Olaines novads

pašvaldība Latvijā no 2009. gada

Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts. Robežojas ziemeļos ar Rīgas pilsētu un Mārupes novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Bauskas novadu un austrumos ar Ķekavas novadu.

Olaines novads
Olaines novads Olaines novads
Olaines novada karogs Olaines novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Olaine
Kopējā platība:[1] 308,7 km2
 • Sauszeme: 297,2 km2
 • Ūdens: 11,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 20 505
Blīvums (2023): 69,0 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andris Bergs(LSDSP)
Teritoriālās
vienības:
Olaine
Olaines pagasts
Mājaslapa: www.olaine.lv
Olaines novads Vikikrātuvē

Olaines novads atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Derīgie izrakteņi: saldūdens kaļķi (Baložu atradne), kūdra (Cenas tīrelis, Mēdemu purvs).[3] Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona frānas stāva nogulumi.[4]

Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.[4]

Novadu šķērso Lielupes pieteka Misa, kuras baseina pietekas (Apšukalnu kanāls, Olainīte, Pupla, Cena, Medaine, Skujupīte, Smedruklu grāvis, Spulle, Stiebrāju grāvis, Vāciešu Liekņas kanāls) veido lielāko upju tīkla daļu. Dienvidaustrumos Iecavas baseinā ietilpst Ežupe, Jāņupe, Mellupe, Putrupīte, Vecā Ežupe, Vecā Jāņupe.[5]

Lielu ezeru novadā nav, no esošajiem lielākie ir Līdumu karjers (22 ha), Stūnīšu ezers (20 ha), Melnais ezers (6 ha), Vīntapu ezeri (5 ha), Mežezers (3 ha).[5]

 
Olaines luterāņu baznīca un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte)
 
Olaines luterāņu baznīca un vecais pagasta nams (pirms 1915)

Tagadējā Olaines novada dienvidu robežu ar zemgaļu zemēm 1226. gadā iezīmēja Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms, kurš Rīgas pilsētai piešķīra savu pārvaldes apgabalu jeb marku (latīņu: marchia). Robeža ar Zemgales bīskapijas (1226—1251) zemēm no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes pāri purviem taisni līdz vietai, kur Lielupē ietecēja Gātes upe, kas to savienoja ar Babītes ezeru.[6]

1828. gadā minēts, ka Olaine bija muiža Rīgas patrimoniālā apgabala Katlakalna draudzes novadā. Saskaņā ar 1860. gada Vidzemes guberņas zemnieku likumiem Rīgas pilsēta 19. gadsimta otrajā pusē 68% no savu muižu zemes pārdeva zemnieku saimniecībām. 19. gadsimta nogalē uzcēla veco Olaines pagastmāju, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. 1922. gadā noteica Rīgas pilsētas administratīvās robežas un Olaines apkārtne vairs nebija tieši pakļauta Rīgas pilsētas, bet gan Rīgas apriņķa pašvaldībai.

1932. gadā atklāja jauno pagastnamu ar lielu skatītāju zāli pēc arhitekta Eižena Ādamsa projekta. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķi likvidēja un Olaines apkārtnes teritoriju iekļāva Rīgas rajonā.[7] 1962. gadā gandrīz klajā vietā sākās Olaines pilsētas celtniecība, un uz 1967. gada decembri tajā bija 3,3 tūkstoši iedzīvotāju, ķīmiskās rūpniecības un kūdras ieguves uzņēmumi.[8] Olaines pagastnama (ciema padomes nama) celtne Jaunolainē nodega 1977. gada 20. janvārī pārkurinātas krāsns dēļ.[9] 2009. gadā tika izveidot Olaines novads, apvienojot Olaines pagastu un pilsētu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Olaines pagastam pievienoja daļu Ķekavas novada Ķekavas pagasta, lai apvienotu lielāko Olaines pagasta daļu un Jāņupes ciema pieguļošo teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu

Novadā ietilpst Olaines pilsēta un Olaines pagasts ar ciemiem — Apšukalni, Blijas, Dāvi, Damradi, Grēnes, Galiņi, Ezītis, Ielejas, Jaunolaine, Jāņupe, Kalmes, Klāvi, Medemciems, Pārolaine, Pēternieki, Rājumi, Stīpnieki, Stūnīši, Vaivadi, Virši.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 717—    
19595 970+247.7%
19599 374+57.0%
GadsIedz.±%
196713 474+43.7%
197918 226+35.3%
198920 545+12.7%
GadsIedz.±%
200018 618−9.4%
201120 116+8.0%
202119 864−1.3%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[5][11]
1. Olaine Pilsēta 10 826
2. Jaunolaine Ciems Olaines 3364
3. Medemciems Ciems Olaines 1491
4. Stūnīši Ciems Olaines 1215
5. Jāņupe Ciems Olaines 966
6. Pārolaine Ciems Olaines 481
7. Grēnes Ciems Olaines 374
8. Virši Ciems Olaines 343
9. Pēternieki Ciems Olaines 260
10. Stīpnieki Ciems Olaines 254

Nacionālais sastāvs

labot šo sadaļu
Olaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[12]
Latvieši (9675)
  
47.2%
Krievi (7207)
  
35.1%
Baltkrievi (1018)
  
5.0%
Ukraiņi (687)
  
3.4%
Poļi (466)
  
2.3%
Lietuvieši (205)
  
1.0%
Ebreji (29)
  
0.1%
Čigāni (27)
  
0.1%
Igauņi (11)
  
0.1%
Cita un neizvēlēta (1180)
  
5.8%

Pēc valstiskās piederības 2020. gadā[13]

  • Latvijas pilsoņi: 15 754 (75,9%)
  • Latvijas nepilsoņi: 4002 (19,3%)
  • Citu valstu pilsoņi: 996 (4,8%)

Novada pašpārvaldes augstākā institūcija ir Olaines novada dome. Olaines novada domes priekšsēdētājs kopš 2013. gada jūnija ir LSDSP biedrs Andris Bergs.

Tautsaimniecība

labot šo sadaļu

Olaines novadā ir 11 izglītības iestādes.[14]

Olaines sporta centrs veic novadā esošo sporta objektu (Olaines peldbaseins, Olaines un Jaunolaines skeitparki, Olaines slidotava, Olaines sporta stadioni (pie Olaines 1. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Jaunolainē), Olaines Sporta nams un Jaunolaines Sporta nams) apsaimniekošanu un tautas sporta aktivitāšu organizēšanu.[15]

Olainē atrodas katoļu un pareizticīgo baznīca. Jaunolainē — luterāņu baznīca.

Ievērojami novadnieki

labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu