Asares pagasts
Asares pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Gārsenes, Aknīstes un Rubenes pagastiem, kā arī Augšdaugavas novada Prodes pagastu.
| Asares pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jēkabpils novads |
| Centrs: | Asare |
| Kopējā platība:[1] | 83,9 km2 |
| • Sauszeme: | 82,5 km2 |
| • Ūdens: | 1,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 348 |
| Blīvums (2024): | 4,2 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1866. gadā |
 Asares pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuReljefa formas
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuŪdensteces
labot šo sadaļuCīruļupīte, Dobe, Dviete, Dzirnavupīte, Eglona, Hercoga Jēkaba kanāls, Lāčupīte, Pumpuru grāvis, Radžupe, Vilkupe.
Ezeri
labot šo sadaļuBērzu ezers, Bubuļu ezers, Dobene, Laidiņu ezers, Mežezers, Zuju ezers.
Purvi
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Asares pagasta teritorijā vēsturiski atradās Asares muiža (Gut Assern).
Asares pagasts izveidots muižas teritorijā un 1866. gadā sāka darboties pagasta valde. 1889. gadā to pievienoja Gārsenes pagastam, bet 1918. gadā tas atdalījās no jauna. 1935. gadā Ilūkstes apriņķa Asares pagasta platība bija 56,9 km² un tajā dzīvoja 1054 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Asares un Vārkavas ciema padomes. 1949. gadā pagastu likvidēja un ciemu iekļāva Aknīstes rajonā. Ciems ietilpis arī Ilūkstes (1956-1962), Daugavpils (1962-1967) un Jēkabpils (pēc 1967. g.) rajonos. 1951. gadā Asares ciemam pievienoja likvidēto Vārkavas ciemu, 1961. gadā - Slates ciema kolhoza «Centība» teritoriju. 1977. gadā daļa Asares pagasta teritorijas pievienota Slates ciemam un Aknīstes lauku teritorijai.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Asares pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aknīstes novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuValsts nozīmes
labot šo sadaļu- Asares luterāņu baznīca[6]
- Asares baznīcas altāra barjera, durvju komplekts, interjera dekoratīvā apdare, kancele, vitrāža "Kristus debesbraukšana", vitrāža "Kristus dzimšana".
- Skola, tag. "Baltkalnu" dzīvojamā ēka
Vietējas nozīmes
labot šo sadaļu- Krastiņu Karātavu kalns - soda vieta, vidusl.kapsēta un vidusl.nocietinājums
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Ancene, Asare (pagasta centrs), Vārkava, Dominieki, Bubuļi, Kažemāki, Vanagi, Kokneši.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Asares luterāņu baznīca -
Asares luterāņu baznīca -
Vējdzirnavu drupas -
Piemineklis Augšzemes partizāniem -
Asares muižas parka alleja -
Asares muižas drupas -
Asares muižas drupas -
Asares ainavu parks -
Drupas -
Pagasta pašvaldība -
Piemiņas akmens represētiem -
Asare -
Asare -
Asare -
Asares muižas taka -
Ancene
Krastiņu Karātavu kalns
labot šo sadaļu-
Krastiņu Karātavu kalns -
Krastiņu Karātavu kalns -
Krastiņu Karātavu kalns -
Krastiņu Karātavu kalns -
Krastiņu Karātavu kalns
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |