Zebrenes pagasts
Zebrenes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Bikstu, Annenieku, Īles un Lielauces pagastiem, kā arī Saldus novada Blīdenes pagastu.
| Zebrenes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Zebrene |
| Kopējā platība:[1] | 90,5 km2 |
| • Sauszeme: | 87,2 km2 |
| • Ūdens: | 3,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 416 |
| Blīvums (2022): | 4,8 iedz./km2 |
 Zebrenes pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Bērze, Smukupīte, Stūrupīte, Vāļupīte.
EzeriLabot
Pona dīķis, Purviņu dīķi, Svētes ezers, Vipēdis, Zebrus ezers, Žvinguļu dīķis.
VēstureLabot
Mūsdienu Zebrenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ārīšu muiža (Gut Arishof), Grenču muiža (Gut Grenzhof), Reņģes muiža (Gut Rengenhof, Zebrene).
1925. gadā Reņģes pagastu (latviskots no vācu Rengenhof) pārdēvēja par Zebrenes pagastu. 1935. gadā Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta platība bija 83,7 km² un tajā dzīvoja 1342 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Zebrenes un Upenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Zebrenes ciemu pievienoja Dobeles rajona Upenieku ciemam. 1963 .gadā Upenieku ciema kolhoza «Biksti» teritoriju pievienoja Bikstu ciemam. 1964. gadā Upenieku ciemu pārdēvēja par Zebrenes ciemu. 1975. gadā Zebrenes ciemu likvidēja, tā teritoriju pievienoja Bikstu ciemam. Zebrenes ciemu atjaunoja 1989. gada 30. novembrī, teritoriju izdalot no Bikstu ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1995. gadā mainīja robežas ar Īles pagastu. 2009. gadā Zebrenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.
PieminekļiLabot
- Kaupju senkapi[6]
- Grabu kapu senkapi
- Elkukalns - kulta vieta
- Īles meža senkapi
- Nacionālo partizānu piemiņas vieta Īlē
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākā apdzīvotā vieta un pagasta centrs ir Zebrene.
Ievērojamas personībasLabot
- Johans Albrehts fon Korfs (Johann Albrecht von Korff; 1697—1766) - Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents, no 1740. gada Krievijas sūtnis Dānijā, Hamburgā, Brēmenē un Lībekā. Dzimis Reņģes (Rengenhofas) muižā.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |