Atvērt galveno izvēlni

Vecpiebalgas pagasts ir pagasts Vidzemē, kas ietilpst Vecpiebalgas novadā un atrodas tā vidienē. Robežojas ar Vecpiebalgas novada Inešu, Kaives, Taurenes pagastiem kā arī Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastiem un Madonas novada Liezēres pagastu. Pagasta un novada centrs ir Vecpiebalga.

Vecpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas pagasts LocMap.png
Vecpiebalgas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Vecpiebalgas novads
Centrs: Vecpiebalga
Platība: 110,2 km2
Iedzīvotāji (2016): 1458[1]
Blīvums: 13.2 iedz./km2
Mājaslapa: www.vecpiebalga.lv
Vecpiebalgas pagasts Vikikrātuvē

Satura rādītājs

DabaLabot

Vecpiebalgas pagasts atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir ieļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.

HidrogrāfijaLabot

UpesLabot

Dzērvīte, Gailīšupīte, Gauja, Gaujiņa, Ogre, Tulija.

EzeriLabot

Alauksts, Gailītis, Tauns, Zobols.

VēstureLabot

1935. gadā Vecpiebalgas pagasta platība bija 187,6 km² un tajā bija 3766 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Vecpiebalgas, Alauksta, Ineša un Jaudzumu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vecpiebalgas ciemam 1954. gadā pievienoja Alauksta ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pagastu kopā ar četrām citām apkārtējām pašvaldībām apvienoja Vecpiebalgas novadā.

PieminekļiLabot

Valsts nozīmesLabot

  • Saiešanas nams "Cepļos"[4]
  • Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"
  • "Saulrieti" (K.Skalbes muzejs)
  • Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems
  • "Jauncelmu" dzīvojamā māja
  • Zemnieku - amatnieku sētas "Virolvēveri", "Vecvēveri", "Streinvēveri", "Mazvēveri", "Lielvēveri", "Lejasvēveri", "Kalnvēveri" un "Jaunvēveri"
  • Vecpiebalgas viduslaiku pils
  • Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
  • Zēniņu, Tašķēnu, Saulgožu, Raskumu, Lejasģibuļu un Jaunvīļumu senkapi
  • Cepļu apmetne I,II
  • Rakstnieku R. un M.Kaudzīšu dzīves un darba vieta
  • Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas

Vietējas nozīmesLabot

  • Silakrogs

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Aļmi, Augstlīči, Baltaci, Beitēni, Brekti, Cepļi, Gulbji, Ģibuļi, Kabulēni, Kriemeļi, Kūrēni, Kurmji, Ķāķi, Lībieši, Ļūdiņi, Meirēni, Mūrnieki, Purgaiļi, Ragaiņi, Roznēni, Smetes, Spuldzēni, Staņaudi, Tašķēni, Tomuļi, Vecpiebalga, Veļķumuiža, Vēveri, Vīndedzes, Zeikari, Zēniņi.

Ievērojamas personībasLabot

  • Jānis Ozols (1859—1906), latviešu grāmatizdevējs.
  • Hermanis Albats (1879—1942), latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis. Latvijas ārlietu ministrs.
  • Antons Austriņš (1884—1934), latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.
  • Harijs Avens (1910—1976), latviešu aktieris.
  • Pēteris Avens (1882—1951), latviešu strēlnieku un Sarkanās armijas virsnieks.
  • Jānis Breikšs (1887—1965), latviešu jurists, politiķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks. 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.
  • Jēkabs Dārznieks (1873—1927), Latvijas politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latviešu zemnieku savienības biedrs.
  • Lilija Dzene (1929—2010), Latvijas teātru vēsturniece, kritiķe un rakstniece, doktore, emeritētā zinātniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.
  • Matīss Kaudzīte (1848—1926), latviešu rakstnieks un skolotājs.
  • Reinis Kaudzīte (1839—1920), latviešu rakstnieks un skolotājs.
  • Aleksandrs Kiršteins (dz. 1948), latviešu arhitekts un politiķis. Augstākās Padomes un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
  • Mārtiņš Lācis (1888—1938), īstajā vārdā Jānis Sudrabs, bija latviešu izcelsmes padomju revolucionārs un rakstnieks.
  • Jānis Pupurs (1901—1977), Rīgas lielvecākais Kirhenšteina valdības laikā 1940. gadā. Latvijas PSR Tautas komisāru padomes tirdzniecības tautas komisārs.
  • Pauls Putniņš (dz. 1937), latviešu dramaturgs, publicists, politiķis.
  • Jānis Roze (1878—1942), latviešu grāmatizdevējs.
  • Fridrihs Rubenis (1902—1945), Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
  • Kārlis Skalbe (1879—1945), latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
  • Eduards Šīrons (1893—1964), latviešu tautsaimnieks. LVU Ekonomikas fakultātes dekāns (1945—1947).

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

SportsLabot

Vecpiebalgas pagastā norisinās tradicionālais ikgadējais tautas slēpojums "Apkārt Alaukstam". Slēpojums notiek jau kopš 1984. gada un katru gadu pulcē gandrīz 1000 distanču slēpotāju.

AtsaucesLabot

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot