Burtnieku pagasts

Burtnieku pagasts ir viena no Burtnieku novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Burtnieka ezera krastā. Robežojas ar sava novada Vecates, Matīšu, Valmieras un Rencēnu pagastiem, Rūjienas novada Jeru pagastu un Valmieras novada Bērzaines un Kocēnu pagastiem.

Burtnieku pagasts
Burtnieku pagasts LocMap.png
Novads: Burtnieku novads
Centrs: Burtnieki
Platība: 187,3 km2
Iedzīvotāji (2010): 1488[1]
Blīvums: 7.9 iedz./km2
Mājaslapa: www.burtnieki.lv
Burtnieku pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

HidrogrāfijaLabot

UpesLabot

Aunupīte, Briede, Drona, Dūre, Eiķinupe, Maurupīte, Negurskas upīte, Pinte, Rūtes upīte, Smiltsvēveru upīte.

EzeriLabot

Burtnieku ezers, Liņģis.

VēstureLabot

1920. gada agrārās reformas laikā Burtnieku pilsmuiža (Schloß-Burtneck) tika sadalīta 33 vienībās 1474 ha kopplatībā, tās centru iznomāja Latvijas agronomu biedrībai priekšzīmīgas saimniecības ierīkošanai. Burtnieku mācītājmuiža (Pastorat Burtneck) tika sadalīta 19 vienībās (571 ha), Rūtes muiža (Ruthenhof) 22 vienībās (486 ha), Seķu muiža (Seckenhof) 17 vienībās (465 ha), Dūres muiža (Duhrenhof) 17 vienībās (432 ha), Briedes muiža (Wredenhof) 15 vienībās (317 ha), Ēķina muiža (Heidekenhof) 15 vienībās (249 ha), Luteru muiža (Luthershof) 11 vienībās (152 ha).[2][3]

1935. gadā Burtnieku pagasta platība bija 155 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Burtnieku un Rūtes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Burtnieku ciemam pievienoja Rūtes ciemu, 1958. gadā - Ausekļa ciema padomju saimniecības «Burtnieki» teritoriju.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā Burtnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Burtnieku novadā.

PieminekļiLabot

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Burtnieki (pagasta un novada centrs), Penči, Dūre, Pidriķis, Taubes, Briedupe, Briedes, Kapteines.

Ievērojamas personībasLabot

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3328-3329. sleja.
  3. Hans Feldmann, Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland)
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts