Krāslava

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Krāslava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Krāslava (latgaliešu: Kruoslova)[4] ir pilsēta Latgales dienvidaustrumos Daugavas abos krastos, Krāslavas novada centrs.

Krāslava
Krāslavas pilsētas centrs
Krāslavas pilsētas centrs
Ģerbonis: Krāslava
Ģerbonis
Krāslava (Latvija)
Krāslava
Krāslava
Koordinātas: 55°53′42″N 27°09′54″E / 55.89500°N 27.16500°E / 55.89500; 27.16500Koordinātas: 55°53′42″N 27°09′54″E / 55.89500°N 27.16500°E / 55.89500; 27.16500
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Krāslavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1923. gada
Citi
nosaukumi
latgaliešu: Kruoslova
latīņu: Craslavia
vācu: Kreslau
krievu: Краслава
poļu: Krasław
Platība[1]
 • Kopējā 9,2 km2
 • sauszeme 8,6 km2
 • ūdens 0,6 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 7 289
 • blīvums 850,5 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-560(1-3)
Mājaslapa www.kraslava.lv
Krāslava Vikikrātuvē

ĢeogrāfijaLabot

Krāslava atrodas šaurajā Daugavas ielejas Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā, kuru ziemeļos no ielejas norobežo Dagdas pauguraine, bet dienvidos — Augšzemes augstienes Skrudalienas pauguraine. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 155 dienas.[5] Lielākā daļa pilsētas atrodas Daugavas labajā krastā, kreisā krasta daļu sauc par Priedaini.[6]

Krāslavas rietumos, iekļaujot nelielu pilsētas daļu, sākas dabas parks Daugavas loki, pilsētas daļa gar Daugavu ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava.

VēstureLabot

Pamatraksts: Krāslavas vēsture
 
Buru laivas Daugavā pie Krāslavas (N. Orda, 1876).

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas—Dņepras ūdensceļa malā (vikingu sāgās tā dēvēta par Dynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). Sākot no 8. gadsimta, šeit ir sastopami latgaļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 10. gadsimtā Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslus Polockas varjagu kņazam Ragnvaldam, un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (Ragnhilda). 11.—12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti. Livonijas krusta karu laikā pēc Letijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam Visvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola).

1562. gadā pēc Livonijas kara un Livonijas konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts Pārdaugavas hercogistē, 1626. gadā Krāslavu nopirka Līdinghauzenu-Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens (Lüdinghausen) 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Pēc Poļu—zviedru kara Krāslavas novads palika Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā esošajā Livonijas vaivadijā (sauktā par Inflantiju). 1729. gadā Krāslavas muižu nopirka Plāteru dzimta, bet Krāslava ieguva miesta tiesības. 1730. gados uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojās katoļu seminārs un apriņķa skola. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas un Latgales pievienošanas Krievijas impērijai Krāslava no 1802. gada bija Vitebskas guberņas sastāvā. 1791. gadā pabeidza būvēt Krāslavas pili — grāfu Plāteru rezidenci. 1864. gadā pēc poļu Janvāra sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. 1865. gadā cauri Krāslavai izbūvēja Rīgas—Daugavpils—Vitebskas dzelzceļu.

1920. gada 7. janvārī, Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavu ieņēma Polijas karaspēks, atbrīvojot to no Latvijas SPR karaspēka.[7] 1920. gada 11. augustā Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas de jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā.

1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1947. gadā Krāslava kļuva par Krāslavas apriņķa centru, no 1950. gada par Krāslavas rajona centru.

2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidots Krāslavas novads. 2021. gadā to apvienoja ar Dagdas novadu, faktiski atjaunojot agrāko Krāslavas rajonu.

Vēstures un kultūras objektiLabot

  • Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750—1791), 19. gadsimta sākumā tā pārbūvēta klasicisma stilā. Pēc 1920. gada Latvijas zemes reformas un muižu atsavināšanas pilī atradās Krāslavas Valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923—1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 1980. gados tika uzsākta ēkas ārsienu atjaunošana, kas tika pabeigta 2011. gadā.[8]
  • Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
  • Krāslavas katoļu baznīca Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta Antonio Parokko projekta (1755—1767).
  • Krāslavas luterāņu baznīca — iesvētīta 1938. gada 30. oktobrī. 1954. gadā tās torni nojauca un baznīcas interjeru izpostīja.[9] 1984. gadā baznīcā iekārtoja Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāli, kas tur atradās līdz 1996. gadam, kad to atguva draudze.[10] 2021. gada novembrī tornis atjaunots.[11]
  • Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Ierīkota 1864. gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789. gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
  • Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā.
  • Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens sānos iekalts grāfu Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības.
  • Krāslavas tirgus laukums Brīvības ielā, kas izveidots 1720.—1770. gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).

IedzīvotājiLabot

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi poļi ukraiņi čigāni lietuvieši igauņi ebreji un citi
1989 12520 4294 3843 2766 1139 187 nez. 50 13 nez. 225
2000 11412 4567 2940 2305 1190 131 133 53 5 18 70
2011 9112 4085 2309 1548 849 112 nez. 37 nez. nez. nez.

CilvēkiLabot

Krāslavā dzimuši:

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot