Asares pagasts
Asares pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Gārsenes, Aknīstes un Rubenes pagastiem, kā arī Augšdaugavas novada Prodes pagastu.
| Asares pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jēkabpils novads |
| Centrs: | Asare |
| Kopējā platība:[1] | 83,9 km2 |
| • Sauszeme: | 82,5 km2 |
| • Ūdens: | 1,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 362 |
| Blīvums (2023): | 4,4 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1866. gadā |
 Asares pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Reljefa formas labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Ūdensteces labot šo sadaļu
Cīruļupīte, Dobe, Dviete, Dzirnavupīte, Eglona, Hercoga Jēkaba kanāls, Lāčupīte, Pumpuru grāvis, Radžupe, Vilkupe.
Ezeri labot šo sadaļu
Bērzu ezers, Bubuļu ezers, Dobene, Laidiņu ezers, Mežezers, Zuju ezers.
Purvi labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Asares pagasta teritorijā vēsturiski atradās Asares muiža (Gut Assern).
Asares pagasts izveidots muižas teritorijā un 1866. gadā sāka darboties pagasta valde. 1889. gadā to pievienoja Gārsenes pagastam, bet 1918. gadā tas atdalījās no jauna. 1935. gadā Ilūkstes apriņķa Asares pagasta platība bija 56,9 km² un tajā dzīvoja 1054 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Asares un Vārkavas ciema padomes. 1949. gadā pagastu likvidēja un ciemu iekļāva Aknīstes rajonā. Ciems ietilpis arī Ilūkstes (1956-1962), Daugavpils (1962-1967) un Jēkabpils (pēc 1967. g.) rajonos. 1951. gadā Asares ciemam pievienoja likvidēto Vārkavas ciemu, 1961. gadā - Slates ciema kolhoza «Centība» teritoriju. 1977. gadā daļa Asares pagasta teritorijas pievienota Slates ciemam un Aknīstes lauku teritorijai.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Asares pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aknīstes novadā.
Pieminekļi labot šo sadaļu
Valsts nozīmes labot šo sadaļu
- Asares luterāņu baznīca[6]
- Asares baznīcas altāra barjera, durvju komplekts, interjera dekoratīvā apdare, kancele, vitrāža "Kristus debesbraukšana", vitrāža "Kristus dzimšana".
- Skola, tag. "Baltkalnu" dzīvojamā ēka
Vietējas nozīmes labot šo sadaļu
- Krastiņu Karātavu kalns - soda vieta, vidusl.kapsēta un vidusl.nocietinājums
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ancene, Asare (pagasta centrs), Vārkava, Dominieki, Bubuļi, Kažemāki, Vanagi, Kokneši.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija labot šo sadaļu
-
Asares luterāņu baznīca -
Asares luterāņu baznīca -
Vējdzirnavu drupas -
Piemineklis Augšzemes partizāniem -
Asares muižas parka alleja -
Asares muižas drupas -
Asares muižas drupas -
Asares ainavu parks -
Drupas -
Pagasta pašvaldība -
Piemiņas akmens represētiem -
Asare -
Asare -
Asare -
Asares muižas taka -
Ancene
Krastiņu Karātavu kalns labot šo sadaļu
-
Krastiņu Karātavu kalns -
Krastiņu Karātavu kalns -
Krastiņu Karātavu kalns -
Krastiņu Karātavu kalns -
Krastiņu Karātavu kalns
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |