Raunas pagasts

Raunas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Blomes, Brantu un Launkalnes pagastiem, kā arī Cēsu novada Veselavas, Priekuļu, Liepas, Mārsnēnu un Dzērbenes pagastiem.

Raunas pagasts
Raunas pagasts LocMap.png
Raunas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Smiltenes novads
Centrs: Rauna
Kopējā platība:[1] 152,4 km2
 • Sauszeme: 149,8 km2
 • Ūdens: 2,6 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 2 251
Blīvums (2022): 15,0 iedz./km2
Mājaslapa: www.rauna.lv
Raunas pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Ziemeļrietumu daļa atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā. Augstākā vieta atrodas pagasta dienvidaustrumos - 221,5 m vjl.

HidrogrāfijaLabot

UpesLabot

EzeriLabot

Bezdibenis, Cepļa ezers (1,3 ha), Ceriņu ezers (1,0 ha), Drūģu dīķis (1,1 ha), Jānīšu ezers (1,0 ha), Lielais Ilziņu ezers (1,3 ha), Lubūzis (14,2 ha), Mazais Ilziņu ezers (1,1 ha), Skrapcis (3,0 ha), Slutaisis (2,8 ha).

ŪdenskrātuvesLabot

Pagastā ir daudz mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju - dīķu: Skaistlauku, Lejasmuižnieku, Augšmuižnieku, Kāpiņu, Kulbāsu dīķi.

VēstureLabot

1935. gadā Raunas pagasta platība bija 210,9 km² un tajā bija 2930 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Raunas un Mežoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Raunas ciemam pievienoja Baižkalna ciemu, 1954. gadā - Mežoles ciemu. 1968. gadā Raunas ciemam pievienoja Dzērbenes ciema kolhoza "Sarkanais oktobris" teritoriju, bet Raunas ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju pievienoja Dzērbenes ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2009. gadā Raunas pagastu apvienoja ar Drustu pagastu, izveidojot Raunas novadu. 2021. gadā Raunas novadu iekļāva Smiltenes novadā.

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rauna (pagasta un novada centrs), Rozes (ciems), Cimza, Bormaņi, Marijkalns, Vieķi, Ķieģeļceplis, Kauliņi, Strīķeļi, Mūri, Stuķi, Gaiķi, Lisa.

Ievērojamas personībasLabot

  • Pēteris Šmits (1869—1938) — latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs, dzimis Raunas Lisēniešu Pekša mājās. Pasaulē zināms kā jaunas krievu sinoloģijas skolas izveidotājs, Latvijā vairāk pazīstams ar saviem darbiem par latviešu folkloru un etnogrāfiju
  • Jūlijs Auškāps (1884—1942) — Latvijas Republikas Izglītības ministrs
  • Jānis Cimze (1814—1881) — latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. 01.01.2016
  4. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.