Durbes pagasts

pagasts Dienvidkurzemes novadā

Durbes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē Durbes ezera austrumu krastā. Robežojas ar sava novada Tadaiķu, Dunalkas, Vecpils, Bunkas pagastiem un Durbes pilsētu.

Durbes pagasts
Novads: Dienvidkurzemes novads
Centrs: Durbe
Kopējā platība:[1] 73,2 km2
 • Sauszeme: 67,4 km2
 • Ūdens: 5,8 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 352
Blīvums (2023): 5,2 iedz./km2
Durbes pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Kalējupīte, Lāņupe, Plūģupīte, Rasūte, Trumpe.

Ezeri labot šo sadaļu

Durbes ezers

Vēsture labot šo sadaļu

Mūsdienu Durbes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ligutes muiža (Gut Ligutten, Līguti), Padones muiža (Gut Padohnen).

1935. gadā Durbes pagasta platība bija 64,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Durbes un Padones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Durbes ciemam pievienoja Padones ciemu, bet 1956. gadā Durbes ciemu reorganizēja par Durbes pilsētas lauku teritoriju. 2000. gadā Durbes pilsēta ar lauku teritoriju apvienojās ar Tadaiķu pagastu, izveidojot Durbes novadu.[4] 2009. gada administratīvi teritoriālajā reformā Durbes lauku teritorija tika izdalīta par atsevišķu administratīvo teritoriju novada sastāvā, bet 2010. gada sākumā pārdēvēta par Durbes pagastu. 2021. gadā Durbes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.

Pieminekļi labot šo sadaļu

  • Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta[5]
  • Dižprāmu un Dīru senkapi

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

ar Durbes pilsētu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 850—    
19591 908+3.1%
19651 900−0.4%
GadsIedz.±%
19791 494−21.4%
19891 532+2.5%
20001 339−12.6%
GadsIedz.±%
2011973−27.3%
2021879−9.7%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Līguti, Prāmciems, Krupmuiža, Padones skola.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

  • Jēkabs Alksnis (1870—1957), ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930-1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
  • Oto Kārkliņš (1884–1939/1942), latviešu marksists un revolucionārs. Vidzemes Zemes padomes valdes priekšsēdis (1917), Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) pirmais priekšēdis (1917), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919).

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu