Vidzeme

Vidzeme
	Ģerbonis
Valstspilsētas:	Rīga, Jūrmala, Ogre, Valmiera
Platība:	22 595 km2
Iedzīvotāji (2021):	1 136 645
Blīvums:	50.3 iedz./km2
Teritoriālās; vienības:	19 novadi (8 daļēji)
Novadu; centri:	18 centri (1 daļēji)
Mājaslapa:	www.vidzeme.lv

Vidzeme (lībiešu: Vidūmō)^[1] ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.^[2] No Latgales to atdala Pededzes un Aiviekstes upes, no Sēlijas un Zemgales — Daugava, bet ziemeļos tā robežojas ar Igaunijas Republiku. Mūsdienu Vidzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Rīgas bīskapijas dibināšanas 1201. gadā. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja Igaunijas guberņai.

Nosaukuma izcelsme

Vidzemes vārds kā latviešu valodā lietots apzīmējums savai zemei radies jau pirms Livonijas Konfederācijas sabrukuma 16. gadsimtā. Pirmo reizi rakstītajos avotos Vidzemes vārds sastopams 17. gadsimtā, kad latviešu, līvu un igauņu apdzīvotās Pārdaugavas hercogistes teritoriju sadalīja Zviedrija un Polijas—Lietuvas kopvalsts. Pauls Einhorns 1649. gadā savā darbā Historia Lettica lietojis nosaukumu Weddu-Semm, pēc viņa arī Georgs Elgers savukārt 1683. gadā izdotajā poļu-latīņu-latviešu vārdnīcā nosaukumu Wyddu Zemme lietojis kā sinonīmu vārdam "latwaeszu zemme". Nīcas un Bārtas mācītājs Jānis Langijs latviešu-vācu vārdnīcā 1685. gadā to nosaucis par Widda-semme. Visi minētie autori ir dzīvojuši Kurzemē vai Sēlijā, tādēļ nosaukums "Vidus zeme" liecina, ka to lietojuši latviski runājoši kaimiņu zemju iedzīvotāji. Viņi šo zemi uzskatījuši par vietu, kas atradusies lielāka reģiona (t.i. Livonijas Konfederācijas) centrā vai arī par vietu, no kuras ir izceļojuši viņu priekšteči. Iespējams arī, ka nosaukums "Vidus zeme" kā latgaļu apdzīvotā teritorija ir sākotnēji lietots kā pretstats "Malas zemei" pie jūras, proti, līvu apdzīvotajai teritorijai Līvzemei.

Vēsture

Pirms krusta kariem

Tagadējās Vidzemes teritoriju pirms Ziemeļu krusta kariem apdzīvoja lībieši (gar Baltijas jūras piekrasti, Gaujas un Daugavas lejtecē), latgaļi (starp Daugavu (dienvidos), lībiešu (rietumos), igauņu (ziemeļos) un kriviču (austrumos) apdzīvotajām zemēm), kā arī vendi (Cēsu apkārtnē). 1. g.t. pirmajā pusē Daugavas labo krastu Austrumvidzemē apdzīvojuši arī sēļi, bet sākot ar 6.—7. gadsimtu viņus pakāpeniski atspieduši un asimilējuši latgaļi.^[3] Agrāk Daugavas un Gaujas lejtecē dzīvojuši arī zemgaļi, kurus no to dzīvesvietām izspieduši lībieši ar to sabiedrotajiem vikingiem.^{[nepieciešama atsauce]}

Gar vēlāko Vidzemes robežu gāja vikingu Daugavas "ceļš no varjagiem uz grieķiem", kas veda no "Rīgas vietas" (latīņu: locus Rige) cauri Zemgales ostai (portus Semigalliae) uz Koknesi, Jersiku un Krāslavu. Gaujas ūdensceļš caur Turaidu, Vendeni un Valmieru veda uz Pleskavu un Novgorodu.

17. gadsimta Zviedru Vidzemes karte, kurā latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par LITLANDIA (no vācu: Lettland)

Vidzemes (kartē: Le — Letten) un Latgales (kartē: PL — Polnisch Liefland) karte 18. gadsimta sākumā. Se — Semigallien, EP — Esthonia Propria

13. gadsimta sākumā Vidzemē bija šādas lībiešu zemes:

Daugavas līvu zeme, saukta arī par "Livoniju",
Turaida,
Metsepole,
Idumeja,

un šādas latgaļu zemes:

Jersika, saukta arī par "Letiju" (Latviju),
Imera,
Tālava,
Atzele,
Koknese.

Vidzemes pakļaušana un kristīšana

Vidzeme bija pirmais no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, kuru pakļāva krusta karu laikā. Vispirms tika izveidota Livonijas bīskapija zemēs, kurās dzīvoja Daugavas līvi. Livonijas bīskaps Alberts 1201. gadā nodibināja Rīgu, kas kļuva par krusta karu galveno bāzi Baltijas zemēs. Tajā laikā Bartolomejs Anglis enciklopēdijā De proprietatibus rerum (lib. XV) ap 1240. gadu sniedza šādu Livonijas aprakstu: "Livonija ir Skītijas province, ko okeāna jūra šķir no Vācijas; līvi pielūdz vairākus dievus un ziedo viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzina uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam; tagad šī zeme līdz ar citiem tai pakļautiem vai pievienotiem novadiem ar Dieva žēlastību un vācu varu ir atbrīvota no šīs māņticības".

1209. gadā bīskapa Alberta vadībā krustnešu karaspēks devās karagājienā uz Jersiku, ieņēma Jersikas pili un saņēma gūstā ķēniņa Visvalža sievu. Visvaldis kļuva par bīskapa vasali un saņēma daļu no savas valsts atpakaļ kā lēni, bet daļu ieguva bīskaps. 1224. gadā starp zobenbrāļiem un Rīgas bīskapu tika sadalītas karos ar igauņiem novājinātā Tālavas valsts.

13. gadsimtā, izveidojoties Rīgas lauku novada teritorijai, veidojās Vidzemes robeža Daugavas kreisajā krastā (izņemot Slokas apgabalu).

Zviedrijas un Krievijas sastāvā

Vidzemes austrumu robeža izveidojās pēc 1629. gadā noslēgtā Altmarkas pamiera, kas izbeidza Poļu-zviedru karu, kad tā nonāca Zviedrijas valdījumā, kā latviešu apdzīvotā daļa no plašākas Zviedru Vidzemes.

Pēc Lielā Ziemeļu kara (1700—1721) Vidzeme tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā. 1783. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II piespieda Kurzemes un Zemgales hercogisti atdot Slokas apgabalu, ko pievienoja Rīgas guberņai.

Teritorija

Vidzeme kā viena no trim Latvijas daļām 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920)

Kopš 1924. gada Vidzemes vēlēšanu apgabalā ietilpa Rīga (galvaspilsēta), Rīgas apriņķis, Valmieras apriņķis, Cēsu apriņķis, Valkas apriņķis un Madonas apriņķis. Pēc 1947. gada Latvijas PSR administratīvi teritoriālās reformas pēc PSRS parauga to sadalīja lauku rajonos, izmainot Vidzemes vēsturiskās robežas.

Vidzemes vēlēšanu apgabals 1920.—1940. gadā.
Vidzemes lokalizācija Latvijas pašvaldību kartē (1924—1945)
Vidzemes plānošanas reģions (2006.—2021.)

Pēc 2008. gada reformas

Vidzemes vēlēšanu apgabals (2011)

Vidzemes kultūrvēsturiskais novads (dzeltenā krāsā) un pilsētas (2009)

Pēc Latvijas Republikas Saeimā 2008. gada 18. decembrī pieņemtā „LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” Vidzemē atradās 52 novadi un 3 republikas pilsētas:

Jūrmalas pilsēta
Rīgas pilsēta
Valmieras pilsēta

Ērgļu novads,
Garkalnes novads,
Gulbenes novads,
Ikšķiles novads,
Inčukalna novads,
Jaunpiebalgas novads,
Kocēnu novads (līdz 2010. gadam Valmieras novads),
Kokneses novads,
Krimuldas novads,
Ķeguma novads,
Ķekavas novads,
Lielvārdes novads,
Līgatnes novads,

Pēc 2021. gada reformas

Pamatraksts: Latviešu vēsturisko zemju likums

Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas otrajā lasījumā Vidzemei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder:

Aizkraukles novads: Aiviekstes pagasts (daļēji), Aizkraukles pagasts, Aizkraukles pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Bebru pagasts, Iršu pagasts, Klintaines pagasts, Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta, Pļaviņu pilsēta (daļēji), Skrīveru pagasts, Vietalvas pagasts;
Alūksnes novads: Alsviķu pagasts, Alūksnes pilsēta, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts, Ziemera pagasts;
Ādažu novads: Ādažu pagasts, Ādažu pilsēta, Carnikavas pagasts;
Cēsu novads: Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts, Zosēnu pagasts;
Gulbenes novads: Beļavas pagasts, Daukstu pagasts, Druvienas pagasts, Galgauskas pagasts, Gulbenes pilsēta, Jaungulbenes pagasts, Lejasciema pagasts, Litenes pagasts, Lizuma pagasts, Līgo pagasts, Rankas pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts, Tirzas pagasts;
Jūrmalas valstspilsēta;
Ķekavas novads: Baldones pagasts (daļēji), Baložu pilsēta, Ķekavas pilsēta, Ķekavas pagasts (daļēji);
Limbažu novads: Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Skultes pagasts, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts, Viļķenes pagasts;
Madonas novads: Aronas pagasts, Barkavas pagasts (daļēji), Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts (daļēji), Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts, Vestienas pagasts;
Mārupes novads: Babītes pagasts (daļēji), Mārupes pilsēta, Mārupes pagasts, Salas pagasts;
Ogres novads: Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts;
Olaines novads: Olaines pagasts (daļēji), Olaines pilsēta;
Rīgas valstspilsēta;
Ropažu novads: Garkalnes pagasts, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasts, Vangažu pilsēta;
Salaspils novads: Salaspils pagasts, Salaspils pilsēta;
Saulkrastu novads: Saulkrastu pagasts, Saulkrastu pilsēta, Sējas pagasts;
Siguldas novads: Allažu pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts, Mālpils pagasts, Mores pagasts, Siguldas pagasts, Siguldas pilsēta;
Smiltenes novads: Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts, Virešu pagasts;
Tukuma novads: Lapmežciema pagasts;
Valkas novads: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Valkas pilsēta, Vijciema pagasts, Zvārtavas pagasts;
Valmieras novads: Bērzaines pagasts, Brenguļu pagasts, Burtnieku pagasts, Dikļu pagasts, Ēveles pagasts, Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Jērcēnu pagasts, Kauguru pagasts, Kocēnu pagasts, Ķoņu pagasts, Lodes pagasts, Matīšu pagasts, Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Naukšēnu pagasts, Plāņu pagasts, Ramatas pagasts, Rencēnu pagasts, Rūjienas pilsēta, Sedas pilsēta, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts, Strenču pilsēta, Trikātas pagasts, Vaidavas pagasts, Valmieras pagasts, Valmieras valstspilsēta, Vecates pagasts, Vilpulkas pagasts, Zilākalna pagasts.

Daba

Vidzemi raksturo izteiksmīgi dabas objekti: Gauja — garākā Latvijas upe (460 km), Gaiziņš — Latvijas augstākais kalns (311,6m virs j.līm.), Gūtmaņala — Latvijas lielākā ala (500 m³, 10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m dziļa). Vidzemē Baltijas jūras piekrastes ainavu bagātina smilšakmens klintis Mantiņos, akmeņaini līcīši Vitrupē un smilšainās Jūrmalas un Saulkrastu pludmales.

Lielu daļu Vidzemes aizņem Vidzemes augstiene, kas ir Latvijas augstākā augstiene.

Ievērojams dabas tūrisma objekts ir Gaujas nacionālais parks, kas bija pirmais nacionālais parks Latvijā. Parka teritorijā atrodas Gaujas senleja ar senlatviešu pilskalniem, viduslaiku pilīm, smilšakmens klintīm un alām. Ērgļu (Ērģeļu) klintis ir varenākās klintis Gaujas krastā. Viens no augstākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā ir Zvārtes iezis Amatas krastā.