Liepupes pagasts
Liepupes pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām Rīgas līča krastā. Robežojas ar sava novada Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastiem.
| Liepupes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Limbažu novads | |||
| Centrs: | Mustkalni | |||
| Kopējā platība:[1] | 157,6 km2 | |||
| • Sauszeme: | 155,5 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,0 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 693 | |||
| Blīvums (2024): | 10,9 iedz./km2 | |||
 Liepupes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļu1322. gadā Turaidas pils fogts noteica Liepupes draudzes robežas. 1403. gadā Rīgas arhibīskaps Jānis V draudzes novadu izlēņoja H. Fītinghofam, pēc tam to ieguva Ikšķiļu dzimta, 1467. gadā H. Koskuls, 1490. gadā V. Rozens. Zviedru Vidzemes laikā 1630. gadā to ieguva A. Tīzenhauzens. 1783.-1784. gadā uzcēla tagadējo Liepupes mūra baznīcu. Pēc 1920. gada agrārās reformas Perniģeles muiža tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Liepupes pagasta platība bija 43,2 km² un tajā dzīvoja 776 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liepupes ciema padomi, kuru gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidāciju, atjaunoja. Liepupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Duntes ciemu, 1962. gadā — Tūjas ciemu. 1977. gadā daļu Liepupes ciema teritorijas pievienoja Limbažu un Skultes ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepupes pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Salacgrīvas novadā. 2021. gadā Salacgrīvas novadu iekļāva Limbažu novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Liepupe (576 iedz.), Tūja (328), Jelgavkrasti (156), Tūjasmuiža (117), Mustkalni (100; pagasta centrs), Dunte (75), Prinkas (72), Ķurmrags (22), Lembuži (9).[6]
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Pēteris Šnore (1860—1928), kuģu kapteinis, ar burinieku "Rota" veica transatlantiskos braucienus uz Ameriku (1886), kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru kuģojumā uz Dienvidameriku (1887).
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24157-24159. sleja.
- ↑ OSP
- ↑ JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |