Atvērt galveno izvēlni

Stāmerienas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Litenes, Stradu un Beļavas pagastiem, kā arī Alūksnes novada Kalncempju, Annas un Jaunannas pagastiem.

Stāmerienas pagasts
Stāmerienas pagasts LocMap.png
Stāmerienas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Gulbenes novads
Centrs: Vecstāmeriena
Platība: 133,81 km2
Iedzīvotāji (2016): 1105[1]
Blīvums: 8.3 iedz./km2
Izveidots: 1867. gadā
Mājaslapa: www.stameriena.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Stomersee
krievu: Стомерская
Stāmerienas pagasts Vikikrātuvē

Satura rādītājs

DabaLabot

VēstureLabot

Stāmerienas muiža 1802. gadā atdalījusies no Vecgulbenes kā patstāvīga vienība. Muižas pirmais īpašnieks bijis Johans Gotlībs fon Volfs, bet pēc viņa nāves to mantoja viņa pēcnācēji.

Stāmerienas pagasts (līdz 1882. gadam Stāmeres pagasts) dibināts 1867. gadā. 1935. gadā tā platība bija 87,9 km² un tajā dzīvoja 2192 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Lejas un Stāmerienes ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Stāmerienes ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1949-1949) un Gulbenes rajonā (pēc 1949. gada). 1954. gadā Stāmerienes ciemam pievienoja likvidēto Kalnienes ciemu, 1960. gadā pievienoja daļu Vecgulbenes ciema teritorijas, 1965. gadā — Litenes ciema padomju saimniecības «Stāmeriene» teritoriju, 1973. gadā — likvidētā Vecgulbenes ciema teritoriju. 1977. gadā pievienoja daļu Annas ciema teritorijas, bet daļu Stāmerienes ciema pievienoja Stradu un Annas ciemiem. 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Stradu ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Stāmerienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļiLabot

 
Stāmerienes šaursliežu dzelzceļa pieturas punkts
  • Stāmerienas muižas kungu māja, celta historisma stilā 1835. gadā, 1905. gada revolūcijā nodedzināta, bet 1908.gadā atjaunota ar jūgendstila iezīmēm. Ap pili ir 24,3 ha liels parks, kas veidots brīvajā jeb angļu stilā. Parks iekārtots pēc tā saucamā vēdekļveida principa. Šeit vairākkārt ir viesojies itāļu rakstnieks, romāna "Gepards" autors Džuzepe Tomazi di Lampedūza.[4]

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vecstāmeriena (pagasta centrs), Kalniena, Stāmeriena, Lāčplēši, Namsadi, Putrāni, Medņi, Āboliņi, Skolas, Stancmuiža, Stūrastas.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. «Vidzemes tūrisma ceļvedis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā.