Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1. jūlija Latvijā ir 36 novadi un 7 novados neietilpstošas valstspilsētas.

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija)

2021. gada administratīvi teritoriālā reforma

2015. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosināja būtiski samazināt novadu skaitu. Viens no piedāvātajiem variantiem paredzēja samazināt novadu skaitu līdz 49, saglabājot deviņas republikas nozīmes pilsētas.

2019. gada sākumā rakstītajā Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta (MK) deklarācijā par iecerēto darbību tika deklarēta apņemšanās līdz 2021. gadam īstenot vietējo pašvaldību reformu, apvienojot administratīvās teritorijas ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, atsevišķi modelējot Pierīgas pašvaldību attīstības plānu. Martā Saeima akceptēja VARAM sagatavoto likumprojektu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanai.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunas redakcijas izstrādi bija paredzēts pabeigt līdz 2019. gada 1. decembrim. Aprīlī tika nodots apspriešanai VARAM sagatavotais 2021. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas projekts, kas paredz novadu skaitu samazināt no 119 līdz 35. Ministrs Juris Pūce atzina, ka VARAM izveidotā jauno novadu un pagastu karte lielā mērā izskatās līdzīga kādreizējai Latvijas rajonu kartei.

Projektā bija plānots visus līdz 2009. gadam pastāvējušos rajonu centrus veidot par jauno novadu centriem un septiņas republikas pilsētas (izņemot Rīgu un Jūrmalu) apvienot ar tām apkārt esošajiem novadiem. Bijušā Rīgas rajona teritorijā novadu skaitu plānoja samazināt no 16 līdz 6, atstājot Ādažu novadu, Ķekavas novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu, Ulbrokas novadu un Siguldas novadu, saglabājot arī Līvānu novadu un Smiltenes novadu.

2019. gada 17. septembrī MK akceptēja VARAM sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu", uzdodot līdz 21. novembrim sagatavot likumprojektu izskatīšanai Saeimā. 15. oktobrī MK apstiprināja likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" gala versiju, kurā paredzēts izveidot 39 administratīvās teritorijas — 5 republikas nozīmes pilsētas (Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga) un 34 novadus.

2020. gada 10. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvi teritoriālās reformas likumu un akceptēja Valsts prezidenta E. Levita rosinājumu, ka pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulēs atsevišķs likums. MK līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādāja likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai, savukārt līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādāja un iesniedza Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.

2020. gada 22. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits izsludināja jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas no 2021. gada 1. jūlija paredz pāriet uz 42 pašvaldībām — 7 valstspilsētu pašvaldībām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils) un 35 novadiem, no kuriem daudzi ir izveidoti agrāko rajonu teritorijās. Turpmāk Latvijas Republikas pilsētas iedalīs valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils (trīs no tām nav atsevišķas pašvaldības, bet ietilpst novados kā teritoriālā iedalījuma vienības). Saskaņā ar pieņemto likumu 2021. gada 1. jūlijā pilsētas statusu piešķīra Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļuva Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Reformas laikā vairākas pašvaldības apstrīdēja administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesā. 2021. gada 12. martā Satversmes tiesa atzina, ka Skultes pagasta pievienošana Saulkrastu novadam un atdalīšana no Limbažu novada neatbilda Satversmei. 2021. gada 28. maijā Satversmes tiesa izskatīja arī Varakļānu novada sūdzību par tā pievienošanu Rēzeknes novadam, un atzina, ka arī šajā gadījumā Varakļānu novada pievienošana neatbilda Satversmei. Pēc šī sprieduma tika izveidots atsevišķs Varakļānu novads. Tā rezultātā vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā tika pārceltas uz 2021. gada 11. septembri.

2021. gada jūnijā, Satversmes tiesa izskatīja arī Ilūkstes novada sūdzību par tā pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada sūdzību par tā pievienošanu Jelgavas novadam. Abos gadījumos Satversmes tiesa atzina, ka gan Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam, gan Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilda Satversmei. Taču, atšķirībā no Varakļānu novada sprieduma, Ilūkstes un Ozolnieku novadiem apstrīdētās normas stājās spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Līdz šim laikam Saeimai bija jāizlemj, kā izlabot šīs apstrīdētās normas. Rezultātā, 2021. gada decembrī, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, lēma par Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Ventspils pievienošanu blakus esošajiem novadiem 2029. gadā, atrisinot problēmu par reģionālo vai nacionālo centru trūkumu novados. 2024. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma lēmumu par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam 2025. gadā.

Valstspilsētas

Septiņām no desmit valstspilsētām — Daugavpilij, Jelgava, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Rīgai un Ventspilij — ir noteikts atsevišķas administratīvās teritorijas (valstspilsētas pašvaldības) statuss. Savukārt Jēkabpils, Ogre un Valmiera ir attiecīgo novadu teritoriālā iedalījuma vienības.

Lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu pašvaldības ar apkārt esošajiem novadiem sadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un izveido kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās: civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana.

Nr.	Nosaukums	Ģerbonis	Statusa piešķiršanas gads	Platība km2	Iedzīvotāju skaits (2011)	Iedzīvotāju skaits (2018)	Iedzīvotāju skaits (2024)	Blīvums	Novads
1.	Daugavpils		1940	72,5	93 213	83 187	77 799	1 073,4	Sadarbība ar Augšdaugavas novadu
2.	Jēkabpils		2009	23,0	24 635	22 186	21 150	919,6	Jēkabpils novads
3.	Jelgava		1940	60,1	59 511	56 473	54 701	910,2	Sadarbība ar Jelgavas novadu
4.	Jūrmala		1959	100,0	50 841	49 093	52 154	521,5	—
5.	Liepāja		1940	60,4	76 737	69 201	66 680	1 104,5	Sadarbība ar Dienvidkurzemes novadu
6.	Ogre		2021	13,6	25 303	23 175	22 767	1 674,0	Ogres novads
7.	Rēzekne		1952	17,5	32 328	28 154	26 131	1 494,9	Sadarbība ar Rēzeknes novadu
8.	Rīga		1931	253,1	658 637	637 826	605 273	2 391,4	—
9.	Valmiera		2009	19,4	25 130	23 070	22 376	1 156,4	Valmieras novads
10.	Ventspils		1940	55,4	38 750	34 842	32 634	589,1	Sadarbība ar Ventspils novadu

Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības

Nr.	Novads	Ģerbonis	Centrs	Pilsētas	Pagasti	Platība km2	Iedzīvotāju skaits (2024)	Blīvums
1.	Ādažu novads		Ādaži	1 (Ādaži)	2 Ādažu pagasts Carnikavas pagasts	242,9	23 281	95,8
2.	Aizkraukles novads		Aizkraukle	4 Aizkraukle Jaunjelgava Koknese Pļaviņas	18 Aiviekstes pagasts Aizkraukles pagasts Bebru pagasts Daudzeses pagasts Iršu pagasts Jaunjelgavas pagasts Klintaines pagasts Kokneses pagasts Mazzalves pagasts Neretas pagasts Pilskalnes pagasts Seces pagasts Sērenes pagasts Skrīveru pagasts Staburaga pagasts Sunākstes pagasts Vietalvas pagasts Zalves pagasts	2274,3	28 618	12,6
3.	Alūksnes novads		Alūksne	1 (Alūksne)	15 Alsviķu pagasts Annas pagasts Ilzenes pagasts Jaunalūksnes pagasts Jaunannas pagasts Jaunlaicenes pagasts Kalncempju pagasts Liepnas pagasts Malienas pagasts Mālupes pagasts Mārkalnes pagasts Pededzes pagasts Veclaicenes pagasts Zeltiņu pagasts Ziemera pagasts	1699,8	13 059	7,7
4.	Augšdaugavas novads		Daugavpils	2 Ilūkste Subate	25 Ambeļu pagasts Bebrenes pagasts Biķernieku pagasts Demenes pagasts Dubnas pagasts Dvietes pagasts Eglaines pagasts Kalkūnes pagasts Kalupes pagasts Laucesas pagasts Līksnas pagasts Maļinovas pagasts Medumu pagasts Naujenes pagasts Nīcgales pagasts Pilskalnes pagasts Prodes pagasts Salienas pagasts Skrudalienas pagasts Sventes pagasts Šēderes pagasts Tabores pagasts Vaboles pagasts Vecsalienas pagasts Višķu pagasts	2523,6	24 361	9,7
5.	Balvu novads		Balvi	2 Balvi Viļaka	19 Baltinavas pagasts Balvu pagasts Bērzkalnes pagasts Bērzpils pagasts Briežuciema pagasts Krišjāņu pagasts Kubulu pagasts Kupravas pagasts Lazdukalna pagasts Lazdulejas pagasts Medņevas pagasts Rugāju pagasts Susāju pagasts Šķilbēnu pagasts Tilžas pagasts Vectilžas pagasts Vecumu pagasts Vīksnas pagasts Žīguru pagasts	2386,3	17 910	7,5
6.	Bauskas novads		Bauska	2 Bauska Iecava	18 Bārbeles pagasts Brunavas pagasts Ceraukstes pagasts Codes pagasts Dāviņu pagasts Gailīšu pagasts Iecavas pagasts Īslīces pagasts Kurmenes pagasts Mežotnes pagasts Rundāles pagasts Skaistkalnes pagasts Stelpes pagasts Svitenes pagasts Valles pagasts Vecsaules pagasts Vecumnieku pagasts Viesturu pagasts	2174,9	40 906	18,8
7.	Cēsu novads		Cēsis	2 Cēsis Līgatne	21 Amatas pagasts Drabešu pagasts Dzērbenes pagasts Inešu pagasts Jaunpiebalgas pagasts Kaives pagasts Liepas pagasts Līgatnes pagasts Mārsnēnu pagasts Nītaures pagasts Priekuļu pagasts Raiskuma pagasts Skujenes pagasts Stalbes pagasts Straupes pagasts Taurenes pagasts Vaives pagasts Vecpiebalgas pagasts Veselavas pagasts Zaubes pagasts Zosēnu pagasts	2668,2	40 943	15,3
8.	Dienvidkurzemes novads		Grobiņa	5 Aizpute Durbe Grobiņa Pāvilosta Priekule	26 Aizputes pagasts Bārtas pagasts Bunkas pagasts Cīravas pagasts Dunalkas pagasts Dunikas pagasts Durbes pagasts Embūtes pagasts Gaviezes pagasts Gramzdas pagasts Grobiņas pagasts Kalētu pagasts Kalvenes pagasts Kazdangas pagasts Lažas pagasts Medzes pagasts Nīcas pagasts Otaņķu pagasts Priekules pagasts Rucavas pagasts Sakas pagasts Tadaiķu pagasts Vaiņodes pagasts Vecpils pagasts Vērgales pagasts Virgas pagasts	3629,5	32 708	9,0
9.	Dobeles novads		Dobele	2 Auce Dobele	19 Annenieku pagasts Augstkalnes pagasts Auru pagasts Bēnes pagasts Bērzes pagasts Bikstu pagasts Bukaišu pagasts Dobeles pagasts Īles pagasts Jaunbērzes pagasts Krimūnu pagasts Lielauces pagasts Naudītes pagasts Penkules pagasts Tērvetes pagasts Ukru pagasts Vecauces pagasts Vītiņu pagasts Zebrenes pagasts	1629,4	27 474	16,9
10.	Gulbenes novads		Gulbene	1 (Gulbene)	13 Beļavas pagasts Daukstu pagasts Druvienas pagasts Galgauskas pagasts Jaungulbenes pagasts Lejasciema pagasts Litenes pagasts Lizuma pagasts Līgo pagasts Rankas pagasts Stāmerienas pagasts Stradu pagasts Tirzas pagasts	1876,1	18 740	10,0
11.	Jēkabpils novads		Jēkabpils	3 Aknīste Jēkabpils Viesīte	22 Aknīstes pagasts Asares pagasts Atašienes pagasts Ābeļu pagasts Dignājas pagasts Dunavas pagasts Elkšņu pagasts Gārsenes pagasts Kalna pagasts Krustpils pagasts Kūku pagasts Leimaņu pagasts Mežāres pagasts Rites pagasts Rubenes pagasts Salas pagasts Saukas pagasts Sēlpils pagasts Variešu pagasts Viesītes pagasts Vīpes pagasts Zasas pagasts	2996,1	39 276	13,1
12.	Jelgavas novads		Jelgava	0	16 Cenu pagasts Elejas pagasts Glūdas pagasts Jaunsvirlaukas pagasts Kalnciema pagasts Lielplatones pagasts Līvbērzes pagasts Ozolnieku pagasts Platones pagasts Salgales pagasts Sesavas pagasts Svētes pagasts Valgundes pagasts Vilces pagasts Vircavas pagasts Zaļenieku pagasts	1604,1	32 053	20,0
13.	Krāslavas novads		Krāslava	2 Dagda Krāslava	24 Andrupenes pagasts Andzeļu pagasts Asūnes pagasts Aulejas pagasts Bērziņu pagasts Dagdas pagasts Ezernieku pagasts Grāveru pagasts Indras pagasts Izvaltas pagasts Kalniešu pagasts Kaplavas pagasts Kastuļinas pagasts Kombuļu pagasts Konstantinovas pagasts Krāslavas pagasts Ķepovas pagasts Piedrujas pagasts Robežnieku pagasts Skaistas pagasts Svariņu pagasts Šķaunes pagasts Šķeltovas pagasts Ūdrīšu pagasts	2288,9	19 833	8,7
14.	Kuldīgas novads		Kuldīga	2 Kuldīga Skrunda	18 Alsungas pagasts Ēdoles pagasts Gudenieku pagasts Īvandes pagasts Kabiles pagasts Kurmāles pagasts Laidu pagasts Nīkrāces pagasts Padures pagasts Pelču pagasts Raņķu pagasts Rendas pagasts Rudbāržu pagasts Rumbas pagasts Skrundas pagasts Snēpeles pagasts Turlavas pagasts Vārmes pagasts	2505,2	26 956	10,8
15.	Ķekavas novads		Ķekava	3 Baldone Baloži Ķekava	3 Baldones pagasts Daugmales pagasts Ķekavas pagasts	454,5	31 303	68,9
16.	Limbažu novads		Limbaži	5 Ainaži Aloja Limbaži Salacgrīva Staicele	14 Ainažu pagasts Alojas pagasts Braslavas pagasts Brīvzemnieku pagasts Katvaru pagasts Liepupes pagasts Limbažu pagasts Pāles pagasts Salacgrīvas pagasts Skultes pagasts Staiceles pagasts Umurgas pagasts Vidrižu pagasts Viļķenes pagasts	2440,8	27 852	11,4
17.	Līvānu novads		Līvāni	1 (Līvāni)	5 Jersikas pagasts Rožupes pagasts Rudzātu pagasts Sutru pagasts Turku pagasts	624,6	10 215	16,4
18.	Ludzas novads		Ludza	3 Kārsava Ludza Zilupe	22 Blontu pagasts Briģu pagasts Ciblas pagasts Cirmas pagasts Goliševas pagasts Isnaudas pagasts Istras pagasts Lauderu pagasts Līdumnieku pagasts Malnavas pagasts Mežvidu pagasts Mērdzenes pagasts Nirzas pagasts Ņukšu pagasts Pasienes pagasts Pildas pagasts Pureņu pagasts Pušmucovas pagasts Rundēnu pagasts Salnavas pagasts Zaļesjes pagasts Zvirgzdenes pagasts	2411,4	20 745	8,6
19.	Madonas novads		Madona	3 Cesvaine Lubāna Madona	19 Aronas pagasts Barkavas pagasts Bērzaunes pagasts Cesvaines pagasts Dzelzavas pagasts Ērgļu pagasts Indrānu pagasts Jumurdas pagasts Kalsnavas pagasts Lazdonas pagasts Liezēres pagasts Ļaudonas pagasts Mārcienas pagasts Mētrienas pagasts Ošupes pagasts Praulienas pagasts Sarkaņu pagasts Sausnējas pagasts Vestienas pagasts	3354,8	27 255	8,1
20.	Mārupes novads		Mārupe	1 (Mārupe)	3 Babītes pagasts Mārupes pagasts Salas pagasts	347,2	37 025	106,7
21.	Ogres novads		Ogre	4 Ikšķile Ķegums Lielvārde Ogre	16 Birzgales pagasts Jumpravas pagasts Krapes pagasts Ķeipenes pagasts Lauberes pagasts Lēdmanes pagasts Lielvārdes pagasts Madlienas pagasts Mazozolu pagasts Meņģeles pagasts Ogresgala pagasts Rembates pagasts Suntažu pagasts Taurupes pagasts Tīnūžu pagasts Tomes pagasts	1839,4	57 689	31,4
22.	Olaines novads		Olaine	1 (Olaine)	1 (Olaines pagasts)	297,0	20 658	69,6
23.	Preiļu novads		Preiļi	1 (Preiļi)	14 Aglonas pagasts Aizkalnes pagasts Galēnu pagasts Pelēču pagasts Preiļu pagasts Riebiņu pagasts Rožkalnu pagasts Rušonas pagasts Saunas pagasts Silajāņu pagasts Sīļukalna pagasts Stabulnieku pagasts Upmalas pagasts Vārkavas pagasts	1419,4	15 768	11,1
24.	Rēzeknes novads		Rēzekne	1 (Viļāni)	28 Audriņu pagasts Bērzgales pagasts Čornajas pagasts Dekšāres pagasts Dricānu pagasts Feimaņu pagasts Gaigalavas pagasts Griškānu pagasts Ilzeskalna pagasts Kantinieku pagasts Kaunatas pagasts Lendžu pagasts Lūznavas pagasts Mākoņkalna pagasts Maltas pagasts Nagļu pagasts Nautrēnu pagasts Ozolaines pagasts Ozolmuižas pagasts Pušas pagasts Rikavas pagasts Sakstagala pagasts Silmalas pagasts Sokolku pagasts Stoļerovas pagasts Stružānu pagasts Vērēmu pagasts Viļānu pagasts	3088,9	28 305	9,2
25.	Ropažu novads		Ulbroka	1 (Vangaži)	3 Garkalnes pagasts Ropažu pagasts Stopiņu pagasts	536,0	35 178	65,6
26.	Salaspils novads		Salaspils	1 (Salaspils)	1 (Salaspils pagasts)	127,0	23 694	186,6
27.	Saldus novads		Saldus	2 Brocēni Saldus	19 Blīdenes pagasts Cieceres pagasts Ezeres pagasts Gaiķu pagasts Jaunauces pagasts Jaunlutriņu pagasts Kursīšu pagasts Lutriņu pagasts Nīgrandes pagasts Novadnieku pagasts Pampāļu pagasts Remtes pagasts Rubas pagasts Saldus pagasts Šķēdes pagasts Vadakstes pagasts Zaņas pagasts Zirņu pagasts Zvārdes pagasts	2179,5	26 320	12,1
28.	Saulkrastu novads		Saulkrasti	1 (Saulkrasti)	2 Saulkrastu pagasts Sējas pagasts	277,8	9926	35,7
29.	Siguldas novads		Sigulda	1 (Sigulda)	7 Allažu pagasts Inčukalna pagasts Krimuldas pagasts Lēdurgas pagasts Mālpils pagasts Mores pagasts Siguldas pagasts	1030,1	31 469	30,5
30.	Smiltenes novads		Smiltene	2 Ape Smiltene	14 Apes pagasts Bilskas pagasts Blomes pagasts Brantu pagasts Drustu pagasts Gaujienas pagasts Grundzāles pagasts Launkalnes pagasts Palsmanes pagasts Raunas pagasts Smiltenes pagasts Trapenes pagasts Variņu pagasts Virešu pagasts	1801,3	17 697	9,8
31.	Talsu novads		Talsi	4 Sabile Stende Talsi Valdemārpils	18 Abavas pagasts Ārlavas pagasts Balgales pagasts Dundagas pagasts Ģibuļu pagasts Īves pagasts Kolkas pagasts Ķūļciema pagasts Laidzes pagasts Laucienes pagasts Lībagu pagasts Lubes pagasts Mērsraga pagasts Rojas pagasts Strazdes pagasts Valdgales pagasts Vandzenes pagasts Virbu pagasts	2744,0	34 675	12,6
32.	Tukuma novads		Tukums	2 Kandava Tukums	21 Cēres pagasts Degoles pagasts Džūkstes pagasts Engures pagasts Irlavas pagasts Jaunpils pagasts Jaunsātu pagasts Kandavas pagasts Lapmežciema pagasts Lestenes pagasts Matkules pagasts Pūres pagasts Sēmes pagasts Slampes pagasts Smārdes pagasts Tumes pagasts Vānes pagasts Viesatu pagasts Zantes pagasts Zemītes pagasts Zentenes pagasts	2450,0	43 641	17,8
33.	Valkas novads		Valka	1 (Valka)	5 Ērģemes pagasts Kārķu pagasts Valkas pagasts Vijciema pagasts Zvārtavas pagasts	908,0	7501	8,3
34.	Valmieras novads		Valmiera	5 Mazsalaca Rūjiena Seda Strenči Valmiera	26 Bērzaines pagasts Brenguļu pagasts Burtnieku pagasts Dikļu pagasts Ēveles pagasts Ipiķu pagasts Jeru pagasts Jērcēnu pagasts Kauguru pagasts Kocēnu pagasts Ķoņu pagasts Lodes pagasts Matīšu pagasts Mazsalacas pagasts Naukšēnu pagasts Plāņu pagasts Ramatas pagasts Rencēnu pagasts Sēļu pagasts Skaņkalnes pagasts Trikātas pagasts Vaidavas pagasts Valmieras pagasts Vecates pagasts Vilpulkas pagasts Zilākalna pagasts	2946,0	50 283	17,1
35.	Varakļānu novads		Varakļāni	1 (Varakļāni)	2 Varakļānu pagasts Murmastienes pagasts	279,0	2890	10,4
36.	Ventspils novads		Ventspils	1 (Piltene)	12 Ances pagasts Jūrkalnes pagasts Piltenes pagasts Popes pagasts Puzes pagasts Tārgales pagasts Ugāles pagasts Usmas pagasts Užavas pagasts Vārves pagasts Ziru pagasts Zlēku pagasts	2472,0	10 303	4,2

Agrākās administratīvi teritoriālās reformas

1589. gada administratīvi teritoriālā reforma

Pēc 1589. gada Livonijas konstitūcijas grozījuma Livonijas hercogistē izveidoja 26 pilsnovadus jeb stārastijas, no tām 18 Latvijas teritorijā. Stārastiju centri bija agrākās ordeņa vai bīskapu pilis: Aizkraukles pils, Alūksnes pils, Cesvaines pils, Cēsu pils, Daugavgrīvas pils, Daugavpils pils, Ērgļu pils, Ērģemes pils, Gaujienas pils, Gulbenes pils, Kokneses pils, Krimuldas pils, Limbažu pils, Rēzeknes pils, Rīgas pils, Siguldas pils, Suntažu pils un Turaidas pils.

1617. gada administratīvi teritoriālā reforma

1617. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha valdīšanas laikā apstiprināta Kurzemes un Zemgales valsts pārvaldes konstitūcija jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula'). Vienlaikus apstiprināja arī Kurzemes statūtus (latīņu: Statuta Curlandica jeb Statuta et leges Curlandiae et Semigalliae), abus dokumentus lietoja arī pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1795. gadā. Kurzemes statūti bija spēkā līdz 1865. gadam.

1688. gada administratīvi teritoriālā reforma

1688. gadā Zviedru Vidzemes administratīvās reformas laikā pilstiesu vietā izveidoja draudžu novadus. Provinces latviešu daļā bija Rīgas apriņķis un Cēsu apriņķis ar pārvaldes centru Koknesē, igauņu daļā bija Pērnavas un Tērbatas apriņķi. Šajā pašā laikā uzsākās draudžu skolu tīkla veidošana katrā draudzes novadā dibinot skolu.

1783. gada teritoriāli administratīvā reforma

1783. gada 3. jūlijā Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II izdeva rīkojumu, ar kuru Pētera I dibinātā Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība ar deviņiem apriņķiem (četri Latvijā un pieci Igaunijā). Katrā apriņķī bija sava zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Vidzemes latviešu daļā atradās Rīgas apriņķis ar 25 draudžu novadiem, Cēsu apriņķis ar 16 draudžu novadiem, Valmieras apriņķis ar 13 draudžu novadiem un Valkas apriņķis ar 11 draudžu novadiem. Ķeizars Pāvils I 1796. gada 28. novembrī Rīgas vietniecību pārdēvēja par Vidzemes guberņu, nemainot adninistratīvo iedalījumu.

1866. gada administratīvi teritoriālā reforma

Baltijas provinču pagastu pašvaldību likums stājās spēkā 1866. gada 19. februārī (3. martā pēc JS). Saskaņā ar to draudžu novadu un muižu pagastu vietā izveidojās pagastu zemnieku pašvaldības.

Pagastu pašvaldības ievēlēja pagastu sapulcēs, kurās piedalījās tikai saimniecību īpašnieki un nomnieki, bet bezzemnieki sūtīja vienu delegātu no katriem 10 pilngadīgiem vīriešiem. Saskaņā ar jauno likumu zemnieki paši pilnībā atbildēja par nodokļu nomaksu, ceļu labošanu, veco un slimo aprūpi, algu noteikšanu, budžeta apspriešanu, pagasta skolas skolotāja ievēlēšanu. Likums zaudēja spēku pēc jauna Latvijas Republikas pašvaldību likuma pieņemšanas 1922. gadā.

1924. gada administratīvi teritoriālā reforma

1924. gadā, atbilstoši latviešu vēsturiskajām zemēm, Latvijas Republiku sadalīja četros (Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales) apgabalos un 19 apriņķos. Pēc Latvijas vācu okupācijas 1941. gada 1. septembrī četru apgabalu vietā tika izveidoti seši pilsētu vārdos nosaukti apgabali (Liepājas apgabals, Jelgavas apgabals, Rīgas zemes apgabals, Rīgas pilsētas apgabals, Daugavpils apgabals, Valmieras apgabals). Pēc kara beigām Latvijas PSR apgabalus likvidēja.

1949. gada administratīvi teritoriālā reforma

1949. gadā padomju vara veica administratīvo reformu, kuras rezultātā tika likvidēti apriņķi un pagasti, bet to vietā izveidoti lauku rajoni un ciemi. No 1952. gada 7. aprīļa līdz 1953. gada 21. aprīlim Latvijas PSR pastāvēja trīs apgabali (Liepājas apgabals, Rīgas apgabals, Daugavpils apgabals). 1956., 1959. un 1962. gadā rajonu skaitu vairākkārt samazināja.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, ciemi tika likvidēti un to vietā atkal tika izveidoti pagasti, bet rajoni savu statusu saglabāja. 2009. gada 1. jūlijā rajonu padomes zaudēja savas pilnvaras.

2009. gada administratīvi teritoriālā reforma

Diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību sākās jau tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas. Reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām: tika likvidētas 26 rajonu padomes, bet pilsētas, to lauku teritorijas un pagastus apvienoja novados, kā arī 9 lielpilsētas ieguva republikas pilsētu statusu. Papildus tam tika nolemts visas pilsētu lauku teritorijas pārdēvēt par pagastiem, atjaunot to vēsturiskos nosaukumus vai pievienot jau esošajiem pagastiem. Novadā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) ieguva novada teritoriālās vienības statusu un saglabāja savu nosaukumu.

• 
  Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)
• 
  Latvijas rajonu un pagastu karte (2007).
• 
  Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (pēc 2009. gada reformas).

Atsauces

• Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Likumi.lv)

Skatīt arī

• Latvijas vēsturiskās zemes
• Latviešu vēsturisko zemju likums
• Latvijas plānošanas reģioni
• Latvijas vēlēšanu apgabali
• Latvijas tiesu apgabali
• ISO 3166-2:LV
• Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Likumi.lv Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
• Iedzīvotāju skaits novados
• Administratīvi teritoriālā reforma — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
• Novadu veidošanas rokasgrāmata Arhivēts 2019. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Par Latvijas zemju robežām 1000 gados Prof. Rihards Treijs, "Latvijas Vēstnesis" 28.05.1999., Nr. 174/176
• https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS040/table/tableViewLayout1/^{[novecojusi saite]}
• https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/