Vecpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas pagasts ir pagasts Vidzemē, kas ietilpst Cēsu novadā. Robežojas ar Cēsu novada Inešu, Kaives, Taurenes, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu un Madonas novada Liezēres pagastu. Pagasta centrs ir Vecpiebalga.
| Vecpiebalgas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Cēsu novads | |||
| Centrs: | Vecpiebalga | |||
| Kopējā platība:[1] | 110,1 km2 | |||
| • Sauszeme: | 99,1 km2 | |||
| • Ūdens: | 11,1 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 264 | |||
| Blīvums (2022): | 12,8 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Vecpiebalgas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
Vecpiebalgas pagasts atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir ieļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Dzērvīte, Gailīšupīte, Gauja, Gaujiņa, Ogre, Tulija.
EzeriLabot
VēstureLabot
1935. gadā Vecpiebalgas pagasta platība bija 187,6 km² un tajā bija 3766 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Vecpiebalgas, Alauksta, Ineša un Jaudzumu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vecpiebalgas ciemam 1954. gadā pievienoja Alauksta ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.[5]
2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pagastu kopā ar četrām citām apkārtējām pašvaldībām apvienoja Vecpiebalgas novadā, bet 2021. gadā Vecpiebalgas novads tika iekļauts Cēsu novadā.
PieminekļiLabot
Valsts nozīmesLabot
- Saiešanas nams "Cepļos"[6]
- Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"
- "Saulrieti" (K.Skalbes muzejs)
- Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems
- "Jauncelmu" dzīvojamā māja
- Zemnieku — amatnieku sētas "Virolvēveri", "Vecvēveri", "Streinvēveri", "Mazvēveri", "Lielvēveri", "Lejasvēveri", "Kalnvēveri" un "Jaunvēveri"
- Vecpiebalgas viduslaiku pils
- Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
- Zēniņu, Tašķēnu, Saulgožu, Raskumu, Lejasģibuļu un Jaunvīļumu senkapi
- Cepļu apmetne I,II
- Rakstnieku R. un M. Kaudzīšu dzīves un darba vieta
- Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas
Vietējas nozīmesLabot
- Silakrogs
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Aļmi, Augstlīči, Baltaci, Beitēni, Brekti, Cepļi, Gulbji, Ģibuļi, Kabulēni, Kriemeļi, Kūrēni, Kurmji, Ķāķi, Lībieši, Ļūdiņi, Meirēni, Mūrnieki, Purgaiļi, Ragaiņi, Roznēni, Smetes, Spuldzēni, Staņaudi, Tašķēni, Tomuļi, Vecpiebalga, Veļķumuiža, Vēveri, Vīndedzes, Zeikari, Zēniņi.
Ievērojamas personībasLabot
- Hermanis Albats (1879—1942), jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis. Latvijas ārlietu ministrs.
- Jānis Andriksons (1912—1967), latviešu ātrslidotājs un hokejists.
- Antons Austriņš (1884—1934), skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.
- Harijs Avens (1910—1976), aktieris.
- Pēteris Avens (1882—1951), strēlnieku un Sarkanās armijas virsnieks.
- Jānis Breikšs (1887—1965), jurists, politiķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks. 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.
- Jēkabs Dārznieks (1873—1927), politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latviešu zemnieku savienības biedrs.
- Lilija Dzene (1929—2010), teātra vēsturniece, kritiķe un rakstniece
- Matīss Kaudzīte (1848—1926), rakstnieks un skolotājs.
- Reinis Kaudzīte (1839—1920), rakstnieks un skolotājs.
- Aleksandrs Kiršteins (1948), arhitekts un politiķis.
- Mārtiņš Lācis (1888—1938), revolucionārs un rakstnieks
- Jānis Ozols (1859—1906), grāmatizdevējs.
- Jānis Pupurs (1901—1977), Rīgas lielvecākais
- Pauls Putniņš (1937—2018), dramaturgs, publicists, politiķis.
- Jānis Roze (1878—1942), grāmatizdevējs.
- Fridrihs Rubenis (1902—1945), virsnieks.
- Kārlis Skalbe (1879—1945), dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
- Jānis Skuja (1886—1983), ārsts
- Eduards Šīrons (1893—1964), tautsaimnieks.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Vecpiebalgas pagastā norisinās tradicionālais ikgadējais tautas slēpojums "Apkārt Alaukstam". Slēpojums notiek jau kopš 1984. gada un katru gadu pulcē gandrīz 1000 distanču slēpotāju.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
Skatīt arīLabot
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |