Rugāju pagasts ir lielākā no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Lazdukalna, Kubulu, Balvu, Bērzkalnes un Vectilžas pagastiem, Madonas novada Indrānu pagastu un Gulbenes novada Daukstu, Stradu un Litenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rugājos.

Rugāju pagasts
Rugāju pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Balvu novads
Centrs: Rugāji
Kopējā platība:[1] 319,4 km2
 • Sauszeme: 312,8 km2
 • Ūdens: 6,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 194
Blīvums (2024): 3,8 iedz./km2
Izveidots: 1922. gadā
Mājaslapa: www.rugaji.lv
Rugāju pagasts Vikikrātuvē
 
Pededzes upe pagasta rietumos

Atrodas Austrumlatvijas zemienē — austrumu daļu aizņem Adzeles pacēlums bet rietumu daļu — Lubāna līdzenums. Augstākā vieta pagastā — 126,8 m vjl.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Pagasta dienvidu daļā iestiepjas Šņitkas purva ziemeļu daļa — Raganas purvs. Tālāk ziemeļrietumos atrodas Reibānu purvs (714 ha).

Pēc 1920. gada agrārās reformas vēlākajā Rugāju pagastā esošā Balvu muižas daļa sadalīta 811 vienībās ar kopplatību 3689 ha.[4] Rugāju pagasts izveidots 1922. gadā. 1938. gadā tā platība bija 372,9 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Daugasnes, Dreimaņu, Kraukļu, Medņu, Pakratu, Rugāju un Teteru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Rugāju ciemam pievienoja Dreimaņu un Pakratu ciemus, 1961. gadā — Kraukļu un Daugasnes ciemu padomju saimniecības "Rugāji" un kolhoza "Blāzma" teritoriju. 1965. gadā Rugāju ciema p/s "Lazdukalns" teritoriju pievienoja Lazdukalna ciemam. 1971. gadā Rugāju ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kraukļu ciema[5] teritorijas. 1977. gadā pievienoja likvidētā Daugasnes ciema[6] teritoriju, bet daļu Rugāju ciema teritorijas iekļāva Tilžas ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[7] 2009. gadā, apvienojot ar Lazdukalna pagastu, izveido Rugāju novadu. 2021. gadā Rugāju novadu iekļāva Balvu novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

labot šo sadaļu
 
Bijusī Rugāju pagastmāja, tagadējais pasts
  • Nr. 286: Sūra apmetne — Bolupes labajā krastā pie Sūra attekas
  • Nr. 287.: Medņu senkapi — Medņos pie Vārnienas upes tilta
  • Nr. 288.: Melnolīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) — Melnolīdumos, Vārnienas upes krastā
  • Nr. 289.: Dzirnavsalas apmetne — Mieriņos, Pededzes vecupes labajā krastā, Dzirnavsalas rajonā
  • Nr. 290.: Čušļu senkapi (Kara kapi) — pie Čušļu kapsētas
  • Nr. 291.: Mašķu senkapi (Kara kapi) — pie Mašķiem
  • Nr. 297.: Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) — pie Tilžas pagasta Ķeibeniekiem
  • Nr. 292.: Vēžu senkapi — pie Vēžiem
  • Nr. 293.: Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) — starp Aizstirni un Mazezeriņu
  • Nr. 2855.-2857.: Zenona Čudarāna, Anastāsijas Losānes, Annas Lužas sētas — Baldonēs (19. gs. v.-20. gs.)
  • Nr. 2858.: Zemnieku sēta "Bērzulejas" — Bērzulejās (20. gs. s.)
  • Nr. 2859.: Daudzenes tvaika dzirnavas — Daudzenē (20. gs. s.)
  • Nr. 2860.: Andzelmas Limanānes sēta — Nagļos (19. gs. 2.p. - 20. gs.)
  • Nr. 8320.: Nagļu (Reibānu) kapu kapliča — pie Lubānas novada robežas (19. gs. b.)
  • Nr. 2861.: Pokratas kapu kapliča — pie Rugāju-Tilžas ceļa (1930. gadi)
  • Nr. 2862.: Rugāju pagasta valdes ēka — Rugājos (1930. gadi)
  • Nr. 2863.: Rugāju pareizticīgo baznīca — Rugājos (1913).[8]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs: latvieši — 84,9%, krievi — 12,3%, ukraiņi — 0,8%, citas tautības — 2%.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18974 550—    
19356 250+0.84%
19593 719−2.14%
GadsIedz.±% g.p.
19673 233−1.74%
19792 512−2.08%
19892 074−1.90%
GadsIedz.±% g.p.
20001 926−0.67%
20111 444−2.58%
20211 227−1.62%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Aizstirne, Anenhofa, Biškāni, Cūkusala, Čušļi, Daudzene, Daugasne, Dekšņi, Dubļukalns, Dzeņi, Dziesnieki, Griestiņi, Grūzīši, Egļusala, Forsteja, Kaņepiene, Kozupe, Krampiņas, Kraukļova, Līči, Mazpokrota, Medņi, Mieriņi, Nagļi, Niedrumala, Oparnieki, Pērtupe, Pliksna, Pokrota, Riekstusala, Rimstavas, Rugāji, Sebeži, Silinieki, Stradi, Strautiņi, Strazdiņi, Teteri, Tikaiņi, Trekņi, Upatnieki, Zeltiņi, Žeivenieki.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Rugāju pagastā ir dzimuši un/vai dzīvojuši:

Pagastu šķērso 1. šķiras valsts autoceļi Rēzekne-Gulbene (P36), Balvi-Kapūne (P47) un Kārsava-Tilža-Dubļukolns (P48).

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.
  5. «Latvijas PSR mazā encīklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. augustā. Skatīts: 2022. gada 24. augustā.
  6. Latvijas PSR mazā enciklopēdija
  7. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  8. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
  9. OSP