Rugāju pagasts

Rugāju pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Balvu novads
Centrs:	Rugāji
Kopējā platība:	319,4 km2
• Sauszeme:	312,8 km2
• Ūdens:	6,7 km2
Iedzīvotāji (2022):	1 225
Blīvums (2022):	3,9 iedz./km2
Izveidots:	1922. gadā
Mājaslapa:	www.rugaji.lv
	Rugāju pagasts Vikikrātuvē

Rugāju pagasts ir lielākā no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Lazdukalna, Kubulu, Balvu, Bērzkalnes un Vectilžas pagastiem, Madonas novada Indrānu pagastu un Gulbenes novada Daukstu, Stradu un Litenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rugājos.

DabaLabot

Pededzes upe pagasta rietumos

Atrodas Austrumlatvijas zemienē - austrumu daļu aizņem Adzeles pacēlums bet rietumu daļu - Lubāna līdzenums. Augstākā vieta pagastā - 126,8 m vjl.

HidrogrāfijaLabot

EzeriLabot

Lazdags - daļa atrodas Stradu pagastā, kopplatība 148 ha
Kalnis - daļa atrodas Stradu un Litenes pagastos, kopplatība 120 ha
Ilganču ezers (26,6 ha)
Pokratas ezers (25 ha)
Boževas ezers (22,6 ha)

PurviLabot

Pagasta dienvidu daļā iestiepjas Šņitkas purva ziemeļu daļa - Raganas purvs. Tālāk ziemeļrietumos atrodas Reibānu purvs (714 ha)

VēstureLabot

Pēc 1920. gada agrārās reformas vēlākajā Rugāju pagastā esošā Balvu muižas daļa sadalīta 811 vienībās ar kopplatību 3689 ha.^[4] Rugāju pagasts izveidots 1922. gadā. 1938. gadā tā platība bija 372,9 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Daugasnes, Dreimaņu, Kraukļu, Medņu, Pakratu, Rugāju un Teteru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Rugāju ciemam pievienoja Dreimaņu un Pakratu ciemus, 1961. gadā - Kraukļu un Daugasnes ciemu padomju saimniecības "Rugāji" un kolhoza "Blāzma" teritoriju. 1965. gadā Rugāju ciema p/s "Lazdukalns" teritoriju pievienoja Lazdukalna ciemam. 1971. gadā Rugāju ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kraukļu ciema^[5] teritorijas. 1977. gadā pievienoja likvidētā Daugasnes ciema^[6] teritoriju, bet daļu Rugāju ciema teritorijas iekļāva Tilžas ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[7] 2009. gadā, apvienojot ar Lazdukalna pagastu, izveido Rugāju novadu. 2021. gadā Rugāju novadu iekļāva Balvu novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiLabot

Bijusī Rugāju pagastmāja, tagadējais pasts

Nr. 286: Sūra apmetne - Bolupes labajā krastā pie Sūra attekas
Nr. 287.: Medņu senkapi - Medņos pie Vārnienas upes tilta
Nr. 288.: Melnolīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) - Melnolīdumos, Vārnienas upes krastā
Nr. 289.: Dzirnavsalas apmetne - Mieriņos, Pededzes vecupes labajā krastā, Dzirnavsalas rajonā
Nr. 290.: Čušļu senkapi (Kara kapi) - pie Čušļu kapsētas
Nr. 291.: Mašķu senkapi (Kara kapi) - pie Mašķiem
Nr. 297.: Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) - pie Tilžas pagasta Ķeibeniekiem
Nr. 292.: Vēžu senkapi - pie Vēžiem
Nr. 293.: Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) - starp Aizstirni un Mazezeriņu
Nr. 2855.-2857.: Zenona Čudarāna, Anastāsijas Losānes, Annas Lužas sētas - Baldonēs (19. gs. v.-20. gs.)
Nr. 2858.: Zemnieku sēta "Bērzulejas" - Bērzulejās (20. gs. s.)
Nr. 2859.: Daudzenes tvaika dzirnavas - Daudzenē (20. gs. s.)
Nr. 2860.: Andzelmas Limanānes sēta - Nagļos (19. gs. 2.p. - 20. gs.)
Nr. 8320.: Nagļu (Reibānu) kapu kapliča - pie Lubānas novada robežas (19. gs. b.)
Nr. 2861.: Pokratas kapu kapliča - pie Rugāju-Tilžas ceļa (1930. gadi)
Nr. 2862.: Rugāju pagasta valdes ēka - Rugājos (1930. gadi)
Nr. 2863.: Rugāju pareizticīgo baznīca - Rugājos (1913).^[8]

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs: latvieši - 84,9%, krievi - 12,3%, ukraiņi - 0,8%, citas tautības - 2%.

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.^[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	6 250	—
1967	3 233	−48.3%
1979	2 512	−22.3%

Gads	Iedz.	±%
1989	2 074	−17.4%
2000	1 926	−7.1%
2011	1 444	−25.0%

Gads	Iedz.	±%
2021	1 227	−15.0%

Apdzīvotās vietasLabot

Aizstirne, Anenhofa, Biškāni, Cūkusala, Čušļi, Daudzene, Daugasne, Dekšņi, Dubļukalns, Dzeņi, Dziesnieki, Griestiņi, Grūzīši, Kaņepiene, Kozupe, Krampiņas, Kraukļova, Mazpokrota, Medņi, Mieriņi, Nagļi, Niedrumala, Oparnieki, Pērtupe, Pliksna, Pokrota, Riekstusala, Rugāji, Sebeži, Silinieki, Stradi, Strautiņi, Strazdiņi, Teteri, Tikaiņi, Upatnieki, Žeivenieki.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Pagastu šķērso 1. šķiras valsts autoceļi Rēzekne-Gulbene (P36), Balvi-Kapūne (P47) un Kārsava-Tilža-Dubļukolns (P48).

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.
↑ «Latvijas PSR mazā encīklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. augustā. Skatīts: 2022. gada 24. augustā.
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
↑ CSB

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.

[4] Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.

[5] «Latvijas PSR mazā encīklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. augustā. Skatīts: 2022. gada 24. augustā.

[6] Latvijas PSR mazā enciklopēdija

[7] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[8] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)

[9] CSB

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]