Atvērt galveno izvēlni

Durbe

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Durbe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Durbes novada administratīvajām teritorijām. Ar 575 iedzīvotājiem (2014) tā ir Latvijas mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Izvietojusies Trumpes upītes ielejas malā netālu no Durbes ezera pie Rīgas-Liepājas šosejas (A9) 2,5 km no novada domes Lieģos, 25 km no Liepājas un 195 km no Rīgas. Pilsētas tiesības Durbei tika piešķirtas 1893. gadā, lai gan pirmo reizi pieminēta kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu jau 1230. gadā.[2]

Durbe
pilsēta
Durbes luterāņu baznīca
Durbes luterāņu baznīca
Karogs: Durbe
Karogs
Ģerbonis: Durbe
Ģerbonis
Durbe (Latvija)
Durbe
Durbe
Koordinātas: 56°35′20″N 21°22′10″E / 56.58889°N 21.36944°E / 56.58889; 21.36944Koordinātas: 56°35′20″N 21°22′10″E / 56.58889°N 21.36944°E / 56.58889; 21.36944
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Durbes novads
Pilsētas tiesības kopš 1893. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Durben
Platība
 • Kopējā 2,5 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 561
 • blīvums 224,4/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3440
Mājaslapa www.durbe.lv
Durbe Vikikrātuvē

Durbes pilsētas ģerbonis ar tajā attēloto sudraba ābeli oficiāli tika apstiprināts 1925. gadā.

VēstureLabot

Durbes pilsnovads līdz 13. gadsimtam ietilpa Kursas Piemares zemē, kas 1253. gada Kurzemes dalīšanas dokumentā dēvēts par Lindāli. 1260. gada 13. jūlijā šeit notika Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Kaujā ordenis tika sakauts - krita mestrs Hornhūzens, Prūsijas un Livonijas maršali, vairāk nekā 150 bruņinieku un daudz kristīto letu, līvu un igauņu karavīru.

1263. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Hornhūzena pavēles šeit uzcēla ordeņa pili. Mūra Durbes pils uzcelta ap 1380. gadu, Lindāles vārds pēdējo reizi minēts 1387. gadā.

15. gadsimta sākumā apkārt ordeņa pilij sāka veidoties pilsētiņa un gadsimta vidū tika uzcelta neliela baznīca. Vēlāk, 1651. gadā, tika iesvētīta mūra baznīca - Durbes luterāņu baznīca. Durbes pils nopostīta Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) laikā.

ĢeogrāfijaLabot

Durbe atrodas Vārtājas viļņotā līdzenuma Ziemeļaustrumu malā, starp Piejūras zemieni un Rietumkursas augstieni. Vidējais Durbes pilsētas augstums ir 20 līdz 30 metri virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no Durbes ezera atrodas 1 km plata Durbes senleja, vietām ar 40 metrus augstiem krastiem. Augstākā Durbes vieta ir pilsētas ziemeļaustrumu nomalē "Durbes priediens" (40 metri virs jūras līmeņa). Durbes senlejas zemākā vieta ir zemais jeb zāļu purvs.

Ievērojami cilvēkiLabot

Starp ievērojamākajiem Durbes pārstāvjiem jāmin pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, kurš piedzima Durbē 1887. gadā. Savukārt tagadējā pilsētas domes ēkā, kur kādreiz atradās Špringera privātskola, mācījies tautas atmodas laiku darbinieks Kronvaldu Atis.

Personas, kas dzimušas un/vai dzīvojušas Durbē:

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Durbe, vietas.lv

Ārējās saitesLabot