 56°36′15″N 25°15′19″E / 56.60417°N 25.25528°EKoordinātas: 56°36′15″N 25°15′19″E / 56.60417°N 25.25528°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Novads | Aizkraukles novads | ||
Pilsētas tiesības | kopš 1967. gada | ||
Vēsturiskie nosaukumi | Stučka (līdz 1990. gadam) | ||
Platība[1] | |||
• Kopējā | 12,9 km2 | ||
• sauszeme | 8,0 km2 | ||
• ūdens | 4,9 km2 | ||
Iedzīvotāji (2022)[2] | |||
• kopā | 6 973 | ||
• blīvums | 867,3 iedz./km2 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Pasta indeksi |
LV-5101 LV-5102 | ||
Mājaslapa |
www | ||
![]() |
NosaukumsLabot
Pilsētas nosaukums atvasināts no viduslaiku latīņu valodā lietotā vietvārda Ascrad vai Asscrade (latīņu: castrum Ascrad, literārajā vācu valodā Ascheraden, krievu tekstos Скровень), kas latviski skan "Ašķere'' - tā sauca strautu, Daugavas pieteku.
VēstureLabot
Aizkraukles līvu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā ar līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. Tad tā bijusi vistālāk austrumos novietotā līvu osta pie Daugavas ūdensceļa, vēl tālāk sākās kristīto sēļu un latgaļu zemes - Koknese un Jersika. Ap 1229. gadu notika Aizkraukles kauja starp Zemgales ķēniņa Viestarda un Aizkraukles pilskunga Markvarta vadītajiem karaspēkiem. No 1252. līdz 1478. gadam Aizkraukle bija Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas centrs.
Mūsdienu Aizkraukles pilsēta radās 20. gadsimta sešdesmitajos gados kā celtnieku ciemats, pateicoties Pļaviņu HES celtniecībai. Celtnieku ciematam strauji augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu un tajā paša laikā kļuva par rajona centru. Līdz 1990. gadam pilsētas nosaukums bija Stučka par godu Pēterim Stučkam, bet 1990. gada 25. septembrī ar Augstākās padomes lēmumu pilsēta ieguva nosaukumu Aizkraukle.[4][5]
Aizkraukles pilskalnsLabot
Aizkraukles pilskalns ir 0,5 ha liels, ar 0,1 ha lielu priekšpili (Ernests Brastiņš, 1930.), 3 ha lielu senpilsētu un ostu. Pilskalna tuvumā atrodas divi kapulauki - Aizkraukles un Lejasžagaru, kur kopumā atsegts ap 100 uz 10.-12.gs. attiecināmu apbedījumu (Urtāns, 1983.).
Aizkraukles stacijaLabot
Uz ziemeļaustrumiem no Aizkraukles atrodas dzelzceļa stacija Aizkraukle, kura ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Aizkraukle galapunkts. Tajā pietur arī dīzeļvilcieni līnijā Rīga—Daugavpils.
Apskates vietasLabot
- Aizkraukles katoļu baznīca
- Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs
- Kalnaziedu pilskalns
- Kalnaziedu upurozola stumbra atliekas
- Pļaviņu HES
- Pļaviņu HES ekspozīcija
- Stēla "Lāčplēša cīņa"
- "Tiem, kas nepārnāca. Staļina - Hitlera genocīda upuriem." piemiņas akmens
Attēlu galerijaLabot
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Aizkraukles vēsture Archived 2009. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ https://likumi.lv/ta/id/72635-par-stuckas-rajona-un-pilsetas-pardevesanu
Ārējās saitesLabot
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |