Atvērt galveno izvēlni

Zebrenes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Bikstu un Annenieku pagastiem, Brocēnu novada Blīdenes pagastu un Auces novada Īles un Lielauces pagastiem.

Zebrenes pagasts
Zebrenes pagasts LocMap.png
Novads: Dobeles novads
Centrs: Zebrene
Platība: 90,66 km2
Iedzīvotāji (2010): 564[1]
Blīvums: 6.2 iedz./km2
Zebrenes pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

VēstureLabot

Mūsdienu Zebrenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ārīšu muiža (Gut Arishof), Grenču muiža (Gut Grenzhof), Reņģes muiža (Gut Rengenhof, Zebrene).

1925. gadā Reņģes pagastu (latviskots no vācu Rengenhof) pārdēvēja par Zebrenes pagastu. 1935. gadā Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta platība bija 83,7 km² un tajā dzīvoja 1342 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Zebrenes un Upenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Zebrenes ciemu pievienoja Dobeles rajona Upenieku ciemam. 1963 .gadā Upenieku ciema kolhoza «Biksti» teritoriju pievienoja Bikstu ciemam. 1964. gadā Upenieku ciemu pārdēvēja par Zebrenes ciemu. 1975. gadā Zebrenes ciemu likvidēja, tā teritoriju pievienoja Bikstu ciemam. Zebrenes ciemu atjaunoja 1989. gada 30. novembrī, teritoriju izdalot no Bikstu ciema.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1995. gadā mainīja robežas ar Īles pagastu. 2009. gadā Zebrenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.

PieminekļiLabot

  • Kaupju senkapi[4]
  • Grabu kapu senkapi
  • Elkukalns - kulta vieta
  • Īles meža senkapi
  • Nacionālo partizānu piemiņas vieta Īlē

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākā apdzīvotā vieta un pagasta centrs ir Zebrene.

Ievērojamas personībasLabot

  • Johans Albrehts fon Korfs (Johann Albrecht von Korff; 1697—1766) - Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents, no 1740. gada Krievijas sūtnis Dānijā, Hamburgā, Brēmenē un Lībekā. Dzimis Reņģes (Rengenhofas) muižā.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts