Raunas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Blomes, Brantu un Launkalnes pagastiem, kā arī Cēsu novada Veselavas, Priekuļu, Liepas, Mārsnēnu un Dzērbenes pagastiem.

Raunas pagasts
Raunas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Smiltenes novads
Centrs: Rauna
Kopējā platība:[1] 152,4 km2
 • Sauszeme: 149,8 km2
 • Ūdens: 2,6 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 2 203
Blīvums (2024): 14,7 iedz./km2
Mājaslapa: www.rauna.lv
Raunas pagasts Vikikrātuvē

Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Ziemeļrietumu daļa atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā. Augstākā vieta atrodas pagasta dienvidaustrumos - 221,5 m vjl.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Bezdibenis, Cepļa ezers (1,3 ha), Ceriņu ezers (1,0 ha), Drūģu dīķis (1,1 ha), Jānīšu ezers (1,0 ha), Lielais Ilziņu ezers (1,3 ha), Lubūzis (14,2 ha), Mazais Ilziņu ezers (1,1 ha), Skrapcis (3,0 ha), Slutaisis (2,8 ha).

Ūdenskrātuves

labot šo sadaļu

Pagastā ir daudz mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju - dīķu: Skaistlauku, Lejasmuižnieku, Augšmuižnieku, Kāpiņu, Kulbāsu dīķi.

1935. gadā Raunas pagasta platība bija 210,9 km² un tajā bija 2930 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Raunas un Mežoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Raunas ciemam pievienoja Baižkalna ciemu, 1954. gadā - Mežoles ciemu. 1968. gadā Raunas ciemam pievienoja Dzērbenes ciema kolhoza "Sarkanais oktobris" teritoriju, bet Raunas ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju pievienoja Dzērbenes ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2009. gadā Raunas pagastu apvienoja ar Drustu pagastu, izveidojot Raunas novadu. 2021. gadā Raunas novadu iekļāva Smiltenes novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 577—    
19593 250−9.1%
19693 170−2.5%
GadsIedz.±%
19793 375+6.5%
19893 526+4.5%
20003 341−5.2%
GadsIedz.±%
20112 651−20.7%
20212 229−15.9%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rauna (pagasta un novada centrs), Rozes, Cimza, Bormaņi, Marijkalns, Vieķi, Ķieģeļceplis, Kauliņi, Strīķeļi, Mūri, Stuķi, Gaiķi, Lisa.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Pēteris Šmits (1869—1938) — latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs, dzimis Raunas Lisēniešu Pekša mājās. Pasaulē zināms kā jaunas krievu sinoloģijas skolas izveidotājs, Latvijā vairāk pazīstams ar saviem darbiem par latviešu folkloru un etnogrāfiju
  • Jūlijs Auškāps (1884—1942) — Latvijas Republikas Izglītības ministrs
  • Jānis Cimze (1814—1881) — latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. 01.01.2016
  4. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. OSP