Vecpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas pagasts ir pagasts Vidzemē, kas ietilpst Cēsu novadā. Robežojas ar Cēsu novada Inešu, Kaives, Taurenes, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu un Madonas novada Liezēres pagastu. Pagasta centrs ir Vecpiebalga.
| Vecpiebalgas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Cēsu novads | |||
| Centrs: | Vecpiebalga | |||
| Kopējā platība:[1] | 110,1 km2 | |||
| • Sauszeme: | 99,1 km2 | |||
| • Ūdens: | 11,1 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 264 | |||
| Blīvums (2022): | 12,8 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Vecpiebalgas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba Labot
Vecpiebalgas pagasts atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir ieļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Dzērvīte, Gailīšupīte, Gauja, Gaujiņa, Ogre, Tulija.
Ezeri Labot
Vēsture Labot
1935. gadā Vecpiebalgas pagasta platība bija 187,6 km² un tajā bija 3766 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Vecpiebalgas, Alauksta, Ineša un Jaudzumu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vecpiebalgas ciemam 1954. gadā pievienoja Alauksta ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.[5]
2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pagastu kopā ar četrām citām apkārtējām pašvaldībām apvienoja Vecpiebalgas novadā, bet 2021. gadā Vecpiebalgas novads tika iekļauts Cēsu novadā.
Pieminekļi Labot
Valsts nozīmes Labot
- Saiešanas nams "Cepļos"[6]
- Rakstnieka Kārļa Skalbes dzīves vieta un muzejs "Saulrieti"
- Zemnieku-amatnieku sētu grupa Vēveru ciems ar sētām "Virolvēveri", "Vecvēveri", "Streinvēveri", "Mazvēveri", "Lielvēveri", "Lejasvēveri", "Kalnvēveri" un "Jaunvēveri"
- "Jauncelmu" dzīvojamā māja
- Vecpiebalgas viduslaiku pils
- Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
- Zēniņu, Tašķēnu, Saulgožu, Raskumu, Lejasģibuļu un Jaunvīļumu senkapi
- Cepļu apmetne I,II
- Rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu dzīves un darba vieta un muzejs "Kalna Kaibēni"
- Rakstnieka Aantona Austriņa dzimtās mājas
Vietējas nozīmes Labot
- Silakrogs
Iedzīvotāji Labot
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas Labot
Aļmi, Augstlīči, Baltaci, Beitēni, Brekti, Cepļi, Gulbji, Ģibuļi, Kabulēni, Kriemeļi, Kūrēni, Kurmji, Ķāķi, Lībieši, Ļūdiņi, Meirēni, Mūrnieki, Purgaiļi, Ragaiņi, Roznēni, Smetes, Spuldzēni, Staņaudi, Tašķēni, Tomuļi, Vecpiebalga, Veļķumuiža, Vēveri, Vīndedzes, Zeikari, Zēniņi.
Ievērojamas personības Labot
- Hermanis Albats (1879—1942), jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis. Latvijas ārlietu ministrs.
- Jānis Andriksons (1912—1967), latviešu ātrslidotājs un hokejists.
- Antons Austriņš (1884—1934), skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.
- Harijs Avens (1910—1976), aktieris.
- Pēteris Avens (1882—1951), strēlnieku un Sarkanās armijas virsnieks.
- Jānis Breikšs (1887—1965), jurists, politiķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks. 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.
- Teodors Breikšs (1855—1922), skolotājs un sabiedriskais darbinieks.
- Jēkabs Dārznieks (1873—1927), politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latviešu zemnieku savienības biedrs.
- Lilija Dzene (1929—2010), teātra vēsturniece, kritiķe un rakstniece
- Matīss Kaudzīte (1848—1926), rakstnieks un skolotājs.
- Reinis Kaudzīte (1839—1920), rakstnieks un skolotājs.
- Aleksandrs Kiršteins (1948), arhitekts un politiķis.
- Mārtiņš Lācis (1888—1938), revolucionārs un rakstnieks
- Jānis Ozols (1859—1906), grāmatizdevējs.
- Jānis Pupurs (1901—1977), Rīgas lielvecākais
- Pauls Putniņš (1937—2018), dramaturgs, publicists, politiķis.
- Jānis Roze (1878—1942), grāmatizdevējs.
- Fridrihs Rubenis (1902—1945), virsnieks.
- Kārlis Skalbe (1879—1945), dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
- Jānis Skuja (1886—1983), ārsts
- Eduards Šīrons (1893—1964), tautsaimnieks.
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports Labot
Vecpiebalgas pagastā norisinās tradicionālais ikgadējais tautas slēpojums "Apkārt Alaukstam". Slēpojums notiek jau kopš 1984. gada un katru gadu pulcē gandrīz 1000 distanču slēpotāju.
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Skatīt arī Labot
Ārējās saites Labot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |