Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos, 25 km no Talsiem. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā, tā sauktajā Kurzemes Šveicē. Robežojas ar Abavas pagastu. No 2000. līdz 2009. gadam ietilpa Sabiles novadā, kas tika izveidots, apvienojot Sabiles pilsētu un Abavas pagastu. Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.
| Sabile | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
 Talsu iela Sabilē | |||
| |||
  Sabile | |||
| Koordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°EKoordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Talsu novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1917. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Zabeln | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 3,34 km2 | ||
| Augstums | 35 m | ||
| Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1] | |||
| • kopā | 1 642 | ||
| • blīvums | 491,6/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-3294 | ||
| Mājaslapa | |||
| Oficiālais nosaukums: Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs | |||
| Aizsardzības numurs | 7449 | ||
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes | ||
| Tipoloģiskā grupa | Pilsētbūvniecība | ||
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris | ||
 Sabile Vikikrātuvē | |||
Satura rādītājs
IedzīvotājiLabot
|
|
Etniskā struktūraLabot
| gads | iedzīvotāji kopā | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | čigāni | vācieši | igauņi | pārējie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1863 | 767 | 53 | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 | 586 | 0 | 125 | 0 | 0 |
| 1881 | 1404 | 291 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 873 | 0 | 240 | 0 | 0 |
| 1925 | 1350 | 926 | 16 | 0 | nez. | 4 | 6 | 325 | - | 60 | 0 | 13 |
| 1930 | 1914 | 1503 | 6 | 0 | nez. | 1 | 5 | 306 | - | 60 | 4 | 29 |
| 1935 | 1817 | 1439 | 2 | 1 | nez. | 7 | 1 | 281 | - | 46 | 0 | 40 |
| 1979 | 1995 | 1758 | 71 | 16 | 13 | 12 | 19 | 0 | - | - | 12 | 106 |
| 1989 | 1790 | 1608 | 47 | 11 | 8 | 7 | 15 | 0 | 89 | 2 | 0 | 6 |
| 2000 | 1626 | 1445 | 47 | 10 | 6 | 4 | 16 | 0 | 91 | nez. | 1 | 6 |
| 2011 | 1213 | 1081 | 22 | 8 | 4 | 6 | 12 | nez. | nez. | nez. | nez. | 80 |
VēstureLabot
Viduslaikos cauri Sabilei gar Abavas upi veda galvenais zemes ceļš, kas savienoja Kuldīgas, Rendas un Kandavas pilskalnus. Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. 13.—14. gs. mijā uzcēla Sabiles pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests. Hercoga Jēkaba laikā (17.gs.) Sabile ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā un bija ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs. 1917. gadā Sabile ieguva pilsētas tiesības.
Arhitektūra un tūrisma objektiLabot
- Sabiles pilskalns atrodas uz Abavas senlejas ziemeļaustrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Līdz 13. gadsimtam tas bija Vanemas zemes pilsnovada centrs pie Abavas tirdzniecības ceļa. 1975. — 1979. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Ēvalda Mugurēviča vadībā atklātās senlietas liecina, ka pie pilskalna atradās senpilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Netālu atradās kulta vieta, kas agrāk dēvēta par Upuru kalnu vai Karātavu kalnu.
- Sabiles luterāņu baznīca atrodas vienā no vecākajām kancelēm Latvijā, tās zvans ir liets 1450. gadā.
- Sabiles sinagoga ir celta 1890. gadā, kad 73% Sabiles iedzīvotāju bija ebreji. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Tagad telpās izveidota izstāžu un konferenču zāle.
- Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas.[2] Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Kopš 1998. gada par godu Sabiles Vīnkalnam katra gada jūlija pēdējās nedēļās tiek rīkoti Vīna svētki.[3]
- Abavas senleja izveidojusies pēdējā ledus laikmetā, ledāja ūdeņiem noplūstot no Austrumkurzemes augstienes. Lai aizsargātu ielejas teritoriju ir izveidots Abavas senlejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja".
- Brinkenu kapliča celta 1780. gadā muižas īpašniekam Briņķpedvāles muižas īpašniekam Brinkenam un viņa sievai.
Firksu PedvāleLabot
Firksu Pedvāle (vācu: Fircks — Pedwahlen) līdz ar Brinķu Pedvāles (vācu: Brinken-Pedwahlen) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras. Pedvāles muižas teritorijā , kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā.
Sabiles Vīnkalns
Brinkenu kapliča (2005)
Leļļu dārzs
CilvēkiLabot
- Dzintars Čīča (1993) - dziedātājs
- Dainis Ģēģers (1946) - politiķis
- Ivars Heinrihsons (1945) - gleznotājs
- Ieva Paldiņa (1896 - ?) - LPSR politiķe
- Alfrēds Riekstiņš (1913 - 1952) - Latviešu leģiona virsnieks, diversants un nacionālās pretestības kustības dalībnieks
- Alberts Šeibelis (1906 - 1972) - futbolists
- Aivars Volfs (1959) - politiķis
- Ainars Zvirgzdiņš (1959) - basketbola treneris
TeikasLabot
Par AbavuLabot
| “ | Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc ka nav vietai vārds.
Bet kā nu saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt torni tikai vien. Bet tā arī darījuši. Tornis līdzko nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt. Bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā skanējis: "Abav, sabil! Abav, sabil!" Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu un vietu - par Sabili. tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši. |
” |
—Autors: Lizete Zemture dzīvojoša Matkulē 72 g.v., pierakstījusi V. Birzenberga (1948) | ||
AtsaucesLabot
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Peter Matthews, Michelle Dunkley McCarthy, Mark Young. The Guinness Book of Records. Facts on File, 1994. 52. lpp.
- ↑ «Sabiles Vīna svētki sasnieguši pilngadību». Dienas ziņas, Latvijas Televīzija, Lsm.lv. 2016. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 4. janvārī.
Ārējās saitesLabot
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |