Irlavas pagasts
Irlavas pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Abavas krastos. Tas izvietojies 20 km attāluma no novada centra Tukuma. Robežojas ar sava novada Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastiem, Jaunpils novada Jaunpils un Viesatu pagastiem un Kandavas novada Zemītes pagastu.
| Irlavas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Tukuma novads |
| Centrs: | Irlava |
| Kopējā platība:[1] | 114,0 km2 |
| • Sauszeme: | 109,5 km2 |
| • Ūdens: | 4,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 1 293 |
| Blīvums: | 11,8 iedz./km2 |
 Irlavas pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Prūsene, Roja, Vecupe, Viesata, Žīdu strauts.
EzeriLabot
VēstureLabot
Mūsdienu Irlavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Akmeņmuiža (Gut Steinhof, Sāti), Irlavas muiža (Gut Irmlau, Vaski), Ķūķu muiža (Gut Abaushof), Pētertāles muiža (Gut Petertal, Pētertāle), Snapju muiža (Gut Friedrichsberg, Snapji).
Rakstu avotos Irlava pirmoreiz minēta 1453. vai 1454. gadā kā Livonijas ordeņa lēnis Irmlow. Pagasta pašpārvalde izveidota 19. gadsimta 60. gados. 1861. gadā Irlavas pagastam pievienoja Degoles un Ķūku muižu pagastus, 1924. gadā - Pētertāles pagastu. 1935. gadā Irlavas pagasta platība bija 106,5 km² un tajā dzīvoja 2132 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Irlavas un Degoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Irlavas ciemam pievienoja Abavas ciema kolhoza «Druva» teritoriju. 1961. gadā daļu Irlavas ciema iekļāva Tumes ciemā, bet 1975. un 1977. gadā - Degoles ciemā, savukārt 1979. gadā daļu Degoles ciema pievienoja Irlavas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Irlavas pagasts kā administratīvā teritorija tika iekļauts Tukuma novadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Irlava (pagasta centrs), Vaski, Sāti, Snapji, Pētertāle.
Ievērojamas personībasLabot
- Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
- Ernests Gulbis (1888—?), politiķis, 1. un 2. Saeimas deputāts
- Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts un politiķis. Latvijas finanšu ministrs (1928), Rīgas pilsētas galva (1936—1940).
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |