Tirzas pagasts
Tirzas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, Madonas novada Dzelzavas pagastu, kā arī Cesvaines novada Cesvaines pagastu.
| Tirzas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Gulbenes novads | |||
| Centrs: | Tirza | |||
| Platība: | 130,46 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2010): | 986[1] | |||
| Blīvums: | 7.6 iedz./km2 | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Tirsen | |||
| krievu: | Тирзенская | |||
 Tirzas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Adulīte, Alkšņupīte, Azanda, Gosupe, Isliņa, Ķivene, Tirza, Virāne.
EzeriLabot
Lielais Virānes ezers, Mazais Virānes ezers (uz robežas), Adulienas ezers.
VēstureLabot
Zināms, ka 15. gadsimtā Tirzas muiža piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem fon Tīzenhauzeniem, 1471. gada Bartolomejs no Tīzenhauzenas ieķīlāja muižu Pēterim Tūvem. 1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs restituēja Tīzenhauzenu tiesības uz Tirzu. 1589. gadā brāļi Johans un Fabians Tīzenhauzeni uzcēla Tirzas luterāņu baznīcu un Gulbenes draudzes novadā izveidojās Tirzas draudze. Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā tai pievienoja Velēnas draudzi, kas pirms tam skaitīja pie Rankas (Jaunpiebalgas) draudzes. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā krievu karaspēks nodedzināja baznīcu un skolu, 1727. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu, bet 1826. gadā mūra baznīcu pēc arhitekta Zīgela projekta. 1846.-1848. gadā ap 150 draudzes locekļu pārgāja pareizticībā, kuriem uzcēla Galgauskas pareizticīgo baznīcu. Pēc 1920. gada agrārās reformās Tirzas muižu 1664 ha platībā sadalīja 121 vienībā (no tām 8 rentes mājas), Troškas muižu 348 ha platībā 24 vienībās (no tām 5 rentes mājas), Tirzas mācītājmuižu 286 ha platībā 21 vienībā (no tām 6 bija rentes mājas). Bez tam pagastā atradās arī Dārtas, Indrānu, Jauntirzas un Moru pusmauižas.[2]
1935. gadā Madonas apriņķa Tirzas pagasta platība bija 79 km² un tajā dzīvoja 1578 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Tirzas un Upmaliešu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Tirzas ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Gulbenes (pēc 1956. gada) rajonos. Tirzas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Upmaliešu ciemu, 1954. gadā — Virānes ciema kolhoza «Boļševiks» teritoriju, 1977. gadā — daļu likvidētā Sinoles ciema.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Tirzas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Tirza (pagasta centrs), Vecaduliena, Virāne, Troškas, Jaunaduliena, Branti, Alsupes, Āža dzirnavas, Dārtiņa, Indrāni, Jauntirza, Kalvīši, Liepas, Mācītājmuiža, Peļņi, Vēverstiķi.
Ievērojamas personībasLabot
- Jānis Misiņš (1862—1945), bibliogrāfs.
- Voldemārs Maldonis (1870—1941), luterāņu mācītājs, teologs un filozofs
- Andrievs Niedra (1871—1942), luterāņu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks
- Andrejs Priedkalns (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
- Mariss Vētra (1901—1965), īstajā vārdā Morics Blumbergs, dziedātājs un rakstnieks
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 42 987-42 990 slejas. Rīga: 1940.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |