Raunas pagasts
Raunas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Blomes, Brantu un Launkalnes pagastiem, kā arī Cēsu novada Veselavas, Priekuļu, Liepas, Mārsnēnu un Dzērbenes pagastiem.
Raunas pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
|
||||
Novads: | Smiltenes novads | |||
Centrs: | Rauna | |||
Kopējā platība:[1] | 152,4 km2 | |||
• Sauszeme: | 149,8 km2 | |||
• Ūdens: | 2,6 km2 | |||
Iedzīvotāji (2023):[2] | 2 247 | |||
Blīvums (2023): | 15,0 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
![]() |
Daba labot šo sadaļu
Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Ziemeļrietumu daļa atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā. Augstākā vieta atrodas pagasta dienvidaustrumos - 221,5 m vjl.
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Ezeri labot šo sadaļu
Bezdibenis, Cepļa ezers (1,3 ha), Ceriņu ezers (1,0 ha), Drūģu dīķis (1,1 ha), Jānīšu ezers (1,0 ha), Lielais Ilziņu ezers (1,3 ha), Lubūzis (14,2 ha), Mazais Ilziņu ezers (1,1 ha), Skrapcis (3,0 ha), Slutaisis (2,8 ha).
Ūdenskrātuves labot šo sadaļu
Pagastā ir daudz mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju - dīķu: Skaistlauku, Lejasmuižnieku, Augšmuižnieku, Kāpiņu, Kulbāsu dīķi.
Vēsture labot šo sadaļu
1935. gadā Raunas pagasta platība bija 210,9 km² un tajā bija 2930 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Raunas un Mežoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Raunas ciemam pievienoja Baižkalna ciemu, 1954. gadā - Mežoles ciemu. 1968. gadā Raunas ciemam pievienoja Dzērbenes ciema kolhoza "Sarkanais oktobris" teritoriju, bet Raunas ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju pievienoja Dzērbenes ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2009. gadā Raunas pagastu apvienoja ar Drustu pagastu, izveidojot Raunas novadu. 2021. gadā Raunas novadu iekļāva Smiltenes novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Rauna (pagasta un novada centrs), Rozes, Cimza, Bormaņi, Marijkalns, Vieķi, Ķieģeļceplis, Kauliņi, Strīķeļi, Mūri, Stuķi, Gaiķi, Lisa.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Pēteris Šmits (1869—1938) — latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs, dzimis Raunas Lisēniešu Pekša mājās. Pasaulē zināms kā jaunas krievu sinoloģijas skolas izveidotājs, Latvijā vairāk pazīstams ar saviem darbiem par latviešu folkloru un etnogrāfiju
- Jūlijs Auškāps (1884—1942) — Latvijas Republikas Izglītības ministrs
- Jānis Cimze (1814—1881) — latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ 01.01.2016
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |