Piedrujas pagasts
Piedrujas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Daugavas labajā krastā Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Indras, Kalniešu un Kaplavas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu.
| Piedrujas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Piedruja |
| Kopējā platība:[1] | 64,8 km2 |
| • Sauszeme: | 61,7 km2 |
| • Ūdens: | 3,1 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 359 |
| Blīvums (2022): | 5,8 iedz./km2 |
 Piedrujas pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Atrodas Latgales augstienes dienvidu malā, lielāko daļu aizņem Augšzemes pazeminājums, ziemeļrietumu malā — Dagdas pauguraine. Augstākā vieta pagastā — Ostrovokas kalns pagasta ziemeļrietumos — 159,6 m vjl. Iespaidīgākais un galvenais dabas elements pagastā ir varenā Daugavas ieleja ar terasēm un pieteku gravām.
HidrogrāfijaLabot
Upes:
Ezeri: Pagastā vairāki nelieli ezeri:
- Makņu ezers (6,4 ha)
- Kaloda (6 ha)
VēstureLabot
Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) pagasts (Придруйская) un daļa Suškovas pagasta (Сушковская; baltkrievu: Сушкі), kas arī tika piedalīta pagastam, no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.[4]
MuižasLabot
Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Piedrujas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās[5]:
- Baļbinovas muiža (499 ha) — 53 vienībās,
- Marku muiža ar Pugačova foļvarku (487 ha) — 36 vienībās,
- Voiceļevas muiža (454 ha) — 36 vienībās,
- Saveiku muiža (316 ha) — 15 vienībās,
- Kuļbovas muiža ar Grigu foļvarku (288 ha) — 17 vienībās,
- Dvorčānu muiža (234 ha) — 8 vienībās,
- Ogorodu muiža (214 ha) — 8 vienībās,
- Pundu foļvarks (130 ha) — 3 vienībās,
- Polujevas foļvarks (111 ha) — 16 vienībās,
- Piedrujas muiža (72 ha) — 163 vienībās,
- Indras muiža (54 ha) — 123 vienībās,
- Pelšu muiža (32 ha) — 2 vienībās,
- Domopoles foļvarks (27 ha) — 5 vienībās,
Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Piedrujas pagasta teritorijā atrodas bijušās Piedrujas muižas, Dvorčānu muižas un Marku muižas centri.[6]
1935. gadā Daugavpils apriņķa Piedrujas pagasta platība bija 164,86 km² un tajā dzīvoja 6793 iedzīvotāji.[7] 1939. gadā to pārdēvēja par Indras pagastu.[8]
Teritoriālās izmaiņasLabot
1945. gadā Indras pagastā izveidoja Dvorčānu, Indras, Ķeļavas, Kuzmiņu, Piedrujas un Voicuļevas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Piedrujas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dvorčānu ciemu.[9]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Piedrujas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā. Tagadējais Piedrujas pagasts aizņem bijušā Piedrujas (Indras) pagasta dienvidu daļu.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Piedruja (pagasta centrs), Aleksandrova, Lupandi.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Archived 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 125.lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 31989.—31990. sleja. Rīga, 1937.—1938. gads
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092.—28097. sleja. Rīga, 1936. gads
- ↑ M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
- ↑ Valdības Vēstnesis Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939.gada 21.jūlijs
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |