Sabile

Sabile
Sabile;
	Novada pilsēta
; Karogs	; Ģerbonis
	Sabile
	Koordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°EKoordinātas: 57°02′42″N 22°34′24″E / 57.04500°N 22.57333°E
Valsts	Latvija
Novads	Talsu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Zabeln
Platība
• Kopējā	5,2 km2
• sauszeme	5,1 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	35 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	1 369
• blīvums	269,0 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3294
Mājaslapa	www.sabile.lv
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs
Aizsardzības numurs	7449
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Pilsētbūvniecība
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris
	Sabile Vikikrātuvē

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,^[4] 25 km no Talsiem. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā. Robežojas ar Abavas pagastu. No 2000. līdz 2009. gadam ietilpa Sabiles novadā, kas tika izveidots, apvienojot Sabiles pilsētu un Abavas pagastu. Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.^[5]

Vēsture

Viduslaikos cauri Sabilei gar Abavas upi vedis zemes ceļš, kas savienoja Kuldīgas, Rendas un Kandavas pilskalnus.

Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas lībiešu^[6] vai kuršu^[7] pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem secināts, ka līdz 13. gadsimtam to galvenokārt apdzīvojuši lībieši, bet vēlākajā laikā dominējuši kurši.^[8] 13.—14. gs. mijā uzcēla Sabiles pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests.^[7] Pils atradusies starp tagadējo skolu un autoostu.^[9] Pēc Livonijas kara Sabile nokļuva Kurzemes hercogistē. Saimniecība attīstījās, tika ierīkoti vīna stādījumi, Sabile bija vietējas nozīmes tirdzniecības un amatniecības centrs. Sabiles vīns tika pat eksportēts.^[9] Tomēr šai laikā pilsētiņa bieži cieta no Zviedrijas un Polijas kariem, bet 1710. gadā arī no mēra, pēc kura tā uz ilgu laiku panīka. 1808. gadā pilsētiņa gandrīz pilnībā nodega. 19. gadsimta vidū saimniecība bija atkal atjaunojusies. Šajā laikā vairākums Sabiles iedzīvotāju bija ebreji.^[10]

1917. gadā Sabilei, kura tolaik atradās vācu okupācijā, tika piešķirtas pilsētas tiesības.

Otrajā pasaules karā 1941. gadā nacistiskās genocīda politikas ietvaros tika nogalināti 240 Sabiles ebreji. Šāds liktenis bija paredzēts arī čigāniem, taču vietējai varai izdevās tos aizstāvēt.^[11]^[12]

1956. gadā tika uzbūvēts dzelzsbetona tilts pār Abavu, turpmākajos divos gadu desmitos pilsētā tika atjaunota vai uzbūvēta infrastruktūra, tai skaitā dzīvojamās ēkas, kultūras nams, skolas ēka un autoosta.^[9]

Sabile 19. gs. vidū (Štafenhāgens)
Sabiles kopskats ar baznīcu un sinagogu (ap 1900)
Sabiles panorāma ar baznīcu pirms Pirmā pasaules kara
Rīgas iela Sabilē pirms Otrā pasaules kara

Iedzīvotāji

Sabilē ir lielākais čigānu īpatsvars Latvijā — ap 6%. Tādēļ pilsētiņa tiek dēvēta arī par Latvijas čigānu galvaspilsētu.^[13]

Iedzīvotāju skaits

Gads	Iedz.	±% g.p.
1863	767	—
1881	1 404	+3.42%
1897	1 609	+0.86%
1913	1 730	+0.45%
1920	930	−8.49%
1925	1 350	+7.74%
1930	1 914	+7.23%
1935	1 817	−1.03%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1941	1 477	−3.39%
1959	2 217	+2.28%
1970	2 246	+0.12%
1979	1 995	−1.31%
1989	1 790	−1.08%
2000	1 626	−0.87%
2011	1 213	−2.63%
2023	1 295	+0.55%

Etniskā struktūra

gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	čigāni	vācieši	igauņi	pārējie
1863	767	53	3	0	0	0	0	586	0	125	0	0
1881	1404	291	0	0	0	0	0	873	0	240	0	0
1925	1350	926	16	0	nez.	4	6	325	-	60	0	13
1930	1914	1503	6	0	nez.	1	5	306	-	60	4	29
1935	1817	1439	2	1	nez.	7	1	281	-	46	0	40
1970	2246	1999	120	26	8	9	13	1	-	-	-	70
1979	1995	1758	71	16	13	12	19	0	-	-	12	106
1989	1790	1608	47	11	8	7	15	0	89	2	0	6
2000	1626	1445	47	10	6	4	16	0	91	nez.	1	6
2011	1213	1081	22	8	4	6	12	nez.	nez.	nez.	nez.	80

Arhitektūra un tūrisma objekti

Sabiles pilskalns atrodas uz Abavas senlejas ziemeļaustrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Līdz 13. gadsimtam tas bija Vanemas zemes pilsnovada centrs pie Abavas tirdzniecības ceļa. 1975. — 1979. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Ēvalda Mugurēviča vadībā atklātās senlietas liecina, ka pie pilskalna atradās senpilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Netālu atradās kulta vieta, kas agrāk dēvēta par Upuru kalnu vai Karātavu kalnu.
Sabiles luterāņu baznīca atrodas vienā no vecākajām kancelēm Latvijā, tās zvans ir liets 1450. gadā.
Sabiles sinagoga ir celta 1890. gadā, kad 73% Sabiles iedzīvotāju bija ebreji. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Tagad telpās atrodas Mākslas, kultūras un tūrisma centrs.^[14]
Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas.^[15] Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Kopš 1998. gada par godu Sabiles Vīnkalnam katra gada jūlija pēdējās nedēļās tiek rīkoti Vīna svētki.^[16]

Abavas senleja izveidojusies pēdējā ledus laikmetā, ledāja ūdeņiem noplūstot no Austrumkurzemes augstienes. Ielejā daudz stāvu sāngravu un avotu.^[7] Lai aizsargātu ielejas teritoriju, izveidots Abavas senlejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja". 19. gadsimtā šo teritoriju iesauca par Kurzemes Šveici.^[17]
Brinkenu kapliča celta 1780. gadā muižas īpašniekam Briņķpedvāles muižas īpašniekam Brinkenam un viņa sievai.

Firksu Pedvāle

Firksu Pedvāle (vācu: Fircks — Pedwahlen) līdz ar Brinķu Pedvāles (vācu: Brinken-Pedwahlen) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras. Pedvāles muižas teritorijā , kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā.

Cilvēki

Dzintars Čīča (1993) — dziedātājs
Dainis Ģēģers (1946) — politiķis
Ivars Heinrihsons (1945) — gleznotājs
Ieva Paldiņa (1896 — ?) — LPSR politiķe
Alfrēds Riekstiņš (1913—1952) — Latviešu leģiona virsnieks, diversants un nacionālās pretestības kustības dalībnieks
Alberts Šeibelis (1906—1972) — futbolists
Aivars Volfs (1959) — politiķis
Ainars Zvirgzdiņš (1959) — basketbola treneris

Teikas

Par Abavu

“	Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc ka nav vietai vārds. Bet kā nu saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt torni tikai vien. Bet tā arī darījuši. Tornis līdzko nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt. Bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā skanējis: "Abav, sabil! Abav, sabil!" Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu un vietu - par Sabili. tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši.	”
—Autors: Lizete Zemture dzīvojoša Matkulē 72 g.v., pierakstījusi V. Birzenberga (1948)