Valdemārpils

Valdemārpils
Valdemārpils;
	Novada pilsēta
	Lielā iela Valdemārpilī
; Karogs	; Ģerbonis
	Valdemārpils
	Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°EKoordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E
Valsts	Latvija
Novads	Talsu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	Sasmaka
Platība
• Kopējā	3,8 km2
• sauszeme	3,8 km2
• ūdens	0,0 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	1 119
• blīvums	293,7 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3260
Mājaslapa	www.talsunovads.lv/lv
	Valdemārpils Vikikrātuvē

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā Sasmakas ezera rietumu krastā. Tās agrākais nosaukums līdz 1926. gadam bija Sasmaka.

Nosaukuma cilme Labot

Valdemārpils nosaukta jaunlatviešu kustības ideologa Krišjāņa Valdemāra (1825—1891) vārdā, kurš dzimis Ārlavas pagastā un jaunībā strādājis par privātskolotāju Sasmakas miestā. Sasmakas vārds cēlies no blakus esošā ezera nosaukuma^{[nepieciešama atsauce]} un lietots dažādos veidos (Sansmagen, Sassmaggen, Sassmaken, Saßmacken). Savukārt Sasmakas ezera nosaukums, iespējams, cēlies no sašaurinājuma tā vidusdaļā, kuram mūsdienas pāri pārbūvēts satiksmes ceļa tilts.

Vēsture Labot

Pamatraksts: Valdemārpils vēsture

Valdemārpils izveidojusies pie Dupurkalna pilskalna (47 m) senā līvu Ārlavas pilsnovada teritorijā, ko 11.—13. gadsimtā bija pakļāvuši kurši. Par šis vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas muižas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās "velna laivas" pilsētas apkārtnē. Līdz 13. gadsimtam Ārlavas pilsnovads (Arowelle) piederēja pie Vanemas zemes un pieminēts 1231. gada līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu.

Sasmakas (Sansmagen) vārds pirmo reizi rakstos minēts 1582. gada nodevu sarakstos, 1644. gadā Sasmaka ieguva brīvciema statusu. 1656. gadā hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu un Sasmakas ciemam piešķīra miesta tiesības. Lielā Ziemeļu kara laikā sākušās Lielā mēra epidēmijas laikā 1710.—1711. gadā nomira liela daļa no tā iedzīvotājiem. 1834. gadā Kurzemes guberņas administrācija ciemam atkal piešķīra miesta statusu, 19. gadsimta beigās blakus luterāņu baznīcai bija arī ebreju sinagoga un pareizticīgo baznīca (celta 1887.—1889. gados). 1894. gadā Sasmaka ieguva pašpārvaldes tiesības.

1917. gadā Sasmakai piešķīra pilsētas tiesības. 1916.—1917. gadā caur Valdemārpili uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru Valdgale-Roja. 1926. gadā Sasmaku pārdēvēja par Valdemārpili. 1941. gada vasarā, Latvijas vācu okupācijas laikā, latviešu pašaizsardzības vienības pēc nacistu pavēles nogalināja visus 150 pilsētas ebrejus.^[4]

Ģeogrāfija Labot

Valdemārpils atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā Sasmakas ezera rietumu krastā. Pilsēta atrodas uz lēzena paugurgrēdu masīva, kas paceļas līdz 58 m vjl. Ezers aizņem garu un šauru ledāja izspieduma ieplaku, kas iepretī Valdemārpilij sašaurinās tā, ka pāri iet ceļš. Ezera ziemeļu daļu mēdz saukt par Ārlavas ezeru, dienvidu daļu — par Valdemārpils ezeru.^[5]

Valdemārpili ieskauj Ārlavas pagasts. Pilsētu šķērso autoceļš P126 Valdgale-Roja.

Iedzīvotāji Labot

Ap 19. gadsimta vidu Sasmakā bija gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju cik Talsos, no kuriem aptuveni 84% bija ebreji. Tas izskaidrojams ar to, ka Kurzemes hercogistes pilsētās ebrejiem tika atļauts apmesties tikai pēc 1799. gada, kad hercogiste atradās Krievijas impērijas sastāvā. Sasmakā, kas piederēja pie Piltenes apgabala un kam bija brīvciema statuss, ebreji varēja dzīvot jau agrāk.^[6] Ciems turpināja pieaugt līdz Pirmajam pasaules karam, kad tajā bija ap 2000 iedzīvotāju, bet 1920. gadā, kad tam piešķīra pilsētas tiesības, bija atlikuši tikai 959 iedzīvotāji.^[7] Šajā laikā īpaši samazinājās ebreju un vāciešu skaits pilsētā. Pēdējo 100 gadu laikā ledzīvotāju skaits Valdemārpilī ir maz mainījies.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

gads	1582	1628	1863	1881	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011	2021
iedz. skaits	~100	~200	1423	1774	1833	959	1064	1130	1135	1147	1078	1290	1706	1605	1358	1153

Tautība Labot

gads	iedzīvotāju skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	ebreji	vācieši	igauņi	pārējie
1863*	1423	117	0	0	0	0	0	1182	124	0	0
1881*	1774	423	0	0	0	0	0	1197	154	0	0
1925	1064	879	10	0	0	0	0	156	13	5	1
1930	1130	933	17	3	0	1	0	161	8	7	0
1935	1135	930	7	0	nez.	4	0	159	12	2	21
1970	1078	1017	28	7	1	7	7	nez.	nez.	nez.	11
1979	1290	1212	27	14	9	4	7	0	nez.	nez.	17
1989	1581	1485	40	10	8	8	15	0	2	1	12
2000	1605	1513	28	7	9	10	9	nez.	nez.	nez.	29
2011	1244	1149	17	7	6	9	8	nez.	nez.	nez.	48
2021	1153	1068	22	5	2	5	7	nez.	nez.	nez.	44