Kalvenes pagasts
Kalvenes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Aizputes, Embūtes, Kazdangas, Priekules Bunkas, Vecpils pagastiem, kā arī Kuldīgas novada Rudbāržu un Nīkrāces pagastiem.
Kalvenes pagasts | |
---|---|
![]() | |
Novads: | Dienvidkurzemes novads |
Centrs: | Kalvene |
Kopējā platība:[1] | 118,7 km2 |
• Sauszeme: | 113,2 km2 |
• Ūdens: | 5,5 km2 |
Iedzīvotāji (2023):[2] | 572 |
Blīvums (2023): | 5,1 iedz./km2 |
![]() |
Daba Labot
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Ezeri Labot
Celmu ezers, Ģēģeru ezers, Ilziks, Jaunarāju ezers, Melnezers, Mencene, Podnieku ezers, Tīdu ezers, Vārdene, Vecvagaru ezers.
Vēsture Labot
Mūsdienu Kalvenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kalvenes muiža (Gut Kalwen), Krusātdrogas muiža (Gut Krussat-Drogen, Krusāta), Lieldrogas muiža (Gut Groß-Drogen), Tāšu Padures muiža (Gut Tels-Paddern, Kalvene), Pērbones muiža (Gut Perbohnen, Pērbone).
1935. gadā Kalvenes pagasta (līdz 1925. gadam Tāšu-Padures pagasts) platība bija 134 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kalvenes, Bojas un Lieldrogas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Kalvenes ciemam pievienoja Lieldrogas ciemu, 1958. gadā — Kazdangas ciema kolhoza "Tebra" teritoriju, 1968. gadā — daļu Vecpils un Krotes ciemu kolhoza "Draudzība" teritoriju.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Kalvenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Pieminekļi Labot
- Tāšu - Padures muižas apbūve[5]
- Drogas pilskalns
- Kalvenes pilskalns
Iedzīvotāji Labot
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Kalvene (pagasta centrs), Kalvenes stacija, Krusāta, Pērbone.
Ievērojamas personības Labot
- Eduards fon Keizerlings (1855—1918) — vācbaltiešu rakstnieks.
- Pauls Jonass — motosportists. [6]
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kalvenes pamatskola, bijusī Tāšu - Padures pils, dibināta 1922. gadā. Skolas ēka būvēta 19. gadsimtā pēc vēlīnā klasicisma stila parauga kā grāfa Keizerlinga medību pils. Kalvenes pamatskola ir valsts kultūras piemineklis. [7]
Kalvenes kultūras nams, kurā darbojas sieviešu vokālais ansamblis "Noskaņa", bērnu tautisko deju kopa, deju ansambļi bērniem, interešu pulciņi un dramatiskā kopa "Nebēda". [8]
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ Ar aizputi un novadu saistītie - Biogrāfiskā vārdnīca
- ↑ Aizputes novads
- ↑ Aizputes novads
Ārējās saites Labot
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |