Kalvenes pagasts
Kalvenes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Aizputes, Embūtes, Kazdangas, Priekules Bunkas, Vecpils pagastiem, kā arī Kuldīgas novada Rudbāržu un Nīkrāces pagastiem.
Kalvenes pagasts | |
---|---|
Novads: | Dienvidkurzemes novads |
Centrs: | Kalvene |
Kopējā platība:[1] | 118,7 km2 |
• Sauszeme: | 113,2 km2 |
• Ūdens: | 5,5 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 591 |
Blīvums (2022): | 5,2 iedz./km2 |
![]() |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
EzeriLabot
Celmu ezers, Ģēģeru ezers, Ilziks, Jaunarāju ezers, Melnezers, Mencene, Podnieku ezers, Tīdu ezers, Vārdene, Vecvagaru ezers.
VēstureLabot
Mūsdienu Kalvenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kalvenes muiža (Gut Kalwen), Krusātdrogas muiža (Gut Krussat-Drogen, Krusāta), Lieldrogas muiža (Gut Groß-Drogen), Tāšu Padures muiža (Gut Tels-Paddern, Kalvene), Pērbones muiža (Gut Perbohnen, Pērbone).
1935. gadā Kalvenes pagasta (līdz 1925. gadam Tāšu-Padures pagasts) platība bija 134 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kalvenes, Bojas un Lieldrogas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Kalvenes ciemam pievienoja Lieldrogas ciemu, 1958. gadā — Kazdangas ciema kolhoza "Tebra" teritoriju, 1968. gadā — daļu Vecpils un Krotes ciemu kolhoza "Draudzība" teritoriju.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Kalvenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
PieminekļiLabot
- Tāšu - Padures muižas apbūve[5]
- Drogas pilskalns
- Kalvenes pilskalns
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Kalvene (pagasta centrs), Kalvenes stacija, Krusāta, Pērbone.
Ievērojamas personībasLabot
- Eduards fon Keizerlings (1855—1918) — vācbaltiešu rakstnieks.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
Ārējās saitesLabot
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |