Irlavas pagasts
Irlavas pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām, Abavas krastos. Tas izvietojies 20 km attāluma no novada centra Tukuma. Robežojas ar sava novada Jaunsātu, Tumes, Degoles, Lestenes, Jaunpils, Viesatu un Zemītes pagastiem.
| Irlavas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Tukuma novads |
| Centrs: | Irlava |
| Kopējā platība:[1] | 114,0 km2 |
| • Sauszeme: | 109,5 km2 |
| • Ūdens: | 4,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 262 |
| Blīvums (2023): | 11,5 iedz./km2 |
 Irlavas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Prūsene, Roja, Vecupe, Viesata, Žīdu strauts.
Ezeri labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Irlavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Akmeņmuiža (Gut Steinhof, Sāti), Irlavas muiža (Gut Irmlau, Vaski), Ķūķu muiža (Gut Abaushof), Pētertāles muiža (Gut Petertal, Pētertāle), Snapju muiža (Gut Friedrichsberg, Snapji).
Rakstu avotos Irlava pirmoreiz minēta 1453. vai 1454. gadā kā Livonijas ordeņa lēnis Irmlow. Pagasta pašpārvalde izveidota 19. gadsimta 60. gados. 1861. gadā Irlavas pagastam pievienoja Degoles un Ķūku muižu pagastus, 1924. gadā - Pētertāles pagastu. 1935. gadā Irlavas pagasta platība bija 106,5 km² un tajā dzīvoja 2132 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Irlavas un Degoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Irlavas ciemam pievienoja Abavas ciema kolhoza «Druva» teritoriju. 1961. gadā daļu Irlavas ciema iekļāva Tumes ciemā, bet 1975. un 1977. gadā - Degoles ciemā, savukārt 1979. gadā daļu Degoles ciema pievienoja Irlavas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Irlavas pagasts kā administratīvā teritorija tika iekļauts Tukuma novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Irlava (pagasta centrs), Vaski, Sāti, Snapji, Pētertāle.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
- Ernests Gulbis (1888—?), politiķis, 1. un 2. Saeimas deputāts
- Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts un politiķis. Latvijas finanšu ministrs (1928), Rīgas pilsētas galva (1936—1940).
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |