Valdemārpils

pilsēta Latvijā

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā Sasmakas ezera rietumu krastā. Tās agrākais nosaukums līdz 1926. gadam bija Sasmaka.

Valdemārpils
pilsēta
Lielā iela Valdemārpilī
Lielā iela Valdemārpilī
Karogs: Valdemārpils
Karogs
Ģerbonis: Valdemārpils
Ģerbonis
Valdemārpils (Latvija)
Valdemārpils
Valdemārpils
Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E / 57.37056; 22.59194Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E / 57.37056; 22.59194
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
Sasmaka
Platība[1]
 • Kopējā 3,8 km2
 • sauszeme 3,8 km2
 • ūdens 0,0 km2
Iedzīvotāji (2022)[2]
 • kopā 1 129
 • blīvums 296,3 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3260
Mājaslapa www.valdemarpils.lv
Valdemārpils Vikikrātuvē

Nosaukuma cilmeLabot

Valdemārpils nosaukta jaunlatviešu kustības ideologa Krišjāņa Valdemāra (1825—1891) vārdā, kurš dzimis Ārlavas pagastā un jaunībā strādājis par privātskolotāju Sasmakas miestā. Sasmakas vārds cēlies no blakus esošā ezera nosaukuma[nepieciešama atsauce] un lietots dažādos veidos (Sansmagen, Sassmaggen, Sassmaken, Saßmacken). Savukārt Sasmakas ezera nosaukums, iespējams, cēlies no sašaurinājuma tā vidusdaļā, kuram mūsdienas pāri pārbūvēts satiksmes ceļa tilts.

VēstureLabot

Valdemārpils izveidojusies pie Dupurkalna pilskalna (47 m) senā līvu Ārlavas pilsnovada teritorijā, ko 11.—13. gadsimtā bija pakļāvuši kurši. Par šis vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās "velna laivas" pilsētas apkārtnē. Līdz 13. gadsimtam Ārlavas pilsnovads (Arowelle) piederēja pie Vanemas zemes un pieminēts 1231. gada līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu.

Sasmakas (Sansmagen) vārds pirmo reizi rakstos minēts 1582. gada nodevu sarakstos, 1644. gadā Sasmaka ieguva brīvciema statusu. 1656. gadā hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu un Sasmakas ciemam piešķīra miesta tiesības. Lielā Ziemeļu kara laikā sākušās Lielā mēra epidēmijas laikā 1710.—1711. gadā nomira liela daļa no tā iedzīvotājiem. 1834. gadā Kurzemes guberņas administrācija ciemam atkal piešķīra miesta statusu, 19. gadsimta beigās blakus luterāņu baznīcai bija arī ebreju sinagoga un pareizticīgo baznīca (celta 1887.—1889. gados). 1894. gadā Sasmaka ieguva pašpārvaldes tiesības.

1917. gadā Sasmakai piešķīra pilsētas tiesības. 1916.—1917. gadā caur Valdemārpili uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru Valdgale-Roja. 1926. gadā Sasmaku pārdēvēja par Valdemārpili. 1941. gada vasarā, Latvijas vācu okupācijas laikā, latviešu pašaizsardzības vienības pēc nacistu pavēles nogalināja pilsētas visus 150 ebrejus.[4]

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

gads 1582 1628 1863 1881 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 1997 2011
iedz. skaits ~100 ~200 1423 1774 1833 959 1064 1130 1135 1147 1078 1290 1581 1379 1240

TautībaLabot

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji vācieši igauņi pārējie
1863* 1423 117 0 0 0 0 0 1182 124 0 0
1881* 1774 423 0 0 0 0 0 1197 154 0 0
1925 1064 879 10 0 0 0 0 156 13 5 1
1930 1130 933 17 3 0 1 0 161 8 7 0
1935 1135 930 7 0 nez. 4 0 159 12 2 21
1979 1290 1212 27 14 9 4 7 0 nez. nez. 17
1989 1581 1485 40 10 8 8 15 0 2 1 12
2011 1244 1149 17 7 6 9 8 nez. nez. nez. 48
2022 1129 1051 22 nez. nez. nez. nez. nez. nez. nez. 56
  • Dati par dzimto valodu.

Konfesionālā un reliģiskā piederībaLabot

gads iedzīvotāju skaits luterāņi u.c.protestanti katoļi pareizticīgie vecticībnieki jūdaisti u.c.ticības nezināmi
1863 1423 241 0 0 0 0 1182 0 0
1881 1774 576 0 0 1 0 1197 0 0
1897 1833 833 nez. nez. nez. nez. 899 101 0
1925 1064 823 23 0 59 0 157 0 2
1930 1130 856 36 11 62 4 161 0 0
1935 1135 839 57 19 61 0 159 0 0

Apskates objektiLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot