Vikipēdija

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis (vācu: Rigische Kreis, krievu: Рижский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Rīgas apriņķis
(1566—1949)
Rīgas apriņķis 1940. gadā Rīgas apriņķis 1940. gadā
Rīgas rajona ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Rīga
Kopējā platība: 6457,2 km2
Iedzīvotāji (1935):[1] 396 101
Blīvums (1935): 17 iedz./km2
Izveidots: 1566. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Rīgas apriņķis Vikikrātuvē

Livonijas hercogistes sastāvāLabot

Rīgas apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta.

Zviedru Vidzemes sastāvāLabot

 
Rīgas province (apriņķis) kā Rīgas guberņas (bijušās Livonijas hercogistes) sastāvdaļa (1745).
 
Rīgas apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (pirms 1783).
 
Rīgas apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (pēc 1783).

Rīgas apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā.

Rīgas guberņas un vietniecības sastāvāLabot

No 1726. gada Rīgas guberņas sastāvā bija piecas provinces, kuras 1775. gadā pārdēvēja par apriņķiem: Rīgas apriņķis, Cēsu apriņķis, Pērnavas apriņķis, Tērbatas apriņķis un Sāmsalas apriņķis. Pēc 1783. gada administratīvās reformas Rīgas apriņķim pievienoja Slokas novadu un Cēsu apriņķa dienvidu daļu (Aizkraukles, Jaunpils (Zaubes), Jumpravas, Kokneses, Lielvārdes, Madlienas, Nītaures draudzes novadus), bet tā ziemeļdaļā izveidoja Valmieras apriņķi.

Vidzemes guberņas sastāvāLabot

 
Rīgas apriņķa karte (1791).
 
Rīgas apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).

Rīgas apriņķī ietilpa guberņas pilsēta Rīga (Riga) kā arī 25 draudzes novadi: Skultes (St. Matthäi), Allaži (Allasch), Aizkraukle (Ascheraden), Krimulda-Pēterupe (Kremon-St. Peters Capelle), Dole (Dahlen), Daugavgrīva (Dünamünde), Jumprava (Jungfernhof), Jaunpils (Jürgensburg), Koknese (Kokenhusen), Mālpils (Lemburg), Lielvārde (Lennewarden), Lēdurga-Turaida (Loddiger-Treiden), Nītaure (Nitau), Ādaži-Carnikava (Neuermühlen-Zarnikau), Ropaži (Rodenpois), Sloka (Schlok), Sigulda (Segewold), Madliena (Sissegal), Suntaži (Sunzel), Akmeņsala (Steinholm), Ikšķile-Salaspils (Uexküll-Kircholm).

1913. gadā Rīgas apriņķī bija 50 pagasti un 1 pilsēta:[2]

Pagasti


Pilsēta

  • Sloka (Schlock)

Pēc 1913. gada izveidoti Ķempju pagasts (atdalot no Paltmales pagasta) un Lauberes-Ozolu pagasts (1917. gadā atdalot no Lielā pagasta[4]).

Topogrāfiskās kartesLabot

  • Jūrmalas apkārtne (vāciski, 1917)

  • Rīgas apriņķa Rīgas jūrmala (krieviski, 1915)

  • Rīgas apriņķa Skultes un Lēdurgas apkārtne (krieviski, 1915)

  • Rīgas apriņķa Siguldas un Aderkašu apkārtne (krieviski, 1917)

  • Rīgas apriņķis no Ikšķiles līdz Koknesei (krieviski, 1917)

  • Rīgas apriņķa Stukmaņu apkārtne (krieviski, 1917)

Latvijas Republikas sastāvāLabot

 
Rīgas apriņķa karte ar autoceļiem (1935).

1920. gada 1. janvārī to agrākajās robežās atjaunoja Bīriņu pagastu, atdalot to no Olaines pagasta, un Viskaļu pagastu, atdalot to no Krapes pagasta.[5]

1924. gada februārī Rīgas pilsētas administratīvajās robežās iekļāva visu Bolderājas pagastu.[6]

1924. gada maijā izveidots Ogresgala pagasts no Ikšķiles un Lielvārdes pagastu daļām.[7]

1924. gada jūnijā Rīgas apriņķim pievienoja Baldones pagastu, Līves-Brambergas pagastu un Tomes pagastu no Bauskas apriņķa, kā arī Lindes pagastu no Jaunjelgavas apriņķa.[8]

1925. gadā pārdēvēti: Aderkašu pagasts par Taurupes, Bieriņu par Mārupes, Jaunpils par Zaubes, Lauberes-Ozolu par Lauberes, Lielais par Madlienas, Lindes par Birzgales, Līves-Brambergas par Daugmales, Nurmižu par Vildogas, Paltmales par Līgatnes, Piņķu par Babītes, Rikteres par Sidgundas un Stukmaņu par Pļaviņu pagastu.[9]

Rīgas apriņķī 1927. gadā atradās 3 pilsētas un 4 miesti ar savu pašvaldību, 1 cietoksnis, vairākas vasarnīcu nometnes un 58 pagasti.

1933. gadā Ķempju pagastu pievieno Līgatnes pagastam.[10]

Ar 1940. gada aprīli Slokas pagasts pievienots Salas pagastam.[11]

Rīgas apriņķa platība bija 6457,2 km2 (neskaitot Rīgu) un tas teritorijas ziņā bija lielākais Latvijas apriņķis.[12] Tas robežojās ar Valmieras, Cēsu un Madonas apriņķi Vidzemē, Tukuma, Jelgavas, Bauskas un Jēkabpils apriņķi Zemgalē un pie Pļaviņām ar Daugavpils apriņķi Latgalē.

Teritoriālais iedalījumsLabot

 
Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[13]

1940. gadā Rīgas apriņķī ietilpa 6 pilsētas un 56 pagasti:[14]

Pilsētas:

Pagasti:




Latvijas PSR sastāvāLabot

 
Rīgas apriņķis 1947. gadā.

1941. gada 18. martā Jēkabpils apriņķim pievienoja Pļaviņu pilsētu un Pļaviņu pagastu. 1946. gada 8. janvārī Rīgas Jūrmalas pilsētu pievienoja Rīgai. 1947. gada 16. oktobrī no Rīgas apriņķa tika atdalīts Ogres apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļaujot Baldones, Rīgas, Saulkrastu un Siguldas rajonos.[15]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=21.
  2. ↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  3. ↑ Vēlāk Stopiņu pagasts
  4. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. ↑ Valdības Vēstnesis, 1920. gada 20. janvārī
  6. ↑ Valdības Vēstnesis Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1924. gada 20. februāris
  7. ↑ Valdības Vēstnesis Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1924. gada 14. maijs
  8. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs
  9. ↑ Latvijas pagastu saraksts Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
  10. ↑ Valdības Vēstnesis Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1933. gada 31. janvāris
  11. ↑ Valdības Vēstnesis Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1940. gada 27. marts
  12. ↑ «Rīgas apriņķis. 1937». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 23. aprīlī.
  13. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  14. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  15. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_apriņķis&oldid=3746294"