Padures pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Īvandes, Kurmāles un Rumbas pagastiem, kā arī Ventspils novada Zlēku pagastu.

Padures pagasts
Padures pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Padure (Padures pagasts)
Kopējā platība:[1] 113,0 km2
 • Sauszeme: 109,2 km2
 • Ūdens: 3,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 028
Blīvums (2023): 9,4 iedz./km2
Padures pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Pagasta austrumu daļu aizņem Kursas zemienes Pieventas līdzenums. Ziemeļu daļā atrodas Ugāles līdzenums bet rietumu un dienvidu daļā - Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraine. Augstākā vieta — 71,0 m vjl ziemeļos no Sausgaļciema.

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes:

Ezeri: Lielais Nabas ezers (70,5 ha), Mazais Nabas ezers (65 ha)

Purvi: Lielākais purvs - Umuļpurvs.

Vēsture labot šo sadaļu

Mūsdienu Padures pagasta teritorijā vēsturiski atradās Deksnes muiža (Gut Deksten, Deksne), Krāču muiža (Gut Kratzen), Ķimales muiža (Gut Kimalen, Ķimale), Padures muiža (Gut Paddern, Padure), Tigas muiža (Gut Tigwen, Tigas), Vēgu muiža (Gut Feegen, Vēgas), Zīles muiža (Gut Mühlhausen).

1935. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagasta platība bija 89,53 km² un tajā dzīvoja 1403 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Padures un Tigas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas pagastā 1945. gadā izveidoja Abavas ciemu. Kuldīgas rajona Abavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Padures un Tigas ciemus, bet kolhoza «Abava» teritoriju pievienoja Rumbas ciemam. 1960. gadā Abavas ciemam pievienoja Kūrmales ciema kolhoza «Traktorists» teritoriju, kuru 1968. gadā pievienoja atpakaļ Kūrmales ciemam. Abavas ciemu 1968. gadā pārdēvēja par Padures ciemu. 1977. gadā daļu Padures ciema teritorijas pievienoja Kuldīgas pilsētai.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Padures pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.

Vēstures pieminekļi labot šo sadaļu

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 695—    
19591 635−3.5%
19651 450−11.3%
GadsIedz.±%
19791 191−17.9%
19891 008−15.4%
20001 129+12.0%
GadsIedz.±%
2011990−12.3%
20211 012+2.2%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Padure (pagasta centrs),[7] Ķimale, Deksne, Līzesmuiža, Keramika, Vēgas.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. aprīlī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 20. aprīlī.