Koknese

pilsēta Latvijā, Aizkraukles novadā
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Koknese nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos. Atrodas senā Daugavas ūdensceļa malā pie Pērses ietekas Daugavā. Attālums līdz novada centram Aizkrauklei — 14 km, līdz galvaspilsētai Rīgai — 100 km.

Koknese
Novada pilsēta
Kokneses pilsdrupas
Kokneses pilsdrupas
Koknese (Latvija)
Koknese
Koknese
Koordinātas: 56°38′52″N 25°26′12″E / 56.64778°N 25.43667°E / 56.64778; 25.43667Koordinātas: 56°38′52″N 25°26′12″E / 56.64778°N 25.43667°E / 56.64778; 25.43667
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Aizkraukles novads
Pirmoreiz minēta 1205. gadā
Pilsētas tiesības 1277—XVII gs. beigas
Pilsētciemats 1958—1990
Pilsētas statuss kopš 2021. gada 1. jūlija
Platība[1]
 • Kopējā 4,4 km2
 • sauszeme 4,3 km2
 • ūdens 0,0 km2
Augstums 77 m
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 2 450
 • blīvums 565,8 iedz./km2
Pasta nodaļa LV-5113 Koknese
Mājaslapa www.koknese.lv
Koknese Vikikrātuvē

Rakstos pirmoreiz minēta Indriķa hronikas aprakstā par 1205. gada notikumiem kā Kukenoys (Koknese).[4] Koknese bija viens no stiprākajiem viduslaiku cietokšņiem Livonijā, pie kura risinājušās vairākas lielas kaujas. No 1277. gada līdz 17. gs. beigām Koknesei bija pilsētas tiesības un tā ietilpa Hanzas savienībā. Ir versija, ka Koknese, tāpat ka Tālava, ir minēta senās arābu hronikās. 1932. gadā Koknesei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija pilsētciemats, pēc tam Kokneses pagasta centrs Aizkraukles rajonā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Kokneses novada centru.

Koknese atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga — Daugavpils un autoceļa A6, no tā atzarojas reģionālie autoceļi P79 un P80. 2021. gadā, administratīvi teritoriālais reformas rezultātā, Koknesei atkārtoti tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pilsēta ir arī eksteritoriāls Kokneses pagasta centrs.

Daba labot šo sadaļu

 
Latvijā augstākā koka skulptūra

Koknese atrodas Daugavas senlejas labajā krastā pie Pērses ietekas. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas 1966. gadā izveidojās Pļaviņu ūdenskrātuve un gleznainā senleja tika appludināta, zem ūdens nonāca arī Pērses ūdenskritums. Kādreizējais Krievkalns (vietas nosaukums ir izveidojies tāpēc, ka 17. gadsimta krievu karaspēkam šajā vietā bija apmetne) līdzās Koknesei tagad ir kļuvis par Kokneses jeb Krievkalna salu, kur tiek veidota piemiņas vieta 20. gadsimta totalitārajos režīmos cietušajiem latviešiem — Likteņdārzs.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Koknese 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens).
Pamatraksts: Kokneses vēsture

Līdz Livonijas krusta kariem Koknese bija latgaļu valsts pie Daugavas ūdensceļa. Kokneses senpilsēta atradās parka teritorijā tagadējo pilsdrupu apkārtnē, bet pati pils bija labi nocietināta un tās iedzīvotāju dzīves līmenis uz apkārtējo teritoriju fona bija augsts. Vācu krustnešu iebrukuma laikā Koknesē valdīja latgaļu valdnieks, vikingu pēcteču Polockas kņazu dzimtas radinieks Vetseke, kurš 1207. gadā kļuva par Rīgas bīskapa Alberta vasali. Pēc tam gan viņš nespēja sadzīvot ar ienācējiem un pameta Koknesi, aizceļodams uz Igauniju — Tērbatu, kur karoja pret krustnešiem. Neilgi pēc 1209. gada Kokneses valsts latgaļu valdnieka pils vietā pilskalnā tika uzcelta mūra pils, kas kļuva par vienu no lielākajām un labāk nocietinātajām pilīm pie Daugavas. Livonijā Koknese kļuva par ceturto lielāko pilsētu un Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci. Kokneses iedzīvotāji Livonijas laikā piedalījās daudzos aizstāvēšanās karagājienos pret krieviem un lietuviešiem.

 
Kokneses cietokšņa un pilsētas (Stadt Kokenhusen) attēls Zviedru Vidzemes laikā 1625. gadā

1238. gadā Koknese pārgāja Rīgas bīskapu pakļautībā. Šai pašā gadsimtā novads nonāca Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā, bet vēlāk to atkal pievienoja Rīgas arhibīskapijai. 1277. gadā Koknese ieguva pilsētas tiesības un vēlāk kļuva par Hanzas savienības locekli.

1561. gadā Livonijas kara laikā Koknesi ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pilsētu pārdēvēja par Kokenhuzu. 1577. gadā Koknesē mežonīgi iebruka Ivana IV Krievijas caristes karaspēks, kas to gandrīz pilnībā nopostīja. 1601. gadā Poļu-zviedru kara laikā notika Kokneses kauja, kurā poļi sakāva zviedru karaspēku. 1625. gadā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā ieņēma Kokneses pili. 1636. gadā Zviedru Vidzemē Koknese kļuva par vienu no četrām apriņķa pilsētām līdzās Rīgai, Tērbatai un Pērnavai.[5]

Otrā Ziemeļu kara laikā Koknesi iekaroja Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs, kas pārdēvēja to sava dēla vārdā (krievu: Царевич-Дмитриев). Pēc kara Kokneses pilsētas nozīme iepriekšējā apjomā vairs neatjaunojās, jo krievu karaspēks to bija nopostījis un 17. gadsimta beigās tā zaudēja pilsētas tiesības. 1687. gadā tika uzcelta luterāņu baznīca, kuras iecirkņa prāvests bija Ernests Gliks. Lielā Ziemeļu kara laikā Koknesi iekaroja Saksijas armija, kas atkāpjoties uzspridzināja pili.

1721. gadā Koknese nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā. 1861. gadā gar Koknesi izbūvēja Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju, tomēr īpašu uzplaukumu Koknese nepiedzīvoja. 1930. gados Koknese bija liels ciems, pagasta centrs, šeit dzīvoja vairāk kā 500 cilvēku.

No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija pilsētciemats, pēc tam Kokneses pagasta centrs Aizkraukles rajonā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Kokneses novada centru. 2021. gadā, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, Koknesei tika piešķirts pilsētas statuss.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935647—    
1959992+53.3%
19701 500+51.2%
GadsIedz.±%
19792 258+50.5%
19892 732+21.0%
20002 958+8.3%
GadsIedz.±%
20112 716−8.2%
20212 428−10.6%

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Ievērojamas personības, kas dzimušas vai dzīvojušas Koknesē:

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Informācija par objektu: Koknese». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijā.
  4. «Indriķa hronikas teksts latviešu valodā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. maijā. Skatīts: 2013. gada 19. novembrī.
  5. Vidzemes 1636 Koknese "Ko pieredzējusi agrākā Kokneses pilsēta". Latvijas Kareivis (216). 1927. Atjaunināts: 2018. gada 26. martā.
  6. CSB
  7. Ina Zelča. «Blaumaņa mantojums Kokneses muižā». apollo.lv, 11. februāris, 2007. Skatīts: 31. oktobris, 2017.[novecojusi saite]

Ārējās saites labot šo sadaļu