Durbe
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Durbe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Ar 492 iedzīvotājiem (2020) tā ir Latvijas mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Izvietojusies Trumpes upītes ielejas malā netālu no Durbes ezera pie Rīgas—Liepājas šosejas (A9) 15 km no novada centra Grobiņas, 25 km no Liepājas un 195 km no Rīgas. Pilsētas tiesības Durbei tika piešķirtas 1893. gadā, lai gan pirmo reizi pieminēta kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu jau 1230. gadā.[4]
Durbe | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
![]() Durbes luterāņu baznīca | |||
| |||
Koordinātas: 56°35′20″N 21°22′10″E / 56.58889°N 21.36944°EKoordinātas: 56°35′20″N 21°22′10″E / 56.58889°N 21.36944°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Novads | Dienvidkurzemes novads | ||
Pilsētas tiesības | kopš 1893. gada | ||
Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Durben | ||
Platība[1] | |||
• Kopējā | 2,2 km2 | ||
• sauszeme | 2,2 km2 | ||
• ūdens | 0,1 km2 | ||
Iedzīvotāji (2022)[2] | |||
• kopā | 498 | ||
• blīvums | 230,6 iedz./km2 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Pasta indeksi | LV-3440 | ||
Mājaslapa |
www | ||
![]() |
Durbes pilsētas ģerbonis ar tajā attēloto sudraba ābeli oficiāli tika apstiprināts 1925. gadā.
VēstureLabot
Durbes pilsnovads līdz 13. gadsimtam ietilpa Kursas Piemares zemē, kas 1253. gada Kurzemes dalīšanas dokumentā dēvēts par Lindāli. 1260. gada 13. jūlijā šeit notika Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Kaujā ordenis tika sakauts — krita mestrs Hornhūzens, Prūsijas un Livonijas maršali, vairāk nekā 150 bruņinieku un daudz kristīto letu, līvu un igauņu karavīru.
1263. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Hornhūzena pavēles šeit uzcēla ordeņa pili. Mūra Durbes pils uzcelta ap 1380. gadu, Lindāles vārds pēdējo reizi minēts 1387. gadā.
15. gadsimta sākumā apkārt ordeņa pilij sāka veidoties pilsētiņa (Kronflecken Durben) un gadsimta vidū tika uzcelta neliela baznīca. Vēlāk, 1651. gadā, tika iesvētīta mūra baznīca — Durbes luterāņu baznīca. Durbes pils nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā.
ĢeogrāfijaLabot
Durbe atrodas Vārtājas viļņotā līdzenuma ziemeļaustrumu malā, starp Piejūras zemieni un Rietumkursas augstieni. Vidējais Durbes pilsētas augstums ir 20 līdz 30 metri virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no Durbes ezera atrodas kilometru plata Durbes senleja, vietām ar 40 metrus augstiem krastiem. Durbes senlejas zemākā vieta ir Durbes purvs, kas pēc izcelsmes zemais jeb zāļu purvs.
Iedzīvotāju skaita dinamikaLabot
No 2000.gada ar Raibamuižu, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojami cilvēkiLabot
Par ievērojamākajiem Durbes pārstāvjiem tiek uzskatīti pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (piedzima Durbē 1887. gadā), tautas atmodas laiku darbinieks Kronvaldu Atis, kurš mācījies tagadējā pilsētas domes ēkā (agrāk Špringera privātskola).
Personas, kas dzimušas un/vai dzīvojušas Durbē:
- Elizabete Grothūsa (1820—1896), vācbaltiešu rakstniece,
- Atis Kronvalds (1837—1875), pedagogs, sabiedriskais darbinieks, publicists, valodnieks,
- Laubes Indriķis (1841—1889), publicists un valodnieks,
- Jēkabs Ezers (1869—1924), rakstnieks,
- Zigfrīds Anna Meierovics (1887—1925), politiķis, diplomāts, LR ārlietu ministrs,
- Fricis Gulbis (1894—1951), rakstnieks, žurnāla "Zaļā Vārna" redaktors,
- Ģirts Vilks (1909—1983), scenogrāfs,
- Mirdza Lukaža (1930—2014), tēlniece,
- Ilga Zandberga (1932), tēlniece,
- Indra Briķe (1957), aktrise.
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Durbe, vietas.lv
- ↑ OSP
Ārējās saitesLabot
- Tūrisma e—ceļvedis — attēli, apraksti, teikas, bibliogrāfija
- Durbes kauja — informācija no portāla historia.lv
- Durbes pils
- Latvijas mazo pilsētu Top 10 — Durbe
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |