Krāslavas pagasts
Krāslavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Krāslavas pilsētu un Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu pagastiem un pa Daugavu ar Kaplavas pagastu.
| Krāslavas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Ezerkalns |
| Kopējā platība:[1] | 58,1 km2 |
| • Sauszeme: | 54,8 km2 |
| • Ūdens: | 3,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 406 |
| Blīvums (2023): | 7,4 iedz./km2 |
 Krāslavas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Ezeri: Bolts, Dolgoje, Dūneklis, Krugloje, Mandeļa ezers, Olksns, Osvas ezers, Skaists, Skujiņu ezers, Skumbiņu ezers, Zirga ezers.
Vēsture labot šo sadaļu
1920. gada zemes reformas laikā Krāslavas muižu sadalīja 352 vienībās 3021 ha kopplatībā, Kambuļu muižu 168 vienībās 2269 ha kopplatībā, Ludviampoles muižu 97 vienībās 2600 ha kopplatībā, Kazanovas muižu 151 vienībā 1635 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Daugavpils apriņķa Krāslavas pagasta platība bija 220,7 km² un tajā dzīvoja 7943 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Borovkas, Kombuļu, Krāslavas, Ludzīšu, Ūdrīšu un Veiguļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Krāslavas ciema kolhoza «Daugava» teritoriju 1954. gadā pievienoja Kalniešu ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2001. gadā Krāslavas pagasts apvienojās ar Krāslavas pilsētu, izveidojot Krāslavas novadu.[6] 2009. gadā Krāslavas novads tika izveidots no jauna, kurā Krāslavas pagasts kļuva par vienu no administratīvajām teritorijām.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ezerkalns (pagasta centrs), Lielie Kusiņi, Mazie Kusiņi.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Pēteris Cimoška (1914-1940) bija latviešu karavīrs robežsargs. Viens no Masļenku robežincidentā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. IX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 17 878. sleja.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ MK noteikumi Nr.515 "Noteikumi par Krāslavas rajona Krāslavas novada izveidošanu
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |