Dunikas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Lietuvas pierobežā Bārtas un Sventājas starpupē. Robežojas ar sava novada Rucavas pagastu, Nīcas pagastu, Otaņķu pagastu, Bārtas pagastu, Kalētu pagastu, kā arī Lietuvas Klaipēdas apriņķa Skodas rajona Skodas un Lenkimu seņūnijām.

Dunikas pagasts
Novads: Dienvidkurzemes novads
Centrs: Sikšņi
Kopējā platība:[1] 210,4 km2
 • Sauszeme: 207,8 km2
 • Ūdens: 2,6 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 534
Blīvums (2024): 2,6 iedz./km2
Izveidots: 1919. gadā
Dunikas pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Bružupe, Dejupīte, Ģeišupe, Kalvaitu upīte, Lankupīte, Lukne, Melnupīte, Naudupe, Roļu upe, Sargupe, Vīves upe.

Pagasta teritorijā esošajā Tīra purvā atrastas 9. gadsimta vidus senlietas,[4] starp kurām ir nozīmīgākais tekstilmateriālu atradums kuršu apdzīvotajās teritorijās[5] un labi saglabājušies egles koka vairogi.[6] Purvs atrodas Dunikas dabas liegumā.[7]

Dunikas pagasts izveidots 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus. 1920. gada zemes reformas gaitā Luknas mežniecību sadalīja 237 vienībās 2904 ha kopplatībā, Rucavas mežniecību sadalīja 386 vienībās 3324 ha kopplatībā, bet Ķāķišķes (vācu: Kakischken) muižu sadalīja 25 vienībās 434 ha kopplatībā.[8] 1935. gadā Liepājas apriņķa Dunikas pagasta teritorija bija 174,6 km² un tajā dzīvoja 2550 iedzīvotāji.[9] 1945. gadā pagastā izveidoja Dunikas un Sikšņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Sikšņu ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. 1954. gadā Sikšņu ciemam pievienoja likvidēto Kāķišķes ciemu, 1968. gadā - Bārtas ciema kolhoza «Nākotne» teritoriju, bet Sikšņu ciema kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju pievienoja Rucavas ciemam. 1989. gadā Sikšņu ciemu pārdēvēja par Dunikas ciemu.[10] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dunikas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rucavas novadā. 2021. gadā Rucavas novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19352 550—    
19591 750−1.56%
19691 512−1.45%
GadsIedz.±% g.p.
19791 079−3.32%
1989946−1.31%
2000844−1.03%
GadsIedz.±% g.p.
2011710−1.56%
2021571−2.16%
2024534−2.21%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Sikšņi (pagasta centrs), Dunika, Šuķene, Ječi, Liepieni, Slamsti, Sudargi.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. «Latvijas Nacionālais vēstures muzejs | eMuzejs». emuzejs.lnvm.lv (angļu). Skatīts: 2024-02-24.
  5. Irita Žeiere, "Par Tīras purva depozīta tekstilmateriāliem", Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr. 14,, Rīgā, 2008., 129. lpp. ISBN 9984-747-14-X, ISSN 1407-4540
  6. «Apskates objekti » Rucavas novads». www.rucava.lv. Skatīts: 2024-02-24.
  7. «Vietvārdu datubāze». vietvardi.lgia.gov.lv. Skatīts: 2024-02-24.
  8. Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6052. sleja.
  9. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  10. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  11. OSP