Liepnas pagasts
Liepnas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastiem, Balvu novada Vīksnas un Žīguru pagastiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru un Palkinas rajoniem.
| Liepnas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Alūksnes novads |
| Centrs: | Liepna |
| Kopējā platība:[1] | 280,6 km2 |
| • Sauszeme: | 275,9 km2 |
| • Ūdens: | 4,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 580 |
| Blīvums (2024): | 2,1 iedz./km2 |
| Domes priekšsēdētājs: | Ilze Paia |
 Liepnas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuBērzupīte, Liepna, Medņusala, Pērdeja, Saidupe, Vārupka, Voroža.
Ezeri
labot šo sadaļuLiepnicas ezers, Lielais Jūdiņu ezers, Mazais Jūdiņu ezers, Rutku ezers, Apses ezers.
Vēsture
labot šo sadaļuLiepnas pagasts izveidots 1919. gadā no Viļakas pagasta[4] Liepnas, Franciskopoles (Francipoles), Katlešu un Kūdupes muižu teritorijām.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Liepnas muižu 1674 ha platībā sadalīja 157 vienībās, Franciskopoles muižu 1695 ha platībā sadalīja 97 vienībās, Katlešu muižu 1529 ha platībā sadalīja 90 vienībās. Kūdupes—Liepājas muižu 239 ha platībā sadalīja 11 vienībās, Kūdupes—Ozolu muižu 774 ha platībā sadalīja 77 vienībās, bet Kūdupes centru 426 ha platībā sadalīja 37 vienībās. Pagasta iedzīvotāji piederēja pie Liepnas, Kupravas un Kūdupes katoļu draudzēm, kā arī pie Liepnas pareizticīgo un Liepnas luterāņu draudzēm.[5] 1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagasta platība bija 324,45 km² un tajā dzīvoja 4768 iedzīvotāji.[6]
1945. gadā pagastā izveidoja Bērziņu, Doktu, Kupravas, Liepnas un Surikovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Liepnas ciems ietilpa Viļakas apriņķī un Abrenes (1949—1959), Alūksnes (1959—1962; pēc 1967. gada) un Balvu (1962—1967) rajonos. 1951. gadā Liepnas ciemam pievienoja likvidētos Bērziņu un Surikovas ciemus, 1954. gadā — likvidēto Doktu ciemu. 1959. gadā pievienoja likvidētā Kupravas ciema kolhoza «Pobeda» teritoriju, kuru gan 1960. gadā pievienoja Nikolajevas ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepnas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Kultūras mantojums
labot šo sadaļuKultūras pieminekļi
labot šo sadaļu- Nr. 193.: Kudinavas senkapi Kudinavā pie Podniekiem
- Nr. 194.: Franciskopoles senkapi (Vecie kapi) pie Franciskopoles
- Nr. 195.: Purnavas senkapi (Kara kapi, Franču kapi) Purnavā pie Asariem
- Nr. 2793.: Liepnas (Zendiku) kapliča (1785— 1800)
- Nr. 2794.: Liepnas muižas brūzis Liepnā (19./20. gs.)
- Nr. 2795., 2944.—2946.: Liepnas luterāņu baznīca (1935—1937) — altāris, kancele, soli
- Nr. 2796.: Liepnas pareizticīgo baznīca (19. gs. 2. p.)[8]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu| gads | iedzīvotāju skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | ebreji | igauņi | vācieši | un citi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1897 | 2300 | ||||||||||
| 1925 | 4168 | 3658 | 250 | 0 | nez. | 58 | 16 | 7 | 167 | 9 | 3 |
| 1930 | 4405 | 3800 | 343 | 47 | nez. | 55 | 13 | 21 | 122 | 4 | 0 |
| 1935 | 4768 | 4046 | 433 | 63 | nez. | 64 | 9 | 18 | 131 | 3 | 1 |
| 1959 | 2753 | ||||||||||
| 1967 | 2378 | ||||||||||
| 1979 | 1589 | 1397 | 164 | 3 | 3 | 2 | 8 | nez. | nez. | nez. | 12 |
| 1989 | 1427 | 1224 | 160 | 3 | 19 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 21 |
| 2000 | 1246 | 1108 | 110 | 0 | 12 | 3 | 7 | 1 | 2 | nez. | 3 |
| 2011 | 914 | 828 | 69 | 1 | 4 | 2 | 4 |
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Liepna (pagasta centrs), Adamova, Aizgārša, Aizupe, Bērzupe, Briežudārzs, Demšas, Doktas, Gornasti, Kalvene, Kruti, Kudinava, Mežarija, Polsas, Prēduļeva, Purnava, Saides, Sils, Sprinduļi, Strauti, Surikava.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1919. gada 5. septembris
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XII sējuma 24154-24156 slejas. Rīga: 1935.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |