Jaunalūksnes pagasts
Jaunalūksnes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Alūksnes ezera un Pededzes krastos. Robežojas ar sava novada Alūksnes pilsētu un Ziemeru, Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastiem.
Jaunalūksnes pagasts | ||
---|---|---|
![]() | ||
Novads: | Alūksnes novads | |
Centrs: | Kolberģis | |
Kopējā platība:[1] | 183,9 km2 | |
• Sauszeme: | 168,6 km2 | |
• Ūdens: | 15,3 km2 | |
Iedzīvotāji (2023):[2] | 907 | |
Blīvums (2023): | 5,4 iedz./km2 | |
Vēsturiskie nosaukumi | ||
vācu: | Goldbeck | |
krievu: | Гольдбекская | |
![]() |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Akaviņa, Alūksne, Ievedne, Jērupīte, Jurenska, Lielā Sarkanīte, Pededze, Sarkanīte, Skolas upīte, Šķiņķupīte, Vidupīte.
Ezeri labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Pēc 1920. gada agrārās reformas Bejas muižu 2714 ha platībā sadalīja 138 vienībās. Kolberģa muižu 1166 ha platībā sadalīja 32 vienībās. Vīsikuma muižu 1129 ha platībā sadalīja 63 vienībās.[4] Pagasta iedzīvotāji piederēja Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei. 1935. gadā Valkas apriņķa Bejas pagasta (līdz 1925. gadam Kolberģa pagasts) platība bija 139,2 km² un tajā dzīvoja 2344 iedzīvotāji.[5]
1945. gadā pagastā izveidoja Bejas un Vētraines ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bejas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. Bejas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vētraines ciemu, 1958. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Mārkalnes ciemam. 1971. gadā Bejas ciemu pārdēvēja par Jaunalūksnes ciemu un tam pievienoja Alūksnes lauku teritorijas un Mārkalnes ciema padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunalūksnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Pieminekļi labot šo sadaļu
- Nr. 175.: Garjuru senkapi (Kapu kalns) Garjuros
- Nr. 2773.-2775.: Kolberģa muižas apbūve (18./19. gs.) - šķūnis, klēts
- Nr. 2777.: Lāzberģa muižas kungu māja (1821., 1860.)
- Nr. 176.: Nametkalns (pilskalns) pie bijušās Lāsberģa muižas un Pļavmalām
- Nr. 177.: Raudziņkalns (senkapi) starp Jaunsproģiem, Zemgaļiem un Smilgām
- Nr. 178.: Siseņu (Garasīmu) pilskalns, starp Siseņiem un Garasīmiem
- Nr. 179.: Smiķu senkapi starp Smiķiem un Lenkavu
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Kolberģis (pagasta centrs), Beja, Garasimi, Garjuri, Lāčudārzs, Ploskums, Tereški, Visikums.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Jūlijs Kupčs (1882—1962), latviešu luterāņu mācītājs un politiķis;
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I sējuma 2036 sleja. Rīga: 1927.-1928.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ CSB
Ārējās saites labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |