Vidrižu pagasts
Vidrižu pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Skultes un Limbažu pagastiem, Siguldas novada Lēdurgas un Krimuldas pagastiem un Saulkrastu novada Sējas pagastu. Pagasta pārvalde atrodas Gravās.
| Vidrižu pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Limbažu novads | |||
| Centrs: | Gravas | |||
| Kopējā platība:[1] | 102,6 km2 | |||
| • Sauszeme: | 100,4 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,2 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 213 | |||
| Blīvums (2024): | 12,1 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Vidrižu pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes: Igate.
Ezeri: Bīriņu ezers, Višezers.
Vēsture
labot šo sadaļuPagasts (Vidsell, Widdrisch, Widrickshof) pirmoreiz minēts 1582. gada zemes revīzijas dokumentos. 1935. gadā pagasta platība bija 108,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Vidrižu un Gravas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vidrižu ciemam pievienoja Gravas ciemu. 1962. gadā pievienoja Bīriņu ciemu, bet p/s "Skulte" teritoriju pievienoja 1971. gadā pievienoja Skultes ciemam. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Limbažu novadā.
Ģerbonis
labot šo sadaļuČetras zvaigznes, ausekļi, apzīmē četrus Vidrižu pagasta apdzīvotos centrus — Bīriņus, Igati, Vidrižus un Gravas. Smaile simbolizē tiekšanos uz attīstību. Sarkanā krāsa ir saikne ar Vidzemes ģerboni. Sudraba jeb pelēkā krāsa simbolizē zemi, augsni, jo galvenā nodarbošanās Vidrižu pagastā ir lauksaimniecība.[nepieciešama atsauce]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Gravas, Bīriņi, Vidriži, Igate.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Pēteris Ozoliņš (1864—1938), aktieris un Rīgas Latviešu biedrības teātra direktors
- Leons Paegle (1890—1926), skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
- Hugo Legzdiņš (1903—2004), Latvijas Jūras spēku virsnieks, Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" komandieris (1940—1941), vēlāk — pedagogs jūrnieku mācību iestādēs.
- Mārtiņš Nukša (1878‑1942), latviešu politiķis un diplomāts. Latvijas vēstnieks Varšavā (1921—1930), Stokholmā (1930—1933) un Prāgā (1933—1938).
- Austra Skujiņa (1909 - 1932), latviešu dzejniece.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada** PMLP 2020 gada iedzīvotāju statistika
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vidrižu pagasts.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |