Aulejas pagasts

Aulejas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Skaistas un Kombuļu pagastiem, Aglonas novada Grāveru pagastu un Dagdas novada Andrupenes un Konstantinovas pagastiem.

Aulejas pagasts
Aulejas pagasts LocMap.png
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Auleja
Platība: 74,51 km2
Iedzīvotāji (2010): 637[1]
Blīvums: 8.5 iedz./km2
Aulejas pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

Reljefa formasLabot

Ašu saleņa, Augstais kalns, Bārališku kalns, Bezdeleigu kolns, Braslavas pilskalns, Cepļa kolns, Cibuļkovas kalns, Cierpa kalns, Degšņa kolns, Doņkas kolns, Dukas kolns, Garais kalns, Garasima kalns, Griuzīņa kolns, Majaka kalns, Mikoda kolns, Ostrovas kalns, Pūdnīku kalns, Žaunerānu pilskalns.

HidrogrāfijaLabot

ŪdenstecesLabot

Dubna, Korotgrovs, Krūģeru upe, Mazā Dubna.

ŪdenstilpesLabot

Aulejas ezers, Bierža ezers, Cārmins, Cibuļkovas ezers, Cierps, Ildzs, Iudriņs, Lielais Gausls, Luboneņš, Maceņš, Mazais Gausls, Plaudiņa ezers, Sivers, Skrudzineits, Valna ezereņš, Ūgliņa ezers.

PurviLabot

Aizmastiņs, Bārzu pūrs, Bleideļu purvs, Doņkeļa pūrs, Dzalbāna pūrs, Dzalbu pūrs, Dzierviņu pūreņš, Griužiņs, Siunoklis, Timsīņa pūreņš

Dabas aizsardzībaLabot

Pagasta teritorijā atrodas dabas parks Cārmaņa ezers.

VēstureLabot

Aulejas pagasts (līdz 1925. gadam Grāveru pagasts) izveidots 1923. gadā, izdalot to no Izvaltas pagasta[2].

1935. gadā Daugavpils apriņķa Aulejas pagasta teritorija bija 128 km² un tajā dzīvoja 7336 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Apšenieku, Aulejas, Ostrovas, Šķipu, Vanagu un Vāveru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ostrovas ciems ietilpis Krāslavas apriņķī (1947-1949), Dagdas (1949-1962) un Krāslavas (pēc 1962. g.) rajonos. Ostrovas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Rogaļu ciemu, 1960. gadā pievienoja Ignatovas ciema kolhoza «Jaunā gvarde» teritoriju, bet kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju pievienoja Jaunokras ciemam. 1964. gadā Ostrovas ciemu pārdēvēja par Aulejas ciemu. 1971. gadā Aulejas ciemam pievienoja likvidēto Šķipu ciemu, bet daļu padomju saimniecības «Iskra» teritorijas pievienoja Iskras ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aulejas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

Kultūras pieminekļiLabot

  • Aulejas baznīca (mākslas piemineklis - altāris)
  • Aulejas apmetne
  • Bleideļu senkapi (Kapu kalns)
  • Braslavas pilskalns
  • Braslavas senkapi (Pagraba kalniņš)
  • Krugeru senkapi
  • Kuharu senkapi (Mēra kapi, Kopmale)
  • Mateju senkapi (Senču kapi, Kara kapi)
  • Rubanu senkapi
  • Žaunerānu pilskalns ar apmetni un senkapi

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Auleja (pagasta centrs), Anči, Bleideļi, Brāslava, Buseniški, Butkeviči, Drongāni, Dzalbi, Kalviši, Lejas Podnieki, Lielie Doski, Meža Doski, Reinieki, Rubeņi, Šķipi, Vanagi, Veiguļi, Zīperi.

Ievērojamas personībasLabot

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Archived 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 104.lpp.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9