Durbes pagasts
Durbes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē Durbes ezera austrumu krastā. Robežojas ar sava novada Tadaiķu, Dunalkas, Vecpils, Bunkas pagastiem un Durbes pilsētu.
Durbes pagasts | |
---|---|
![]() | |
Novads: | Dienvidkurzemes novads |
Centrs: | Durbe |
Kopējā platība:[1] | 73,2 km2 |
• Sauszeme: | 67,4 km2 |
• Ūdens: | 5,8 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 370 |
Blīvums (2022): | 5,5 iedz./km2 |
![]() |
Daba Labot
Hidrogrāfija Labot
Upes Labot
Kalējupīte, Lāņupe, Plūģupīte, Rasūte, Trumpe.
Ezeri Labot
Vēsture Labot
Mūsdienu Durbes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ligutes muiža (Gut Ligutten, Līguti), Padones muiža (Gut Padohnen).
1935. gadā Durbes pagasta platība bija 64,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Durbes un Padones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Durbes ciemam pievienoja Padones ciemu, bet 1956. gadā Durbes ciemu reorganizēja par Durbes pilsētas lauku teritoriju. 2000. gadā Durbes pilsēta ar lauku teritoriju apvienojās ar Tadaiķu pagastu, izveidojot Durbes novadu.[4] 2009. gada administratīvi teritoriālajā reformā Durbes lauku teritorija tika izdalīta par atsevišķu administratīvo teritoriju novada sastāvā, bet 2010. gada sākumā pārdēvēta par Durbes pagastu. 2021. gadā Durbes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Pieminekļi Labot
- Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta[5]
- Dižprāmu un Dīru senkapi
Iedzīvotāji Labot
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot
ar Durbes pilsētu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Līguti, Prāmciems, Krupmuiža, Padones skola.
Ievērojamas personības Labot
- Jēkabs Alksnis (1870—1957), ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930-1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
- Oto Kārkliņš (1884–1939/1942), latviešu marksists un revolucionārs. Vidzemes Zemes padomes valdes priekšsēdis (1917), Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) pirmais priekšēdis (1917), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919).
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |