Olaines novads

Olaines novads
	Olaines novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Olaine
Kopējā platība:	308,7 km2
• Sauszeme:	297,1 km2
• Ūdens:	11,5 km2
Iedzīvotāji (2024):	20 658
Blīvums (2024):	69,5 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Andris Bergs (LSDSP)
Teritoriālās; vienības:	Olaine; Olaines pagasts
Mājaslapa:	www.olaine.lv
	Olaines novads Vikikrātuvē

Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts. Robežojas ziemeļos ar Rīgas pilsētu un Mārupes novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Bauskas novadu un austrumos ar Ķekavas novadu.

Daba

Olaines novads atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Derīgie izrakteņi: saldūdens kaļķi (Baložu atradne), kūdra (Cenas tīrelis, Medema purvs).^[3] Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē augšdevona frānas stāva nogulumi.^[4]

Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.^[4]

Upes

Novadu šķērso Lielupes pieteka Misa, kuras baseina pietekas (Apšukalnu kanāls, Olainīte, Pupla, Cena, Medaine, Skujupīte, Smedruklu grāvis, Spulle, Stiebrāju grāvis, Vāciešu Liekņas kanāls) veido lielāko upju tīkla daļu. Dienvidaustrumos Iecavas baseinā ietilpst Ežupe, Jāņupe, Mellupe, Putrupīte, Vecā Ežupe, Vecā Jāņupe.^[5]

Ezeri

Lielu ezeru novadā nav, no esošajiem lielākie ir Līdumu karjers (22 ha), Stūnīšu ezers (20 ha), Melnais ezers (6 ha), Vīntapu ezeri (5 ha), Mežezers (3 ha).^[5]

Vēsture

Olaines luterāņu baznīca un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte)

Olaines luterāņu baznīca un vecais pagasta nams (pirms 1915)

Tagadējā Olaines novada dienvidu robežu ar zemgaļu zemēm 1226. gadā iezīmēja Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms, kurš Rīgas pilsētai piešķīra savu pārvaldes apgabalu jeb marku (latīņu: marchia). Robeža ar Zemgales bīskapijas (1226—1251) zemēm no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes pāri purviem taisni līdz vietai, kur Lielupē ietecēja Gātes upe, kas to savienoja ar Babītes ezeru.^[6]

1828. gadā minēts, ka Olaine bija muiža Rīgas patrimoniālā apgabala Katlakalna draudzes novadā. Saskaņā ar 1860. gada Vidzemes guberņas zemnieku likumiem Rīgas pilsēta 19. gadsimta otrajā pusē 68% no savu muižu zemes pārdeva zemnieku saimniecībām. 19. gadsimta nogalē uzcēla veco Olaines pagastmāju, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. 1922. gadā noteica Rīgas pilsētas administratīvās robežas un Olaines apkārtne vairs nebija tieši pakļauta Rīgas pilsētas, bet gan Rīgas apriņķa pašvaldībai.

1932. gadā atklāja jauno pagastnamu ar lielu skatītāju zāli pēc arhitekta Eižena Ādamsa projekta. 1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķi likvidēja un Olaines apkārtnes teritoriju iekļāva Rīgas rajonā.^[7] 1962. gadā gandrīz klajā vietā sākās Olaines pilsētas celtniecība, un uz 1967. gada decembri tajā bija 3,3 tūkstoši iedzīvotāju, ķīmiskās rūpniecības un kūdras ieguves uzņēmumi.^[8] Olaines pagastnama (ciema padomes nama) celtne Jaunolainē nodega 1977. gada 20. janvārī pārkurinātas krāsns dēļ.^[9] 2009. gadā tika izveidot Olaines novads, apvienojot Olaines pagastu un pilsētu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Olaines pagastam pievienoja daļu Ķekavas novada Ķekavas pagasta, lai apvienotu lielāko Olaines pagasta daļu un Jāņupes ciema pieguļošo teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Novadā ietilpst Olaines pilsēta un Olaines pagasts ar ciemiem — Apšukalni, Blijas, Dāvi, Damradi, Grēnes, Galiņi, Ezītis, Ielejas, Jaunolaine, Jāņupe, Kalmes, Klāvi, Medemciems, Pārolaine, Pēternieki, Rājumi, Stīpnieki, Stūnīši, Vaivadi, Virši.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	1 717	—
1959	5 970	+5.33%
1959	9 374	+inf%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1967	13 474	+4.64%
1979	18 226	+2.55%
1989	20 545	+1.20%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	18 618	−0.89%
2011	20 116	+0.71%
2021	19 864	−0.13%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Olaines novada ciemu uzskaitījums


N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[5]
1.	Olaine	Pilsēta	—	10 184
2.	Jaunolaine	Ciems	Olaines	3707
3.	Medemciems	Ciems	Olaines	1876
4.	Jāņupe	Ciems	Olaines	1271
5.	Stūnīši	Ciems	Olaines	1255
6.	Pārolaine	Ciems	Olaines	539
7.	Virši	Ciems	Olaines	442
8.	Grēnes	Ciems	Olaines	439
9.	Vaivadi	Ciems	Olaines	314
10.	Stīpnieki	Ciems	Olaines	312

Nacionālais sastāvs

Olaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[11]

Latvieši (9675)			47.2%
Krievi (7207)			35.1%
Baltkrievi (1018)			5.0%
Ukraiņi (687)			3.4%
Poļi (466)			2.3%
Lietuvieši (205)			1.0%
Ebreji (29)			0.1%
Čigāni (27)			0.1%
Igauņi (11)			0.1%
Cita un neizvēlēta (1180)			5.8%

Pēc valstiskās piederības 2020. gadā^[12]

Latvijas pilsoņi: 15 754 (75,9%)
Latvijas nepilsoņi: 4002 (19,3%)
Citu valstu pilsoņi: 996 (4,8%)

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas

Novada pašpārvaldes augstākā institūcija ir Olaines novada dome. Olaines novada domes priekšsēdētājs kopš 2013. gada jūnija ir LSDSP biedrs Andris Bergs.

Tautsaimniecība

Izglītība

Olaines novadā ir 11 izglītības iestādes.^[13]

Olaines 1. vidusskola
- Olaines 1.vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola
Olaines 2. vidusskola
Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža
Olaines Mūzikas un mākslas skola
Pirmsskolas izglītības iestādes "Dzērvenīte", "Zīle" un "Magonīte"
Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
Privātā pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
Olaines pieaugušo izglītības centrs

Sports

Olaines sporta centrs veic novadā esošo sporta objektu (Olaines peldbaseins, Olaines un Jaunolaines skeitparki, Olaines slidotava, Olaines sporta stadioni (pie Olaines 1. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Jaunolainē), Olaines Sporta nams un Jaunolaines Sporta nams) apsaimniekošanu un tautas sporta aktivitāšu organizēšanu.^[14]