Nīgrandes pagasts

Nīgrandes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastiem, Kuldīgas novada Nīkrāces pagastu, Dienvidkurzemes novada Embūtes un Vaiņodes pagastiem, kā arī Lietuvas Telšu apriņķa Mažeiķu rajona Židiķu seņūniju.

Nīgrandes pagasts
Novads:	Saldus novads
Centrs:	Nīgrande
Kopējā platība:	97,5 km2
• Sauszeme:	95,3 km2
• Ūdens:	2,2 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 039
Blīvums (2024):	10,9 iedz./km2
Nīgrandes pagasts Vikikrātuvē

Daba

Rietumu daļa atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē. Austrumu daļa atrodas Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā. Cauri pagastam iet Ventas senleja. Augstākā vieta - dienvidrietumos, 126,7 m vjl.

Hidrogrāfija

Kanavišķu ūdenskrātuve

Upes

• Venta
  • Lētīža
    • Baltupe
  • Losis
    • Spinnis
  • Skutule

Ūdenskrātuves

Pagastā nav lielu ezeru, taču ir vairākas ūdenskrātuves:

• Kanavišķu ūdenskrātuve (19 ha)
• Mežaiņu dīķi (8 ha)
• Loses dzirnvezers (7 ha)
• Pūču dīķis (6 ha)
• Spiņņu ūdenskrātuve (3,9 ha)

Vēsture

Nīgrandes kaļķu ceplis Alšu pusmuižā (pēc 1908).

Līdz 12. gadsimta beigām tagadējā Nīgrandes pagasta teritorija atradusies kuršu valstu Bandavas un Cekļazemes robežjoslā. Senais apvidus nosaukums ir Ninīve. Nīgrandes vārdam, iespējams, divējāda izcelsme. Kuršu valodā tas nozīmē ‘kalna mugura’, bet lībiešu — ‘stāvkrasts’.

1231. gadā ar vicelegātu Alnas Balduīnu tiek parakstīts līgums par kristīgās ticības pieņemšanu un novadu aprūpē Embūtes baznīca.

1253. gadā Nīgrandes un Embūtes novadi nokļuva Kursas bīskapa valdījumā. Ap 1553. gadu Kursas bīskaps izlēņoja savam galma junkuram Jānim Pīlem Pieventas daļu, kurā viņš nodibināja vairākas muižas — Nīgrandi, Dziras, Meldzeri. Pīle saņēma atļauju Ninīves ciemu pārvērst par pilsētiņu ar tirgus tiesībām. Pilsētiņa ieguva Pīlesmiesta nosaukumu. Simts gadu vēlāk Pīlesmiestā bija ap 400 iedzīvotāju, kuri nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību, bija kaļķu un darvas ceplis. Otrā Ziemeļu kara laikā miestu nopostīja zviedri, bet tas atdzīvojās. 1710. gadā gandrīz visi tā iedzīvotāji izmira Lielā mēra epidēmijā. 1754. gadā Nīgrandes muižu izūtrupēja kreditori, likvidēja arī Pīlesmiestu.

18. gadsimtā novada muižas bieži mainīja savus saimniekus. 1775. gadā tika uzcelta jauna mūra baznīca 1663. gadā celtās koka baznīcas vietā.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas Nīgrandes apkārtne iekļauta Aizputes apriņķa Embūtes draudzes novadā. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas ap 1821. gadu izveidojās 4 muižu pagasti — Dziras, Nīgrande, Meldzere un Grieze. 1835. gadā novada zemniekiem piešķīra uzvārdus. Pagasta teritorija veidojusies, Nīgrandes pagastam pievienojot apkārtējos muižu pagastus: 1891. gadā — Meldzeres un Dziru pagastus, 1893. gadā — Griezes pagastu, 1899. gadā - Bākūžu pagastu.

1836. gadā Meldzerē nodibināja skolu. Pēc dažiem gadiem par skolotāju un skolas pārzini sāka strādāt Krišjāņa Valdemāra domubiedrs un jaunlatviešu ideju atbalstītājs Andrejs Spāģis. 1837. gadā atklāja skolu Dzirās. 1870. gadā dibināta Nīgrandes pagasta skola, 1878. gadā — skola Griezē. 20. gadsimta sākumā pagastā bija 2 ūdensdzirnavas, 4 kaļķu cepļi, 1 darvas ceplis, 4 krogi, pienotava, 2 spirta brūži, alus darītava, ķieģeļceplis. 1902. gadā bija arī telefona sakari, kurus nodrošināja Valtaiķu centrāle.

1905. gada notikumos iesaistījās arī nīgrandnieki. Soda ekspedīcija pakāra vienu, nošāva divus, bet nopēra apmēram 10 cilvēku. Nodedzināja vienu zemnieku saimniecību. 1910. gadā dibināta Nīgrandes Sadraudzīgā biedrība. Pagasts algoja vecmāti. Pirmā pasaules kara laikā daudzi iedzīvotāji tika mobilizēti, daudzi devās bēgļu gaitās uz Krieviju.

Latvijas brīvvalsts laikā agrārā reforma muižu zemi sadalīja 168 vienībās. Sākās rosīga saimnieciskā un kultūras dzīve, darbojās dažādas biedrības. 1925. gadā Nīgrandes draudze kļuva patstāvīga. 1935. gadā Nīgrandes pagastā bija 287 saimniecības un 1716 iedzīvotāji. Darbojas kaļķu ceplis, kuru jau 1930. gadā elektrificē, ierīko kaļķakmens pacēlāju. Pagastā bija arī 3 ūdensdzirnavas, 3 krejotavas, 2 kokzāģētavas, 2 galdniecības un linu apstrādes uzņēmums. Darbojās Nīgrandes sešklasīgā pamatskola, kuru 1937. gadā nosauca Jēkaba Janševska vārdā, kā arī Dziru vācu četrklasīgajā pamatskolā. 1935. gadā Liepājas apriņķa Nīgrandes pagasta platība bija 87,5 km² un tajā dzīvoja 1716 iedzīvotāji.

Otrais pasaules karš un deportācijas stipri izpostīja saimniecību un samazināja iedzīvotāju skaitu. Kara laikā pagasta teritorijā lielas kaujas nenotika. 1944. gada novembrī Sarkanā armija forsēja Ventu un kaujas risinājās Ventas labajā krastā (Kurzemes katlā).

1945. gadā pagastā izveidoja Nīgrandes un Griezes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Nīgrandes ciems ietilpa Skrundas (1949-1959) un Saldus (pēc 1959) rajonos. 1954. gadā Nīgrandes ciemam pievienoja likvidēto Griezes ciemu.

1949. gadā tika izveidoti vairāki mazi kolhozi: «Jaunais Komunārs», «Blāzma», «Straume», «Ventas Zieds» un «Nākotne». 1951. gadā kolhozus apvieno. Ar laiku priekšsēdētāju Jāņa Blūma un Laimoņa Burtnieka vadībā izveidojas divas spēcīgas saimniecības — «Jaunais Komunārs» un «Straume». Septiņdesmito gadu beigās abi kolhozi izveido starpkolhozu apvienību «Nīgrande», kas apsaimnieko Alšu kaļķu cepli un Dziru konservu cehu. Vēl kolhozā «Jaunais Komunārs» darbojas kokapstrādes un šūšanas cehi, bet kolhozā “Straume” - akmeņkaļu darbnīca. Kolhozi saņem augstus apbalvojumus par labiem sasniegumiem zemkopībā, lopkopībā un meliorācijā. Tika uzcelti divi lauku ciemati (Nīgrande un Kalni) ar daudzstāvu mājām un individuālo sektoru. Kalnos uzcelts administratīvais un kultūras centrs, kas savienots ar viesnīcu un sporta zāli. Pagastā darbojās jauktais koris, sieviešu vokālais ansamblis, folkloras grupa, vokāli instrumentālais ansamblis, pūtēju orķestris, lauku kapela, bērnu, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi. 1965. gadā Nīgrandes centrā darbu sāka uz vecās skolas pamatiem uzceltā jaunā skola. 1987. gadā Griezē darbu uzsāka Kalnu deviņgadīgā skola (augoša vidusskola) un mūzikas skola. Pagastā bija divi bērnudārzi «Griezīte» un «Straumīte».

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Saldus novadā.

• 
  Nīgrandes pagasta pārvalde
• 
  Pirmskolas izglītības iestāde 'Straumīte'
• 
  Nīgrandes pamatskola

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 1 716 —     1967 1 153 −32.8% 1979 1 505 +30.5%	Gads Iedz. ±% 1989 2 222 +47.6% 2000 2 044 −8.0% 2011 1 442 −29.5%	Gads Iedz. ±% 2021 1 099 −23.8%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Nīgrande (pagasta centrs), Alši, Atvari, Dziras, Kalni, Meldzere.

Ievērojamas personības

• Voldemārs Zīverts (1882-1977), virsnieks un diplomāts.

Saimniecība