Gaigalavas pagasts
Gaigalavas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļos. Robežojas ziemeļos ar Balvu novada Bērzpils un Krišjāņu pagastiem, austrumos ar Nautrēnu, Strūžānu un Dricānu pagastiem, dienvidos ar Rikavas pagastu, rietumos ar Nagļu un Madonas novada Ošupes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Gaigalavā.
Gaigalavas pagasts | |
---|---|
![]() | |
Novads: | Rēzeknes novads |
Centrs: | Gaigalava |
Kopējā platība:[1] | 192,5 km2 |
• Sauszeme: | 177,2 km2 |
• Ūdens: | 15,4 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 802 |
Blīvums (2022): | 4,5 iedz./km2 |
![]() |
Daba Labot
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Gaigalavas pagastā tek astoņas upes[4] - Rēzekne, Iča, Aiviekste, Moziča, Krēsle, Sūļupe, Tarasīne un Vecā Iča.
Ezeri Labot
Gaigalavas pagastā ir septiņi ezeri[5] - daļa Lubāna ezera, Lielais Kūriņš, Mazais Kūriņš, Lielais Svietiņu ezers, Mazais Svietiņu ezers, Guļbeits, Akleits. Pagastā atrodas bijušās Nagļu zivsaimniecības Kvāpānu dīķi.
Vēsture Labot
1925. gadā Bikavas pagastu pārdēvēja par Gaigalavas pagastu. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagasta platība bija 126,35 km² un tajā dzīvoja 3683 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Gaigalavas, Garanču, Nagļu un Stružānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaigalavas ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. Gaigalavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Stružānu ciemu, 1962. gadā — Garanču ciema kolhoza «Gaigalava» teritoriju, 1973. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Stružānu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaigalavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā
Ievērojamas personības Labot
- Joņs Seiļs (1832. gada marts, Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādža - 1928. gada 18. aprīlis, Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādža, apbedīts Bikovas kapos), arī Dzīsmu Joņs latgaliešu dziesminieks, rokraksta literatūras pārstāvis[8];
- Eduards Krustāns (1871_1953), literāts, ērģelnieks, sabiedrisks darbinieks[9];
- Antons Juhņevičs (1905. gada 8. oktobris Gaigalavas pagasts - 1947. gada 14. februāris, Rīga, nošauts), katoļu priesteris, nacionālo partizānu vadītājs, PSRS okupācijas represiju upuris;
- Vladislavs Litaunieks (1909. gada 28. augusts - 1941. gada 24. jūnijs, Daugavpils, nošauts), katoļu priesteris, PSRS okupācijas represiju upuris;
- Jānis Pujāts (1925_1988), mākslas zinātnieks[10];
- Eva Mārtuža (dzimusi Eva Juhņeviča, 1954. gada 15. decembrī Gaigalavas pagastā) ir latviešu rakstniece, 13. Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas.[11]
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji Labot
Apdzīvotās vietas Labot
Gaigalavas pagasta centrs atrodas Gaigalavā. Gaigalavas pagastā atrodas 41 ciems, no tiem 2 vidējciemi, 7 mazciemi un 32 skrajciemi. Lielākie no tiem ir Gaigalava - 210 iedzīvotāji, Strūžāni - 86, Bikava - 77, Dziļāri - 55, Kraukļi - 33, Strūžānu Jaunsaimnieki -31.
Ciems | Ciema statuss | Iedzīvotāju skaits (Gads) | Piezīmes |
---|---|---|---|
Apšinieki | skrajciems | 15 (2020) | |
Atlaka | skrajciems | 4 (2020) | |
Bikava | skrajciems | 77 (2020) | |
Brīžusola | skrajciems | 0 (2020) | |
Cīmota | skrajciems | 12 (2020) | |
Cīmotas Foļvarka | skrajciems | 6 (2020) | |
Čakši | skrajciems | 5 (2020) | |
Dērvaniene | skrajciems | 14 (2020) | |
Drobas | skrajciems | 0 (2020) | |
Dūleņas | skrajciems | 12 (2020) | |
Dziļāri | skrajciems | 55 (2020) | |
Gaigalava | vidējciems | 210 (2020) | pagasta centrs |
Garanči | mazciems | 26 (2020) | |
Gribuļi | mazciems | 14 (2020) | |
Karitoni | skrajciems | 9 (2020) | |
Kozori | skrajciems | 16 (2020) | |
Kraukļi | skrajciems | 33 (2020) | |
Krēsle | skrajciems | 15 (2020) | |
Kučkauški | skrajciems | 2 (2020) | |
Kuderi | skrajciems | 2 (2020) | |
Līpusola | skrajciems | 0 (2020) | |
Loči | skrajciems | 9 (2020) | |
Meirāni | mazciems | 5 (2020) | |
Puisāni | mazciems | 28 (2020) | |
Putni | skrajciems | 18 (2020) | |
Pūdinova | mazciems | 11 (2020) | |
Ruskuļi | skrajciems | 2 (2020) | |
Sauleskalns | skrajciems | 10 (2020) | |
Staudži | skrajciems | 22 (2020) | |
Stribas | skrajciems | 0 (2020) | |
Strūžāni | vidējciems | 86 (2020) | |
Strūžānu Jaunsaimnieki | skrajciems | 31 (2020) | |
Strūžānu sala | skrajciems | 9 (2020) | |
Susekļi | skrajciems | 0 (2020) | |
Svieteņi | skrajciems | 8 (2020) | |
Šaureites | mazciems | 9 (2020) | |
Ūzulsola | skrajciems | 0 (2020) | |
Vējpļavas | mazciems | 14 (2020) | |
Vilneica | skrajciems | 15 (2020) | |
Žogotas | skrajciems | 27 (2020) | |
Žogotkokts | skrajciems | 0 (2020) |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 29. novembrī.
- ↑ «Upju saraksts». LĢIA Vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 29. novembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Ezeru saraksts». LĢIA Vietvārdu darubāze. Skatīts: 2020. gada 29. novembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Jōņs Seiļs». literatura.lv. Skatīts: 2021. gada 29. janvārī.
- ↑ «Eduards Krustāns». literatura.lv. Skatīts: 2021. gada 7. aprīlī.
- ↑ «Jānis Pujats». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 29. janvārī.
- ↑ «Eva Mārtuža». literatura.lv. Skatīts: 2021. gada 29. janvārī.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |