Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis (vācu: Wolmarscher Kreis, krievu: Вольмарский уезд, igauņu: Volmarimaa) bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
| Valmieras apriņķis (1783—1949) | ||||
|---|---|---|---|---|
 Valmieras apriņķis 1940. gadā | ||||
|
||||
| Centrs: | Valmiera | |||
| Kopējā platība: | 4624,2 km2 | |||
| Iedzīvotāji (1897):[1] | 112 836 | |||
| Blīvums (1897): | 18.3 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1783. gadā | |||
| Likvidēts: | 1949. gadā | |||
 Valmieras apriņķis Vikikrātuvē
| ||||
Rīgas vietniecības sastāvā
labot šo sadaļu
Valmieras apriņķis tika izveidots pēc 1783. gada teritoriāli administratīvās reformas, to atdalot no Rīgas apriņķa un pievienojot Pērnavas apriņķa dienviddaļu (Salacgrīvas, Mazsalacas un Rūjienas draudzes novadus).
Vidzemes guberņas sastāvā
labot šo sadaļu
Apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Valmiera (Wolmar), pilsēta Limbaži (Lemsal) un 13 draudzes novadi: Alojas draudzes novads (Allendorf), Burtnieku draudzes novads (Burtneck), Dikļu draudzes novads (Dikkeln), Limbažu draudzes novads (Lemsal), Matīšu draudzes novads (Matthäi), Rubenes draudzes novads (Pappendorf), Liepupes draudzes novads (Pernigel), Straupes draudzes novads (Roop), Rūjienas draudzes novads (Rujen), Salacgrīvas draudzes novads (Salis), Mazsalacas draudzes novads, (Salisburg), Umurgas draudzes novads (Ubbenorm), Valmieras draudzes novads (Wolmar).
1913. gadā Valmieras apriņķī bija 56 pagasti un 2 pilsētas:[2]
Pilsētas
- Limbaži (Lemsal)
- Valmiera (Wolmar)
Latvijas Republikas sastāvā
labot šo sadaļu
1919. gadā Stienes-Duntes pagasts tika sadalīts divos patstāvīgos: Stienes pagasts un Duntes pagasts.[6]
1920. gadā viss Plātera pagasts (citos avotos saukts arī par Meizakilas pagastu[7][8]), izņemot dienvidrietumu sektoru ar dzelzceļa līniju, pievienots Igaunijai — (tagad Laatre Abjas pagastā, Viljandi apriņķī).[9]
1920. gadā Mujānu pagasts pārdēvēts par Imantas pagastu.[10]
1921. gadā Pernigeles pagasts pārdēvēts par Liepupes pagastu.[11]
No 1921. gada Raiskuma pagasts nodots Cēsu apriņķa pārvaldījumā.[12]
1924. gadā no Valmieras apriņķa tika atdalīti Lielstraupes pagasts, Mazstraupes pagasts, Rozbeķu pagasts, Stalbes pagasts un Unguru pagasts un piešķirti Cēsu apriņķim. Jaunvāles pagasts un Vecbrenguļu pagasts tika pievienoti Valmieras apriņķim no Valkas apriņķa.[13]
1925. gadā Imantas pagasts atkal pārdēvēts par Mujānu pagastu, Ķirbišu pagasts par Vitrupes pagastu, Koku pagasts par Kokmuižas pagastu, Mūru pagasts par Mūrmuižas pagastu, Puiķeles pagasts par Puikules pagastu, Skulberģu pagasts par Skaņkalnes pagastu, Svejciema pagasts par Svētciema pagastu, Ungurpils pagasts par Alojas pagastu, Umurgas-Sārumu pagasts par Umurgas pagastu, Valtenberģu pagasts par Mazsalacas pagastu, Vecbrenguļu pagasts par Brenguļu pagastu, Vecmuižas pagasts par Tūjas pagastu.[14]
Valmieras apriņķī 1927. gadā atradās 4 pilsētas un 2 miesti, vairāki miesti bez savas pašvaldības un 52 pagasti. Lielākās apdzīvotas vietas Valmieras apriņķi bija: Valmiera, Rūjiena, Matīši, Naukšēni, Mazsalaca, Staicele, Aloja, Ainaži, Salacgrīva un Limbaži.
1933. gadā Arakstu pagastu pievieno Lodes pagastam, bet Mūrmuižas pagastu — Kauguru pagastam (lēmums Vilzēnu pagastu pievienot Braslavas pagastam atlikts).[15][16]
1939. gadā Kokmuižas pagasts pārdēvēts par Kocēnu pagastu.[17]
Valmieras apriņķis bija 4624,2 km2 liels.[18] Tas robežojās ar Valkas apriņķi, Cēsu apriņķi un Rīgas apriņķi Latvijā un Pērnavas un Vīlandes apriņķiem Igaunijā.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļu
1940. gada sākumā Valmieras apriņķī bija 6 pilsētas un 50 pagasti:[20]
|
Pilsētas |
Pagasti |
|
|
|
Latvijas PSR sastāvā
labot šo sadaļu
1947. gada 16.oktobrī no Valmieras apriņķa tika atdalīts Limbažu apriņķis. 1949. gada 31. decembrī Valmieras apriņķis tika likvidēts, tā teritoriju iekļāva Rūjienas un Valmieras rajonos.[21]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=21.
- ↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
- ↑ Citos avotos saukts par Meizakilas pagastu
- ↑ Vēlāk Vecmuižas pagasts
- ↑ Vēlāk Salacas pagasts
- ↑ Apstiprinati pagasti Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1919.gada 27.septembris
- ↑ R.Greitjāne. Vidzemes bezzemnieku padomju darbība. 1986. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 181.lpp.
- ↑ E. Andersons. Latvijas vēsture.1914—1920. 1967
- ↑ Austra Mieriņa. — Latvijas valsts robežas (1918—1940). - Latvijas zemju robežas 1000 gados. R., 1999.
- ↑ Valdības Vēstnesis. — 1920.gada 30.septembris
- ↑ Valdības Vēstnesis — 1921.gada 1.septembris
- ↑ Latvijas Sargs Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1920.gada 10.decembris
- ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
- ↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
- ↑ Latvijas Kareivis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1933.gada 25.janvāris
- ↑ Latvijas Kareivis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1933.gada 31.marts
- ↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1939.gada 30.decembris
- ↑ «Valmieras apriņķis. 1937.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 8. martā.
- ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"